Foto: Salaspilī atklāta iespaidīga stikla pils – oranžērija
Foto: DELFI

Salaspils pilsētas viesiem nu ir jauns tūrisma mērķis, kur katrs var atrast un ieraudzīt kaut ko interesantu un neparastu pat tad, ja neesi dārzkopis vai dārza darbu entuziasts. Nacionālā Botāniskā dārza oranžērijas izveides darbi nupat noslēgušies, un stiklotā dārza pils gaida viesus, interesentus un zinātkārus tūristus aplūkot vairāk nekā 2100 augu dažādības.

Jaunatklātajā oranžērijā portālu ''Delfi'' sagaida oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne, kas, lai gan tiek atrauta no darba pienākumiem, tomēr ar lielāko prieku iepazīstina mūs ar oranžērijas augu valstību. Tiekam informēti, ka oranžērijas kolekcijas tika veidotas sākot jau no 1956. gada, un līdz šim tās bija aplūkojamas pārsimts metru attālajā oranžērijā, taču 2013. gadā sāka realizēt Nacionālā Botāniskā dārza ieceri par jaunu dārza stikla pili jeb oranžēriju, kur vērienīgo augu klāstu ieviest piemērotākos un plašākos apstākļos. Šonedēļ iespaidīgā stikla pils ir vērusi savas durvis arī apmeklētājiem, lai varētu iepazīties ar augu nebeidzamo dažādību. ''Neko jaunu jau neesam izdomājuši, esam tikai atdarinājuši dabu,'' smejoties apgalvo Zane, tomēr ieguldītais darbs un mīlestība ir sajūtama ikvienam oranžērijas apmeklētājam.

Visi šeit esošie augi ir pārstādīti aptuveni pirms 3-4 mēnešiem no Botāniskā dārza vecajām oranžērijām, kuru platība bijusi vien 300 kvadrātmetri. Iepazīstot jaunās oranžērijas plašumu, šķiet pavisam neiespējami to visu iekļaut tādā šaurībā, taču, kā stāsta Zane, tolaik augi tika pienācīgi aprūpēti, lai tie neizplestos un neaizņemtu tik daudz vietas. Oranžērijas pārzine atklāj, ka vecajās oranžērijās augi audzēti podiņos un jau tolaik bijis sapnis, ka jaunajā oranžērijā tie varētu augt augsnē, un nu tas ir piepildījies, tāpēc arī augi ar lielāko prieku sevi atrāda krietni krāšņāk un vērienīgāk.

Nacionālā Botāniskā dārza teritorija ir 129 hektāri, savukārt, oranžērija, kas sastāv no četrām stikla siltumnīcām, ir aptuveni 3300 kvadrātmetrus plaša. Apbrīnojami, ka oranžērijas augu valstību aprūpē vien trīs darbinieki, kas, aplūkojot siltumnīcu apmērus, šķiet neiespējami, tomēr mīlestību pret augiem nespēj nekas apturēt. Oranžērijas kolekcijā ir 115 dzimtas, 412 ģintis, un tas viss kopā veido 2100 dažādības jeb taksonus. 

Oranžērija izveidota, balstoties uz visiem kontinentiem, izņemot Antarktīdu, tāpēc šeit var novērot visdažādākos dārza lepnumus – augļu kokus, sukulentu kolekciju, tropu augus un neparastākos telpaugus. Katrā siltumnīcas nodaļā sakoncertēti augi, kam nepieciešami vienādi apstākļi gan gaisa mitrumā, temperatūrā, gan augsnes sastāvā. Klimatiskos apstākļus kontrolē speciālas tehniskās ierīces, kas nemitīgi kontrolē temperatūru un gaisa mitrumu, tāpēc augiem šeit ir nodrošināti vispateicīgākie apstākļi. Interesanti, ka oranžērijā ierīkotas arī ūdenstilpnes, vīteņaugiem paredzētas arkas un taciņas pār baseiniem, kas rada ļoti romantisku atmosfēru.

Kā stāsta Zane, arī oranžērijai var pielīdzināt teicienu par to, ka Rīga nekad nebūs gatava, jo arī šeit viss ir tapšanas stadijā, pat tad, ja durvis ir jau apmeklētājiem atvērtas. Šeit vēl nepieciešamas darbu pilnas rokas ēkas apkārtnes izveidei un arī oranžērijas papildināšanai. Kā stāsta oranžērijas dvēsele Zane, šī vieta un kolektīvs no sirds gaida jauno paaudzi, kurai būtu interese par telpaugiem. Oranžērijas vadītāja Zane stāsta, ka pašiem darbiniekiem ir milzīgs prieks beidzot arī dabīgos apstākļos piedzīvot kādu augu ziedēšanu, kas līdz šim varbūt redzēta tikai fotogrāfijās.

Nav iespējams izstāstīt to, cik eksotiski, dažādi un interesanti šeit pavadīt laiku, tāpēc par to ir vērts pārliecināties katram pašam. Starp citu, šajā nedēļas nogalē, sestdien, 25.aprīlī, Nacionālā Botāniskā dārza teritorijā norisināsies stādu izstāde, kur ikvienam būs iespēja iegādāties kādu augu, kas audzis oranžērijā.

Source

DELFI Māja un dārzs

Tags

Nacionālais botāniskais dārzs Telpaugi
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form