Zelta ogu plantācijas – stāsts par smiltsērkšķu audzētājiem Tukuma novadā
Foto: Privātais arhīvs

Ikdienā bieži lietojam vārdu salikumu "mazā Latvija", tomēr ne visi zina, ka pie mums kāds audzē kaņepes un sparģeļus, bet cits smiltsērkšķus lielās plantācijās. Kā radās ideja par zelta ogu audzēšanu un cik sarežģīts vai vienkāršs ir darbs līdz veselīgo ogu novākšanai, stāsta pats saimniecības "Satori Alfa" virsvadītājs Māris Selga.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Atgriezties pie saknēm

Tas bija 1999. gada rudens, kad Māris domājis, ko darīt tālāk, ko jaunu uzsākt dzīvē. Tajā rudenī "Latvijas Avīzē" bijis raksts par igauni, kurš ar vērienu pievērsies smiltsērkšķu audzēšanai. Raksts Māri spēcīgi uzrunājis, tāpēc viņš sācis meklēt internetā informāciju par smiltsērkšķiem, un atnāca nākamais pārsteigums. Izrādās, ka smiltsērkšķi satur 14 vitamīnus un provitamīnus, 18 aminoskābes no 22,3 dažādus antioksidantus, omegu 3, 6, 7 un 9, 150–200 dažādus bioķīmiskos savienojumus, tādus kā leikoanticiāni, flavoni, kumarīni utt., kas nepieciešami cilvēka bioķīmiskajos procesos. Bez visa tā zelta ogās ir teju visa Mendeļējeva tabula, īpaši pieminot dzelzi, magniju, mangānu, varu, cinku, selēnu. "Tas viss likās prātam neaptverami – tik lielas vērtības dabas māte spēj ievietot ogās, pie tam ne tikai savienot, bet to iedarbība uz cilvēka organismu ir sinerģiska, t.i., viena komponente, sadarbojoties ar otru, veido daudz lielāku efektu nekā katra atsevišķi. Es vienkārši to visu vēlējos redzēt dabā." Tā nu Māris iedvesmas pilns devies uz kaimiņzemi lūkot, kā smiltsērkšķi aug dabā. Toreiz Lauri, kas pēc izglītības ir kinorežisors, ļoti ekstraverts cilvēks, smaidot teicis, ka nesaprot, kāpēc atbraucis šo gaisa gabalu, ja smiltsērkšķu pirmsākumi ir meklējami tieši Latvijā.

Pēc tam, jau painteresējoties vairāk, atklājies, ka Andrejs Brūvelis ir Latvijas smiltsērkšķu tēvs. Viņš bija tas, kas 1984. gadā, pildot komunistiskās partijas un valdības programmu "Pārtika" no Bauskas rajona kolhoza "Uzvara" tika komandēts uz Maskavas Botānisko dārzu atvest audzēšanai pirmos šķirnes stādus. Padomju laikos šādas akcijas bija populāras – uzņēmumiem kolhozos lika veidot cūku fermas, audzēt dažādas kultūras, mežsaimniekiem audzēt zivis utt. Tā, piemērām, Ādažu kolhoza priekšsēdētājam tika tas gods audzēt cidonijas, kas beidzās ne ar ko, taču Brūvelis ne tikai spēja izveidot dārzus kolhozā, bet juku laikos, sākot no 1985. gada, izveda cilmes šķirnes kokus uz savu dārzu Rideļos, tādējādi saglabājot cilmes stādus. Vienu no pirmajiem privātajiem dārziem Latvijā 1985. gadā izveidoja Kārlis Blūms no Kuldīgas puses.

Atceros karstos gadus 2007.–2008. gadā, kad ogas jau bija ienākušās augusta pirmajās dienās un raža tika novākta jau līdz augusta beigām. Šogad varējām ievākt ražu tikai pēc 20. augusta. Māris Selga

No trīs līdz 14 hektāriem

Tā 2000. gada pavasarī tika apstādīti pirmie trīs hektāri smiltsērkšķu Tumes pagastā, un tieši Brūvelis un Blūms bijuši pirmie informācijas avoti audzēšanas pirmsākumos. Pašlaik zelta ogas jau aug 14 hektāru platībā, pēc tam ražu pārstrādājot ogas nektāros, lapu un sēklu izspiedu pulveros.

Jau 2000. gadā iegūtas šķirnes 'Botaņičeskaja Ljubitelskaja', 'Botaničeskaja, Lučistaja', 'Prozračnaja', 'Krasnaja', 'Trofimovskaja', 'Hibrīds 140', bet vēlākos gados šīm šķirnēm pievienojās Latvijas 'Marija'.

"Būtu nepareizi teikt, ka ir labas vai sliktas šķirnes. Katrai šķirnei ir savi plusi un mīnusi, ko katram ir nepieciešams izvērtēt pēc savām vajadzībām un prasībām. Piemēram, šķirnei 'Krasnaja', kas nav nemaz tik populāra Latvijā, ogās ir izteikti daudz karotīna, tās ir sarkanā krāsā. Sula ir ļoti garšīga, manuprāt, viena no garšīgākajām. Krūmi ir ar ļoti labām augšanas spējām pēc zaru nogriešanas. Maz slimo. Var iegūt lielu lapu masu, taču zari ir ļoti adataini un ražu nebūs iespējams lasīt ar rokām. Novākšana tikai ar zaru griešanas metodi, pie tam jānovāc ātri, jo, ja ogas ir ienākušās un laiks ir karsts un lietains, tās var sasprāgt un sākt rūgt pat uz koka." Parametru, pēc kuriem tiek izvērtētas šķirnes, esot pietiekami daudz, un to nevar vērtēt tikai pēc viena skatpunkta.

Novērojumi liecina, ka pašlaik Latvijā populārākā šķirne ir 'Botaņičeskaja Ljubitelskaja' ar oranžām, iegarenām muciņveida ogām, ražīga un labām garšas īpašībām.

Daudzas lietas ir atkarīgas arī no visa gada klimatiskiem apstākļiem. "Atceros karstos gadus 2007.–2008. gadā, kad ogas jau bija ienākušās augusta pirmajās dienās un raža tika novākta jau līdz augusta beigām. Šogad varējām ievākt ražu tikai pēc 20. augusta."

Tags

Lasāmgabali Latvijas skaistie dārzi Smiltsērkšķi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form