Viens vienīgs zemeņu lauks – sārtvaidzīšu plantāciju audzēšana Talsu pusē
Foto: Publicitātes foto

Latvieši ir pieraduši, ka no zemenēm kāds smilšu grauds jānotrauc, ogas ir mazas vai vidēja izmēra un vislabāk, ja šķirne ir 'Polka'. Taču arvien biežāk vietējie zemnieki sasparojas un pierāda, ka arī mūsu klimatiskajos apstākļos izaudzējamas lielas, skaistas un garšīgas zemenes. Saimniecībā ''Lubeco'' augošās noteikti ierindojas starp tām, kas konkurē ar importētajām ogām, kas kārdinoši gozējas veikalu vitrīnās.

Ar zemenēm katram no mums ir savas bērnības atmiņas. Ēstas uz nebēdu, lasītas omes dārzā tā, ka pat ēst vairs negribas, mēģināts pašiem audzēt, bet apjausts, ka tos dažus kilogramus pa vasaru izdevīgāk nopirkt. Starp pašu pieredzi un sentimentālajām atmiņām nepamanītas nepaliek zemnieku saimniecības, kur pirmā zemeņu raža katru gadu tiek gaidīta tik nepacietīgi, kā Jaungada nakts.

Vienmēr ar lielu interesi esmu vēlējusies uzzināt, kā ir audzēt zemenes vairāku hektāru platībā. Kā tagad atceros, ka mudināju omi audzēt tādu zemeņu dārzu kā Pūrē, ko, saprotams, ome negribēja īstenot. Ar šīsdienas prātu apzinos un saprotu kāpēc, tomēr patiesi priecājos par tiem uzcītīgajiem, kas sapni piepildījuši un piedāvā zemeņu izslāpušajiem gardas, tepat mūsu zemītē audzētās sārtvaidzītes, tāpēc uzrunāju vietējo uzņēmumu ''Lubeco'', kas atrodas Talsu novadā, Lubezerē, netālu no Valdemārpils.

Tās dažas zemeņu stādu vagas piemājas dārzā nevar salīdzināt ar šīs saimniecības čaklajām rokām. Protams, saimniecībai neatsverami palīdz mūsdienīgās metodes, tomēr tikt galā ar 6,5 hektāru platību nebūt neizklausās viegli, tad nu par šo vasarīgo dārza nodarbi iztaujāju pašu saimnieci.

Stādus mēģinājām audzēt paši, taču rezultāti skaidri parādīja, ka labāk izmantot pirktos, nekā pašiem nodarboties ar stādu audzēšanu. Lai katrs dara to, ko vislabāk prot – stādus audzē speciālas stādaudzētavas, bet mēs - zemenes. Zane Silgale

No idejas līdz pirmajiem zemeņu stādiem

Kā man atklāj saimniecības valdes priekšsēdētāja Zane Silgale, viss esot sācies ar radinieku atvesto cidoniju augļu maisu. ''No cidonijām uztaisījām garšīgo cidoniju sīrupu un sapratām, ka jāstāda pašiem savas cidonijas. Lauksaimniecības zeme mums bija un jau sen gaidīja ideju, ko ar to darīt. Iestādījām cidonijas un gaidījām ražu nākamajā gadā pēc stādīšanas, kā tas bija rakstīts grāmatās. Tā kā cidoniju raža kavējās, tad nolēmām cidoniju rindstarpās iestādīt zemenes, jo tās tajā pašā gadā kaut daļēji atpelnītu cidoniju lauka investīcijas.'' Galu galā viss izvērties tā, ka zemeņu audzēšana kļuvusi par pamatbiznesu, bet cidonijas kā papildu nodarbošanās.

Pievēršoties dārza darbiem, Zane pat aizgājusi no vadītājas darba Rīgā, lai uzsāktu zemeņu audzēšanu Talsu novada Lubezerē, kas laikam nu jau šķiet ir visai bieži dzirdēts stāsts – nomainīt savu komforta zonu un sākt pavisam jaunu dzīvi.

Viens vienīgs zemeņu lauks – sārtvaidzīšu plantāciju audzēšana Talsu pusē
Foto: Publicitātes foto

Ne velti saka, ka jebkura biznesa uzsākšanā idejas autoram pašam jāiziet cauri visam procesam, lai sasniegtu vēlamās virsotnes. Arī Zane atzīst, ka pirmajā saimniekošanas gadā bijusi stādītāja, ravētāja, autovadītāja un pārdevēja vienā persona. Tagad gan daudz kas mainījies un ir labi palīgi. ''Lai uzsāktu zemeņu audzēšanu, izlasīju lielāko daļu pieejamās informācijas internetā dažādās valodā, grāmatas par zemeņu audzēšanu, izstudēju ''Youtube'' pieejamos video, aizbraucu uz Spāniju un Lietuvu paskatīties, kā citi audzē zemenes. Bērnībā mana ģimene audzēja zemenes, tāpēc man nav nekas svešs mosties četros no rīta, lai lasītu zemenes un pēc tam tās palīdzētu vecākiem tirgū pārdot. Savukārt vīrs (Dzintars Silgals) studiju laikā vasarā strādāja Anglijā zemeņu laukā, kur ieguva citādāku pieredzi audzēšanā.''

