Mēdz teikt – daba dziedē, daba ārstē, mežā pazūd stress un nogurums. Psiholoģijā runā par dārza terapiju un terapeitiskajiem dārziem. Kas tad īsti ir šie dziedējošie dārzi, un kā to principus ieviest savā apkārtnē? Ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, ar kuras līdzdalību top viens no pirmajiem specializēti terapeitiskajiem dārziem Latvijā, stāsta, kā atšķirt vienu no otra un kas tas īsti ir – terapeitiskais dārzs.


Ar ko atšķiras ārstnieciskais dārzs no terapeitiskā? Pirmais ir dārzs, kurā audzē ārstniecības augus, drogas. Dārza terapija savukārt ir viens no paņēmieniem, kad darbošanās dārzā palīdz uzlabot motoriku, psihisko veselību, atveseļoties. Savukārt terapeitiskais dārzs ir daudz plašāks jēdziens. Tāpēc arī virsrakstā minētais – terapeitisko dārzu mēs varam izveidot katrs pats sev un tā principus var ieviest arī visā pilsētā, lai ieguvums ir ikvienam iedzīvotājam.

"Mēs jau sen esam sapratuši, kas dabai ir ārstnieciska ietekme, un te mēs nerunājam par ārstēšanu, bet ārstniecisku, terapeitisku dārzu. Tās nav drogas un zālītes, ko vārīt tējā. Šis dārzs nav ibumetīns un nav arī vakcīna. Runa ir par dabas klātbūtni – jau pirms daudziem gadsimtiem cilvēki saprata, ka dabas klātbūtne palīdz mentālajos procesos. Un mūsu fiziskais ķermenis lielā mērā ir pakārtots mentālajam – ja ar galvu viss kārtībā, daudz vieglāk būt tikt kārtībā ķermenim, un šie procesi ir savstarpēji saistīti. Tas, ko daba mums var palīdzēt, – sakārtot galvu. Līdz ar to sakārtojas arī ķermenis," saka ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!