Foto: Shutterstock

Kamēr dārzus Latvijā daudzviet vēl klāj sniega sega vai ledus kārta, var iedvesmoties no citiem dārziem pasaulē, lai arī savā varētu ieviest kaut ko jaunu un nebijušu. Iedvesmas malku var smelties no krāšņā Butčarta dārza Kanādā, kurā vijas ziedu upes un tiek radīta puķu krāsu simfonija.

Šo krāšņo dārzu izlolojusi Dženija Butčarta, un sākotnēji tas bijis dārzs, kas priecējis tikai ģimeni. Vēlāk krāšņais dārzs mantojumā nodots nākamajām paaudzēm, kas turpinājuši Dženijas iesākto.

1904. gadā Dženija ar vīru Robertu pārcēlās no Ontario uz Vankūveras salu, lai izveidotu cementa rūpnīcu vietā, kas bija bagāta ar kaļķakmens atradnēm. Savukārt 1912. gadā Dženijai radās ideja par dārzu, kā rezultātā viņa sāka īstenot savu ieceri. Augsni viņa bēra ar zirga palīdzību un ķerru. Soli pa solim dārzs sāka veidoties, un tajā tika iestādīti dažādi krāšņi augi. Dženijas pirmais lolojums ir sagabājies arī līdz mūsdienām - tas tiek saukts par "Sunken garden" ("Nogrimušo dārzu").

Foto: Shutterstock

Savukārt ik gadu dārzs turpināja "pieaugt" un plesties plašumā. Jau 1929. gadā Butčartu ģimene izveidoja "Japanese Garden" ("Japāņu dārzu"), "Italian Garden" ("Itāļu dārzu"), kas tika izveidots uz ģimenes tenisa laukuma, kā arī tika radīts aromātiskākais dārzs – "Rose Garden" ("Rožu dārzs"). Dārzs vēlāk tika atdāvināts Dženijas mazdēlam Ianam Rosam viņa 21. dzimšanas dienā. Viņš šo dārzu pārveidoja un nesa tam pasaules slavu, izveidojot tādu, kāds tas ir šodien – radot to par vietu, kur tiek organizēti dažādi koncerti, izvietojot dārzā apgaismojumu, bet Ziemassvētkos tam piešķirot īpašu maģiju ar dažādām lampiņām. Savukārt 1977. gadā Dženijas mazmazdēls Kristofers dārzā ieviesa uguņošanas šovu, kurš tiek rīkots katru gadu, bet viņa māsa Robina, kas ir pašreizējā Butčartas dārza īpašniece, izveidoja bērnu rotaļu laukumiņu un karuseli.

Mūsdienās dārzs ir ziedu pārbagāts, un tajā kopumā ir vairāk nekā 900 dažādu augu šķirņu.

Foto: Shutterstock

Kopumā plašajā dārzā ir pieci dārzi -– "Sunken garden" ("Nogrimušais dārzs"), "Japanese Garden" ("Japāņu dārzs"), "Italian Garden" ("Itāļu dārzs"),"Rose Garden" ("Rožu dārzs") un "Mediterranean Garden" ("Vidusjūras dārzs").

"Italian Garden" ("Itāļu dārzs") kopumā aizņem 2023,42 kvadrātmetru lielu platību. Tajā ir 18 puķu dobes, kurās ir 85 dažādu šķirņu augi. Tāpat šajā dārzā ir 22 tūkstoši sīpolpuķu un divgadīgo augu. Dārza dekors ir krāšņā bronzas skulptūra un dīķis, kuru ieskauj ziedi. "Sunken garden" ("Nogrimušais dārzs") ir dažādu košumkrūmu pārbagāts. Kopumā bija nepieciešami deviņi gadi, lai radītu šo dārza daļu, kas kopumā aizņem divus hektārus. Tajā ir 151 puķudobe, bet pavasarim par godu tajās ir iestādīti 65 tūkstoši sīpolpuķu. Savukārt īsta paradīze būs rožu mīļotājiem, jo "Rose Garden" ("Rožu dārzs") ir rotāts ar septiņu dažādu veidu rozēm – būs gan vīteņrozes, gan tējhibrīdrozes, krūmrozes un citas. Šajā dārzā ir 280 dažādu šķirņu rozes, kur cita par citu ir krāšņāka, skaistāka un smaržīgāka. Kopumā Rožu dārzā ir iestādīts aptuveni 2500 rožu, kuras ir ne tikai aplūkojamas dobēs, bet arī pie 30 arkām. Nevar nepieminēt arī "Japanese Garden" ("Japāņu dārzu"), kurš aizņem aptuveni 0,40 hektārus no visas dārza platības. Tajā ir tik ļoti raksturīgie Japāņu dārza augi, kas ir dažādās krāsās. Tāpat tajā ir aptuveni 500 rododendri, 74 Japānas kļavas, bet dārzam cauri vijas 200 metru garš strauts.

"Mediterranean Garden" ("Vidusjūras dārzs") var lepoties ar eksotiskiem augiem no dažādām pasaules valstīm. Kā teikts dārza mājaslapā - šis dārzs ir kā testaments klimata pārmaiņām un temperatūrai pasaulē. Tajā aug 110 dažādu šķirņu augi. Dārzā ir ļoti iespaidīga agave, kā arī deviņas puķudobes. Kopumā šī dārza platība ir 2023,42 kvadrātmetri.

Foto: Shutterstock

Pavasarī dārzā zied 300 tūkstoši sīpolpuķu dažādākajās krāsās, piemēram, tulpes un narcises, kā arī citi augi – rododendri, dekoratīvie ķirši, magnolijas un peonijas. Vasarā dārzs ir savā pilnbriedā, sasniedzot ziedēšanas kulmināciju. Vasaras sākumā zied dažādu krāsu delfīnijas, pēc tam ziedēšanu sāk aromātiskās rozes un citi krāšņie augi, piemēram, begonijas, fuksijas, lilijas un hortenzijas.

Savukārt rudenī dārzs ietērpjas piesātinātos toņos, iekrāsojot dažādu košumkrūmu lapas sulīgi sarkanos un dzeltenīgos toņos. Rudenī dārzā aug arī tādi augi, kas ir Latvijā iecienīti - dālijas, krizantēmas un ehinācijas. Ziemas periodā dārzs ir ieslīdzis miera periodā, vien siltumnīcās krāšņi zied Ziemassvētku karalienes puansetijas. Tās tiek iznestas ārā, lai kalpotu kā skaists svētku dekors.

Plašāk par dārzu un ieejas biļešu cenām var izlasīt šajā mājaslapā.

Foto: Shutterstock

Raksta tapšanā izmantota informācija no mājaslapas "Butchartgardens.com".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!