Stādi un šķirņu izvēle

Jebkurā biznesa sfērā tiek izmēģināts teju viss, lai nonāktu pie labākā gala rezultātā. Arī zemeņu audzēšanas saimniecībā eksperimenti nav bijusi sveša lieta. Kā stāsta saimniece Zane, stādus mēģinājuši audzēt paši, taču rezultāti skaidri parādīja, ka labāk izmantot pirktos, nekā pašiem nodarboties ar stādu audzēšanu. Lai katrs dara to, ko vislabāk prot – stādus audzē speciālas stādaudzētavas, bet paši lai paliek pie zemeņu audzēšanas. Kas attiecas uz stādiem, visu laiku tiek izmantoti saldētie stādi (Frigo).

Šogad tiek gaidīta jo īpaši liela zemeņu raža, jo paplašinātas platības uz astoņiem hektāriem kopumā, kur pašlaik sastādītas 11 šķirnes, no tām trīs šogad ir pirmo reizi stādītas – 'Malwina', 'Malling centenary', ''Asia'. Visas šķirnes, kas saimniecībā tiek audzētas, dod deserta ogas – lielas, skaistas un garšīgas. Daļu ogu pārstrādājām zemeņu sulā un sīrupā, kā arī sasaldējam, lai ziemā kopā ar mūsu pārējo produkciju – dažāda veida sukādēm realizētu tirdziņos un veikalos.

Viens vienīgs zemeņu lauks – sārtvaidzīšu plantāciju audzēšana Talsu pusē
Foto: Publicitātes foto

Salīdzinot saimniecības darbību pirmajos gados un attīstību šobrīd, apgriezieni un ambīcijas bijušas visai iespaidīgas. Pirmajā gadā tika apstādīta 0,5 hektāru platība, kur bija aptuveni 22 000 stādu. Otrajā saimniekošanas gadā tika piestādīta vēl 1,3 hektāru plātība, trešajā gadā vēl 2,1 hektārs, un ar katru gadu platībai paplašinoties, 2016. gadā kopumā plantācijās aug jau 90 000 stādi.

Šobrīd gan pirmie divi lauki jau ir beiguši ražot, taču kopā stādu skaits sanāk iespaidīgs. Atklājot skaitļus, kā platībās mērojama zemeņu raža, vidēji uz vienu hektāru sastādīti 30 000 stādi.

''Tā kā audzējam zemenes atklātā laukā uz plēvēm, tad, lai nodrošinātu agru ražu, vēl klājam balto agrotīklu. Melnā plēve palīdz uzsildīt zemi ātrāk, bet agrotīkls dod vēl papildu siltumu no augšas. Tā rezultātā šogad mums ir agrākā raža uzņēmuma vēsturē – pirmās ogas nogaršojām jau 28. maijā,'' stāsta saimniece.

Viens vienīgs zemeņu lauks – sārtvaidzīšu plantāciju audzēšana Talsu pusē
Foto: Publicitātes foto

Smags darbs vai garšīgs bizness?

Zemenes prasa ļoti lielu darbu – veco lapu novākšana, vairākkārtēja ravēšana, neskatoties uz to, ka audzējam zemenes tikai uz plēvēm, agrotīkla uzklāšana un salnu vaktēšana, laistīšana un piebarošana, cīņa ar kaitēkļiem un slimībām, ražas lasīšana, lapu un stīgu pļaušana, zemes sagatavošana, plēvju uzklāšana un stādīšana – tas viss prasa lielu darbinieku daudzumu, tāpēc visi etapi maksimāli mehanizēti, izmantojot dažādas ierīces. Piemēram, šogad daļa darbi tiek darīti ar platformas palīdzību (skatīt attēlu zemāk), uz kuras guļ 14 darbinieki un ravē vai lasa zemenes. Saimniece stāsta, ka šāds palīgs Latvijā nav izplatīts tieši zemeņu audzēšanā, bet pasaulē tas jau sen zināms veids, kā ērti novākt ražu.

Viens vienīgs zemeņu lauks – sārtvaidzīšu plantāciju audzēšana Talsu pusē
Foto: Publicitātes foto

Zemeņu lasīšanas laiks parasti ir no jūnija līdz pat augusta vidum, kad spējam piedāvāt vēlās ogas. Taču darbi, kas saistīti ar zemeņu audzēšanu, notiek no aprīļa līdz augustam.

Neskatoties uz tehnikas daudzumu, tāpat ir vajadzīgi darbinieki, jo īpaši zemeņu lasīšanas laikā, taču pietiekamu skaitu patiešām strādāt gribošu darbinieku ir grūti atrast. Neskatoties uz ikdienas grūtībām, saimniece atklāj, ka zemeņu audzēšana patiesībā nav nekas sarežģīts. Ir vienkārši jāpieņem, ka daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem, kurus nevaram ietekmēt.

Zemeņu audzētāju Latvijā ir pietiekami daudz. Talsu novadā, kur atrodas šī saimniecība, vien esot 10 audzētāji. Taču lielaudzētāji, pie kuriem var pieskaitīt saimniecību ''Lubeco'', ir krietni mazāk.

Source

DELFI Tavs Dārzs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form