Foto: Shutterstock
Viedās ēkas, tautā sauktas arī par gudrajām mājām, ir aprīkotas ar dažādām funkcijām, kas krietni atvieglo cilvēka ikdienu. Siltuma, klimata, kustību sensori, spēja pielāgoties klimata maiņām visa gada garumā, mitruma un skābekļa kontroles sistēma, kas pielāgo ventilēšanas sistēmu atbilstoši cilvēku skaitam telpā, – iespēju ir daudz, un tās ir tik dažādas! Katra automatizētā sistēma tiek programmēta individuāli, atbilstoši mājas saimnieka vajadzībām un vēlmēm, taču reizēm tās mēdz būt neierastas un tehniski grūti īstenojamas.

Ar plaukšķināšanu izslēgt gaismu

Lai gan Latvijā tā saucamo gudro māju skaits mērāms vairākos simtos, tomēr, kā atzīst interjera salona ''Moduls Interjers'' projektu vadītājs Māris Endziņš, Latvijas iedzīvotāji salīdzinājumā ar citu pasaules valstu pārstāvjiem vēlmju ziņā ir diezgan pieticīgi un ar ārišķībām neizceļas. Klientus visbiežāk nākas atrunāt no idejām, kuru dēļ netiek izmantotas visas viedo mājas sniegtās iespējas vai arī nelietderīgi tiek tērēti resursi. Kā norāda Endziņš, kvalitatīvi un pēc noteiktiem standartiem ierīkotas gudro māju sistēmas ilgtermiņā efektīvi spēj samazināt enerģijas izmaksas un uzlabot dzīves komfortu vismaz 20-40 gadus.

Foto: Shutterstock

Visbiežāk vērojamā tendence klientu vidū gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē ir vēlme pēc kādas filmās redzētas funkcijas – piemēram, mājas vadīšana ar balsi vai arī plaukšķināšana ar rokām. Ja ar plaukšķināšanas palīdzību cilvēks vēlas ieslēgt vai izslēgt vienu spuldzīti, tas nav sarežģīti, bet, tā kā automatizēta sistēma sevī apvieno vairākas funkcijas, tad nepieciešamība plaukšķināt var rasties tik bieži, ka to būtu nepieciešams darīt bez mitas.

Savukārt balss vadības sistēma vispiemērotākā ir ēkās, kurās dzīvo cilvēki ar kustību traucējumiem. Balss vadību iespējams uzstādīt divos veidos – viens no tiem ir, telpās ierīkojot mikrofonus, kas reaģē uz skaņu, taču tehniski tas ir sarežģīti, turklāt šāda funkcija nav piemērota tiem, kuri baidās no sarunu noklausīšanās. Otrs variants ir piestiprināt mikrofonus pie gultas vai ratiņiem.

Ja latvieši ir pieticīgi, tad ārvalstīs automatizēto sistēmu uzstādītāji ik pa laikam mēdz saņemt visai neparastus un pat dīvainus klientu pieprasījumus. Tā kāds vīrietis, šauboties par savas sievas uzticību, esot vēlējies, lai brīdī, kad viņa prombūtnes laikā guļamistabas gultā esošais svars pārsniedz sievas svaru par vairāk nekā 15 kilogramiem, viedā māja viņam uz tālruni nosūtītu īsziņu.

Lai mauriņš vienmēr būtu zaļš

Viedajās mājās iespējams ne tikai uzstādīt automatizētu zāliena laistīšanas iekārtu, bet arī aplaistīt siltumnīcas augus no daudzu kilometru attāluma. Sistēma pati nosaka, kad zemes virsma ir pārāk sausa, un ieslēdz laistīšanas sistēmu. Kāds klients reiz vēlējies, lai šī sistēma darbojas smalkāk, jo brīžos, kad mājas saimnieks atradies mājās un pastaigājies pagalmā, viņš bieži vien aplaistīts kopā ar mauriņu. Tādēļ atbilstoši pasūtītāja vēlmēm tika uzstādīta laistīšanas sistēma, kas sajūt cilvēka klātbūtni un izslēdzas tieši tur, kur atrodas cilvēks, turklāt tādā attālumā, ka viņam netrāpa ne pilīte.

Foto: Shutterstock

''Automatizēto sistēmu uzstādītājiem šāda klienta vēlme bija īsts izaicinājums, jo uzstādīt kustību sensorus pļavā ir tehniski sarežģīti, turklāt neviens to parasti nedara, taču beigās atradām veidu, kā to paveikt. Šai klienta vēlmei viedo sistēmu ierīkotāji piešķīra pat īpašu nosaukumu - "Dieva pastaiga",'' stāsta automatizēto ēku vadības sistēmu centra ''JUNG'' pārstāvniecības Austrumeiropā vadītājs Raimundas Skurdenis.

Drošība – pirmajā vietā

Bez jau ierastās signalizācijas ierīkošanas gudrajās mājās iespējams uzstādīt arī citas māju automatizācijas drošības sistēmas – videokameras, dažādas brīdinājumu un trauksmes skaņas, kā arī cilvēka darbības simulēšanu mājoklī.

Tāpat ar viedās mājas palīdzību iespējams rūpēties arī par saviem mājdzīvniekiem, barojot un ''izvedot'' tos pastaigā konkrētos laikos. Kā stāsta Skurdenis, kāds klients, kura privātmājas voljērā turēti vairāki cīņas suņi, savā prombūtnes laikā bieži vien izlaidis suņus no iežogotās teritorijas un ļāvis tiem brīvi pārvietoties pa teritoriju. Taču apdzīvojamā teritorija bija liela, to uzkopt ik pa laikam ieradās gan dārznieks, gan baseina kopējs, tādēļ saimniekam bieži nācās atgriezties mājās tikai tādēļ, lai piesietu suņus. Saimnieks vērsās pie viedo māju sistēmas uzstādītājiem ar lūgumu ierīkot voljērā automātisko slēdzeni – tā zādzības gadījumā izlaistu suņus no voljēra attālinātā veidā. Tiesa, no iespējas ierīkot speciālu sistēmu – barotavu, kad barība ievilina dzīvniekus atpakaļ voljērā, saimnieks gan atteicās.

Foto: Shutterstock

Kas gaidāms nākotnē?

Tehnoloģijas strauji attīstās, un līdz ar to neizbēgami attīstās arī automatizētās sistēmas viedajās mājas. Kā atzīst Skurdenis, ir skaidrs, ka automatizēto sistēmu nākotne Latvijā un, piemēram, Vācijā atšķiras, bet virziens tehnoloģisko risinājumu attīstībā ir līdzīgs it visur pasaulē. Viena no nākotnes iecerēm ir tā, ka katrai mājai jābūt gudrai – šādu māju būs arī vieglāk pārdot, jo tās sistēma ir energoefektīva un ļoti komfortabla. ''Visticamāk, ka nākotnē viss strādās automātiski, mēs dzīvosim bez gaismas slēdžiem un pultīm, turklāt mājai būs jāspēj izprast saimnieka vēlmes, domas un nepieciešamības,'' to, kas mūs sagaida tālā nākotnē, prognozē Skurdenis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!