Šajos dārzos ciemojāmies pērn 17. septembrī – dienā, kad spēcīgās vēja brāzmas Jūrmalā izjauca Eiropas čempionātu pludmales volejbolā. Dārzos valdīja rudenīgas noskaņas, lietus mijās ar mākoņiem, augi šūpojās vējā, bet zaļajos mauriņos vizuļoja lietus lāses.
Šajos dārzos pērn viesojāmies ne tikai mēs, bet arī žūrijas komisija, kas katru gadu vērtē sakoptākos īpašumus Tukumā. Šie dārzi jau vairākus gadus ir ieguvuši skaistāko un sakoptāko dārzu titulu, kā arī īpašas plāksnītes, kuras piestiprināt pie ēkas.
Katrs no dārziem ir unikāls, šeit saimnieki ielikuši lielas pūles un savu mīlestību, lai to izveidotu tādu, kāds tas ir pašlaik. Dārzi gadu laikā ir mainījušies laikam līdzi, un katru gadu tie tiek papildināti ar jauniem augiem. Rakstos varēsi apskatīt ne tikai fotogrāfijas no dārziem, bet arī izlasīt stāstus par dārza pirmsākumiem un saimnieku mīļākajiem augiem, bet arī to, ko viņi nākotnē plāno vēl īstenot savā dārzā.
Lasi, skaties un iedvesmojies!
Godalgots vairākus gadus. Ciemos Eikenu ģimenes dārzā Tukumā
Vasarā Eikenu ģimenes dārzs grimst puķu upēs, bet ziemā to izgaismo krāšņas lampiņu virtenes. Šis ir viens no skaistākajiem dārziem Tukumā, kas vairākus gadus ieguvis skaistākā un sakoptākā dārza titulu. "Mums viss dārzs no A līdz Ž ir pašu rokām veidots. Mums nav profesionālā dārznieka, mammīte ir mūsu dārzniece. Viņai ir "zaļie pirkstiņi"," saka meita Inese.
Apkarot nātres, lai radītu pasaku. Ciemos Baumaņu ģimenes dārzā Tukumā
Baumaņu ģimenes dārzs Tukumā ir ieguvis ne tikai plāksnītes par skaistāko dārzu vasarā, bet arī plūcis laurus par skaistāko noformējumu ziemā. Te mirguļo lampiņu virtenes un saimnieku pašu izveidotās gaismiņu figūras, bet vasarā ar savu krāšņumu priecē rožu krūmi, kas augumā pārsniedz pat dārza saimniekus.
"Kad ar vīru vēl nebijām precējušies, abi zinājām – mums būs māja ar skaistu dārzu," atklāj Sanita. Jau 22 gadus Baumaņu ģimene dzīvo savā miera ostā Tukumā, kur iekopj mazu, bet skaistu dārzu. Vasarā te dažādās krāsās zied rozes, kas ir ģimenes dārza vizītkarte, bet pie mājas fasādes ziedus raisa balkona puķu kompozīcijas. Īpaši iespaidīgi vasarā izskatās petūnijas, jo sasniedz ievērojamus izmērus. Skaistā ziedēšana ir beigusies, bet arī rudenī dārzos ir kāds īpašs šarms, un tāds ir jūtams arī Baumaņu ģimenes dārzā.
Ciemos: trīskārtējais Tukuma smukums ar samteņu upēm, kur pazūd laiks
Mēdz teikt, ka uz Tukumu ir jābrauc pēc smukuma, un šaubu nav – Tukumā skaistu dārzu netrūkst! Viens no tiem ir arī Starpiņu ģimenes dārzs, kurš jau trīs reizes – 2017., 2019. un 2020. gadā – saņēmis titulu skaistāko īpašumu konkursā "Tukuma smukums". Te rosās Mārīte un Raimonds Starpiņi, kas savā dārzā ielikuši sirdi un dvēseli. Par savu dārzu Mārīte stāsta, ka te pazūdot laiks: "No rīta, kad padzeru kafiju, es iznāku dārzā. Šeit pazūd laiks. Ap pulksten 14 tikai saprotu, ka jāiet taču pusdienas taisīt!"
Sākumā šeit nebija ne miņas no daiļdārza – te auga ērkšķogu krūmi, rabarberi un ķirši, bija ierīkots arī sakņu dārziņš, bet tad ģimene sapratusi, ka sakņu audzēšana neiet pie sirds. Dārzā uzcēluši lielu un skaistu siltumnīcu, kā jau īsteni tukumnieki, arī savā siltumnīcā ģimene audzējusi rožu stādus. Pēc tam gan pārgājuši uz tomātiem, bet ar tiem arī sapratuši – nav vērts audzēt tādos kvantumos, ja negrasies tirgot. Dārzs šo gadu laikā piedzīvojis lielas pārvērtības – vecie ķiršu koki izplēsti laukā, ap māju uztaisīts glīts žogs, sastādīti arī košumkrūmi, lielie zemes kalni, kur savulaik dārzā auguši ķirbji, izlīdzināti.
Pusgadsimts, bet vēl nav gatavs – ciemos Gaiļu ģimenes dārzā
Ilzes un Jāņa Gaiļu ģimenes skaistajam īpašumam Tukumā pēc nepilniem trim gadiem apritēs 50. Dārzs ir viņu izlolots un izsapņots, audzis līdzi pašiem. Tas, gluži tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatavs, jo saimniekiem visu laiku gribas kaut ko pamainīt vai papildināt dārzu ar jauniem augiem.
Ilze kopā ar vīru savās mājās dzīvo jau 47 gadus. "Kad bērni bija mazāki, šeit bija viens liels zemeņu lauks, tad nebija tāda zāliena kā tagad. Audzējām dārzeņus, zemenes, iestādījām augļu kokus. Mums bija liela un apkurināma siltumnīca, maijā pat ar tomātiem tirgojāmies. Vienu brīdi audzējām arī rozes. Mums dārzs bija pilns ar ābelēm, tagad palikusi viena, 'Trebū', un arī ļoti ražīgs persiks 'Maira', persiks 'Viktors' gan mums iznīka, viņam kaut kas nepatika," stāsta Ilze. "Dārzu mēs sākām veidot lēnā garā. Protams, te daudz ko vajadzētu pamainīt, bet man jau ir 74, vīram – 80, mūsu laiks ir aizgājis. Tā kā te ir, tā droši vien arī paliks."
