Foto: DELFI
Svētki nav iedomājami ne tikai bez gardiem ēdieniem un tortes, bet arī gaumīgi saklāta galda. Lai gan latvieši iecienījuši galdu klāt tā, lai vieta būtu vairākām rasola bļodām un citiem labumiem, svētkos var atļauties to klāt arī nedaudz neierastāk, proti, galveno akcentu liekot nevis uz ēdienu daudzveidību – tā, ka galds lūst, bet gan dažādiem dekoriem.

Balts galdauts svētkos ir īsta klasika, bet var ļaut vaļu eksperimentiem un košām krāsām, piemēram, izvēlēties spilgtu galda pārklāju, galdauta vietā izmantot ģērētas vai mākslīgas ādas, dažādas avīzes, dāvanu ietinamos papīrus un ko tik vēl ne. Savukārt pēc tam to visu vēl var papildināt ar saskaņotiem traukiem un dažādiem dekoriem.

Kā izveidot piecus dažādus klājumus Latvijas simtgades svētku galdam, idejās dalās radošā personība Gundega Skudriņa, kura kopā ar "Ikea" interjera dizainerēm Baibu Freiju un Ritu Rimki radījusi piecus dažādas tematikas galda klājumus – Ziedoņa, jūras, dabas, tradīciju un dziesmusvētku. "Es Latviju redzu šādos aspektos, te ir vienots skats uz to, ka kultūra, tradīcija, daba, jūra un dziesmusvētki ir mūsu kodols. Es caur to augu pati un audzinu savus bērnus," uzsver Gundega.

Katrs var izvēlēties sev tīkamo tematiku, ko realizēt galda klājumā. Pēc tam vien atliks pieskaņot krāsas, atbilstošus dekorus un traukus. Tāpat Gundega atgādina, ka galds jāklāj nevis bezpersoniski, bet gan domājot par saviem mīļajiem cilvēkiem un kopā būšanas laiku. Kā stāsta radošā personība, galda klājumam nav jābūt dārgam, un viņa vienmēr atgādina to citiem, jo interesantas lietas galda klājumam var atrast ne tikai savā mājoklī, bet arī dārzā, mežā un citviet.

Ziedonis

"Es domāju par kultūru, literatūru, liela daļa cieņas bija Rainim, jo viņam bija jubileja, un, manuprāt, Ziedonis [Imants Ziedonis – aut.] ir tas, kas aizrauj visus, un viņam ir tik pateicīgs uzvārds, ka man tas viss salikās kopā," neslēpj Gundega. Viņa stāsta, ka viena no pasaules tendencēm ir mākslīgie ziedi, kas līdzinās īstajiem ziediem, tāpēc arī tos droši var izmantot galda klājumā. Ņemt var arī dzīvos ziedus, kas vienmēr būs skaists akcents, noformējot galdu.

Lai radītu neierastāku noskaņu, pie galda var novietot mūzikas austiņas, kurās viesi var klausīties epifānijas, atziņas vai arī kādu sev tīkamu dziesmu. Savukārt par galda kartēm var kalpot latviešu rakstnieku dzejas rindas vai citāti no literāriem darbiem.

Foto: DELFI

Jūra

"Jūra dod spēku, meditāciju, un katrs latvietis, kad viņš ir noguris, laimīgs vai bēdīgs, iet pie jūras, un tad viss sliktais aizvējo, aizskalojas prom. Mēs pie tā augam, barojamies, un tas mūsos paliek," tā savu izvēli – galdu jūras tematikā – raksturo Gundega.

Jūras tematikai var izmantot lietas, ko izskalojusi Baltijas jūra. Gundega iesaka rāmīšos sabērt smiltis, bet galda dekoros izmantot gliemežvākus un izskalotus koka gabaliņus. Tāpat fotorāmjos var ievietot sev mīļas ainavas ar Baltijas jūru.

Foto: DELFI

"Tas ir apliecinājums, ka lietas var funkcionēt dažādi, piemēram, fotorāmī var iebērt smiltis," piebilst Gundega. "Tā doma jau ir tāda, ka galdi jāveido nevis tā, kā ir žurnālos vai kā rāda Gundega, bet tā, kāda ir iekšējā sajūta un kas ir tavējais. Ja mana jūra ir šādās krāsās un šādā šalkoņā, tad tā es to izjūtu – un tā es to lieku." Piemēram, koši dzeltenā lampa Gundegai noformējumā kalpo kā saule. Viņa arī atgādina – karotēm, dakšām un glāzēm ne vienmēr jābūt tā, kā to pieprasa etiķete. Protams, ir pasākumi, kuros tas strikti jāievēro, bet pārējās reizēs var ļaut brīvu vaļu radošam fantāzijas lidojumam.

