Foto: Shutterstock
Skandināvu valstīm ir kas kopīgs, ko grūti saprast tiem, kas dzīvo dienvidu zemēs. Tas ir drūmais laiks, kas pārņem lielāko daļu no gada. Lietus, migla, tumsa agros rītos un jau pēcpusdienā, dubļi, vējš un aukstums – gana daudz iemeslu, lai sūdzētos par to, kur mums jādzīvo, taču dāņiem ir kas tāds, ko vajadzētu pārņemt visiem, kas par to sūkstās. Un tas ir ''hygge''. Kas tas par brīnumu, kā to pareizi izskaidrot, kā tas izpaužas praktiski un kā to saprot latvieši… par to visu turpmākajās rindās.

Interesējoties par interjera aktualitātēm, noteikti nepaliks nepamanīts vārds ''hygge'', ko neiztulko nedz vārdnīcas, nedz paši dāņi vienā vārdā. Vārds cēlies no norvēģu valodas un nozīmē ''labklājība'', taču tas būtu neprātīgi tulkojumu piedēvēt kā vienīgo skaidrojumu, jo šis viens vārds nebūt neietver visu to, ko vajadzētu. ''Hygge'' – tā harmonija, noskaņa, mājīgums, omulība, siltums, gaisma, miers un komforts. Ir tik daudz vārdu, kas pielīdzināmi šim dāņu dzīvesstilam, kas viņu rakstībā pavīd jau no 19. gadsimta sākuma, tāpēc nevarētu teikt, ka tas ir mūsdienu untums.

Tie, kas pētījuši ''hygge'' Dānijā, atzīs, ka dāņi ir apsēsti ar šo dzīvesveidu. Tie nopirks jebko, kam būs šāds uzraksts, ies uz kafejnīcām, kuras skatlogos pavīdēs šis vārds, pat ja tur nemaz nav tas labākais piedāvājums, pirks apģērbu, interjera priekšmetus, dosies uz šādiem pasākumiem u.tml. Kas slēpjas aiz šīs apsēstības? Dāņi paši radījuši šo dzīvesveidu laikam, kad ir visgrūtāk – ārā ir tumšs, vēss un drūms. Tad dāņi logos liek lampiņas, aizdedz sveces, ieritinās siltā pledā, fonā uzliek omulīgu mūziku, bauda karstu dzērienu un pilnībā izbauda mirkli šeit un tagad.

Dānijā laika apstākļi ir visai skarbi, taču iedzīvotāji par to nesūkstās – tie saka: ''nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs!'' Vasaras ir skaistas un krāšņas, bet lielākā daļa gada ir drūma un vēsa, taču ir atrasts ļoti labs veids, kā šo laiku izdzīvot, un tas ir ''hygge''. Tad cilvēki lielāko daļu laika pavada iekštelpās, baudot visas tās lietas, ko ietver mums svešais vārds.

Vēl kāds interesants fakts – dāņi ir viena no laimīgākajām tautām Eiropā, secinājis Kopenhāgenas Laimes pētniecības institūts. Varbūt šo statistiku ietekmējis ''hygge''?

Foto: Shutterstock

Sīkumiem ir nozīme

Nevar apgalvot, ka mājā aizdegta svecīte ir ''hygge'', bet tanī pat laikā, šis dzīvesveids nav iedomājams bez svecēm. To liecina arī statistika, jo dāņi ir lielākie sveču patērētāji gadā, nodedzinot līdz pat sešiem kilogramiem sveču gada laikā (!), vēsta Eiropas Sveču asociācija. Un, kas interesanti, sveces arī nav šādas un tādas – dāņi atzīst tikai dabīgās un bez pievienotām aromātiskām vielām.

Bez svecēm obligāts priekšnoteikums ir omulīga gaisma – tās noteikti nebūs aukstās un sterilās krāsas spuldzītes, kas liek sažmiegties acīm. Gaismai jābūt siltai un mājīgai, tāpat arī pašai lampai jābūt glītai. Gaisma dāņiem nav vienkārši vajadzība, tās tiek izvēlēta ļoti stratēģiski, lai veidotu nomierinošu noskaņu telpā.

Bez siltuma un gaismas šajā dzīvesstilā noteikti jābūt mīkstam pledam, paklājam, ērtam dīvānam, pūkainām zeķītēm, džemperim, mierīgai mūzikai fonā, grāmatām, skaistai krūzītei un citiem traukiem, koka elementiem interjerā, spilveniem, siltiem dzērieniem un kādam našķim, piemēram, cepumiem. Ideāli, ja mājās ir kamīns vai krāsns, lai var lūkoties uguns liesmās.

Sajūtas – neatņemama ''hygge'' sastāvdaļa

Taču viss iepriekš minētais ir tikai daļa no ''hygge'' – ne tikai lietas veido šo dzīvesveidu. Lielā mērā tās ir arī sajūtas. Tas ir laiks, kad cilvēks pilnīgi atslēdzās no ikdienas, problēmām, izbauda mazus dzīves sīkumus, ļaujas mirklim, ir harmonijā ar sevi vai tuviem cilvēkiem, bauda mieru, pajumti, siltumu un māju sajūtu. Kas interesanti, ''hygge'' var būt gan vienatnē, gan lielākā kompānijā, ar nosacījumu, ka tie ir tuvi cilvēki, jo ko tādu nav iespējams izbaudīt svešinieku lokā.

Latvietes pieredze Dānijā ar ''hygge''

Foto: Shutterstock

Viens ir par šo dzīvesveidu lasīt un secināt caur bilžu starpniecību, bet kas pavisam cits – iepazīt praktisku pieredzi no vietējiem. Un par savu pieredzi ar ''hygge'' man daudz interesanta atklāja kolēģe Alisa Smirnova, rus.DELFI projektu vadītāja, kura trīs gadus dzīvoja Odensē, Dānijā, līdz mielītēm izbaudot šo dzīvesveidu. Alisa atzīst, ka pirms dzīvošanas Dānijā par šo vārdu un kur nu vēl par tā izpausmēm ikdienā neko nezināja. Dānijā sākusi dzīvot augustā, taču līdz pat ziemas pirmajiem mēnešiem par ''hygge'' vēl neko nenojauta - līdz brīdim, kad pēkšņi logos visiem tika ieliktas izgaismotas zvaigznes un iekštelpās pavērās mājīgums augstākajā pakāpē. To nevarēja nepamanīt, pat staigājot pa ielām, jo logi visiem ir vaļā – aizkari neko neaizsedz.

Pirmo reizi tā kārtīgi Alisa šo dzīvesveidu izbaudījusi, kad ciemos uzaicinājuši dāņu draugi, kas esot īpaši laipns žests, jo ciemos tā vienkārši kuru katru neaicina, kur nu vēl ''hygge'' laikā. Tad nu arī atklājusies šī omulīgā atmosfēra ar miermīlību, labsajūtu, komfortu, maigumu un siltumu visās izpausmēs.

Foto: Shutterstock

Interesanti ir Alisas novērojumi – šajā dzīvesveida izpausmē tomēr sastopama izteikta vienveidība. Neviena mājas kā īpaši neizceļas, visiem ir viens un tas pats, neviens nevēlas izpausties savā radošumā un oriģinalitātē, un tas ir pilnīgi atšķirīgi no tā, ko var novērot, piemēram, pie mums Ziemassvētku laikā. Mēs viens otru gribam pārspēt ar krāšņāk izdekorēto egli, spilgtākajām lampiņām un košākajiem rotājumiem, taču dāņiem tas pat nenāk prātā.

Vēl kāds vērā ņemams novērojums, esot Dānijā, Alisai ir par alkohola lietošanu šajā dzīvesveidā. Krūze karstvīna, īpašais Ziemassvētku alus vai glāze sarkanvīna mēdz parādīties ''hygge'' baudīšanā, taču nekad alkohols nebūs kā galvenais elements. Tas nav kā līdzeklis atslābumam vai iereibšanai, ballītei šajā procesā nav vietas, grādīgie dzērieni ''hygge'' vairāk kalpo kā noskaņas papildinātāji un sasildīšanās elementi.

Foto: Shutterstock

Arī Alisa piekrīt tam, ka ''hygge'' nav iedomājams bez visiem interjera sīkumiem, taču tas viss ir tikai kā palīglīdzeklis atmosfēras iegūšanai. Bez tā ļoti svarīgas ir sajūtas – cilvēki šo brīdi izbauda, novērtē sīkumus, atvēl laiku pilnībā atslēgties no visa un ir pilnīgā labsajūtā.

Vaicāta, vai šo dzīvesstilu pārņēmusi arī atgriežoties Latvijā, Alisa apstiprinoši pamāj ar galvu, sakot, ka nu rudens un ziemas aizvadīšana vairs nav iedomājama bez ''hygge'' arī šeit. Ir gan visi nepieciešamie atribūti, gan brīdis sev vai mieram un harmonijai ar citiem, omulīgi tērzējot. Alisa silti iesaka šo pieeju pārņemt mums, latviešiem. Lai arī pie mums pieņemts sveces aizdegt vien ap Ziemassvētku laiku, noskaņa mājās pilnībā mainās, ja tās deg biežāk un dirnēšana sociālajos tīklos tiek aizstāta ar mierpilnu atslābumu ar siltu dzērienu rokās, kādu grāmatu vai mūziku, ietinoties pledā un ērtā dīvānā. Kad tad baudīsim omulīgo mājās būšanu, ja ne tagad?

Raksta tapšanā izmantota informācija no grāmatas ''Mazā HYGGE grāmata. Labsajūta dāņu gaumē'' (Meiks Vikings, Zvaigzne ABC, 2017).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!