Salvetes var likt četrkantainas, taisnstūrveida, viļņotas. Var rotaļāties ar galda klājumu, jo pašlaik pasaulē šai jomā kā reiz modē ir tieši "playful" jeb spēlēšanās kāre. "Nav visam jābūt kā pēc grāmatas," mudina Gundega. "Šis ir arī piemērs, ka svētkus var svinēt mazā vietā vai virtuvē. Nav jābūt zālei vai milzīgiem galdiem un dekorācijām. Jebkurā vietā var radīt savu atmosfēru."

Foto: DELFI

Tradīcijas

Freija atgādina, ka galda klājumam jāizmanto viss, ko sniedz daba. Tāpat droši var izmantot ikdienas traukus, dažādas māla bļodas, sveces, lina izstrādājumus un citus dekorus.

"Tradīcijas mūsos, par laimi, vēl ir. Mēs tās transformējam modernā veidā 21. gadsimtā," norāda Gundega. Viņa tradīciju galda klājumā apvienojusi vairākas tradīcijas, piemēram, pirts rituālus, veļu dienas, sveču laiku, tautasdziesmas un gadskārtu ieražu svētkus. Traukos arī sabērti zirņi, sens un bieži nepelnīti aizmirsts latviešu kārums.

Foto: DELFI

Arī krēslus pie galda var nelikt vienādus. "Tagad ir tāds laikmets, ka visi ir personības, un nevajag visus nolīdzināt līdz vienam. Līdz ar to katrs cilvēks ģimenē ir citāds, katrs priekšmets var būt veidots konkrētam cilvēkam, krāsu salikumam vai formai. Nav jābūt tā, ka visiem ir vienādas glāzes, servīzes trauki un vienādi krēsli. To var jaukt," aicina Gundega.

Foto: DELFI

Daba

Lai gan latviešiem nav pierasts izmantot mākslīgos ziedus galda klājumā, Baiba Freija aicina nebaidīties no tiem, bet droši izmantot, kā arī kombinēt ar dzīvajiem ziediem. "Tas ir tāds jauns modes vilnis, ka tos miksē," papildina Gundega Skudriņa.

Viņa iesaka galda klājumam izmantot ādas, kā arī visu, ko var atrast dabā. "Ādas var izmantot ne tikai kā krēslu pārklājus, bet arī kā galda segu. Nav vienmēr jābūt nevainojami stērķelētam galdautam," iedrošina radošā personība.

Foto: DELFI

Tāpat arī šķīvjus var apgleznot ar flomāsteriem, tādējādi radot unikālus traukus. Šādu galda klājumu arī pēc tam ir viegli transformēt par Ziemassvētku galdu, piemēram, to papildinot ar košām lampiņu virtenēm vai svecēm.

Foto: DELFI

Dziesmu svētki

"Šis galds varbūt ir nedaudz greznāks un nedaudz patosā, bet arī paši dziesmusvētki mums, latviešiem, ir ļoti svinīga padarīšana," norāda Gundega. Dziesmusvētku tematikas galda klājumā var izmantot kādu tautastērpa detaļu, piemēram, saktu vai greznu Lielvārdes jostu, kā arī citas ģimenei nozīmīgas lietas. Tāpat var izmantot dzintariņus, lina galdautu, uz kura šajā gadījumā ar speciāliem flomāsteriem uzrakstītas dziesmas "Saule, Pērkons, Daugava" notis.

Tāpat arī, talkā ņemot dāvanu iesaiņojamās lentītes, var izveidot neparastu un stilizētu Latvijas karogu. Lentītes var piestiprināt gan pie kāda koka gabala, tādējādi tās nostiepjot, gan arī vienkārši var atstāt brīvi plīvojot. "Latvija ir cilvēki. Tie esam mēs visi, un mēs katrs esam diedziņš šajā karogā. To diedziņu, kā mēs zinām, ir miljons, un katrs diedziņš esam mēs, kas to valsti veido, tāpēc arī šāds karogs ir uztaisīts," skaidro Gundega. "Šis ir vēl viens piemērs tam, ka nav vajadzīgi lieli ieguldījumi, lai ko tādu izveidotu, bet darbiņš un attieksme gan."

Foto: DELFI

Foto ieskats piecos dažādos galda klājumos:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!