Adīt un tamborēt bez adatām
Rokdarbi Anci Stabulnieci bija aizrāvuši vienmēr, tomēr līdz idejai par savu mazo uzņēmumu "Wool Delight" sieviete nonāca pirms nedaudz vairāk nekā gada, kā pati saka – meklējot sevi. "Paralēli sevis izzināšanas procesam uzdevu sev jautājumus: "Ar ko es gribētu nodarboties? Kas man sagādā prieku?" Sapratu, ka tie ir vienmēr ir bijuši rokdarbi." Lūkojoties interneta plašumos pēc idejām, lai saprastu, uz kuru pusi vēlas virzīties, Ance uzdūrās alternatīvajiem produktiem, kurus veido no biezās dzijas, acumirklī saprotot – šis ir tieši tas virziens, kurā viņa vēlas doties.
"Veicu nelielu izpēti un sapratu, ka ir tikai viena veida biezā dzija, no kuras arī lielākoties visi produkti top – tā ir radīta mašinizēti. Es gribēju radīt kaut ko citu, ko unikālāku. Mana dzija ir pašas rokām radīta – katrs kamoliņš ir ar rokām vērpts, izmantojot jēldziju kā izejmateriālu," pastāsta Ance, norādot, ka "Wool Delight" galvenais produkts ir tieši simtprocentīgi dabīgā un ar roku vērptā Jaunzēlandes aitu biezā dzija, bet viņas radītie interjera priekšmeti kalpo kā iedvesma klientiem, lai parādītu, kādus mākslas darbus no dzijas mēs ikviens varam radīt.
Ance uzsver, ka savērptā dzija pēc tam tiek apstrādāta ar vieglu mitrās filcēšanas metodi, radot "vieglu garoziņu", kas veido dzijas pavedienu, tomēr vienlaikus saglabājot dzijas pufīgumu un mīkstumu. Ance teic – ar šādu dziju veidotiem produktiem arī ir ilgāks mūžs, jo citiem produktiem, kuri uzreiz adīti vai pīti no jēldzijas, ieteicama sausā kopšana, jo mazgājot pēc tam tie, iespējams, var savelties vai citādi sabojāties. Lai radītu dažādos interjera dekorus, sieviete pielieto trīs metodes: adīšanu, tamborēšanu un aušanu. "Viss tiek izmantotas bez palīgrīkiem – tikai ar rokām. Ja parasti tamborējam un adām ar adatiņu, tad šeit manas adatas ir rokas, jo dzija ir tik liela, ka nekas cits nav vajadzīgs."
Adīt, tamborēt un aust ar biezo dziju Ance iemācījusies pašmācības ceļā, skatoties video un lasot dažādus materiālus. "Bet praktiskās lietas vislabāk iemācīties vienkārši darot. Mēģini un esi pacietīgs, tad arī viss sanāks," iedrošina Ance. Viņa aicina nebaidīties un izmēģināt rokdarbus, jo tie palīdz uz mirkli aizmukt no ikdienas rūpēm un bēdām, mazina stresu, rada laimi un apzinātību – ļauj uz brīdi būt "šeit un tagad", kas mūsdienu ikdienas skrējienā ir gaužām grūti. Turklāt, kā norāda rokdarbniece, viņasprāt, pēc darbiņu pabeigšanas ir novērojama arī labāka lēmumu pieņemšana – esi atpūties no ikdienas domām, un uz visu vari paskatīties mierīgi no malas.
Nejaušība sapņu ķērāju meistarklasē
Arī Aritai Meierei rokdarbi vienmēr bijuši sirdslieta, ar ko niekoties brīvajos brīžos, taču nu jau kādu laiku viņa savus darbus piedāvā iegādāties arī citiem platformās "Instagram" un "Facebook", meklējot "Rokdare.deko". "Rokdarbi man palīdz sakārtot domas, turklāt tie var būt tik daudz un dažādi – saistīti ar konkrētiem gada laikiem un svētkiem. Rezultāts var atšķirties arī no noskaņojuma," ieskicē Arita.
To, ka rokdarbiem vēlas pieiet jau nopietnāk, sieviete sapratusi pēc kādas sapņu ķērāju gatavošanas meistarklases: "Agrāk jau biju priecājusies par sapņu ķērājiem, bet nekad nebiju domājusi, ka pati to varu pagatavot. Sapratu, ka man tas ļoti patīk, ka gribu veidot vēl un dot arī citiem! Uztaisīju kādu sev, kādu citam dāvanai, un tā, pašai nemanot, nejauši apguvu arī mezglošanas tehnikas." Nopietnāk rokdarbiem sieviete pievērusies tad, kad ģimenei pieteicies bērniņš un bijis vairāk brīvā laika.
Foto no privātā arhīva
Nevajag likt robežas, bet ļauties – tāds ir Aritas novēlējums citiem. "Pirms nebiju apguvusi "Macramé" jeb mezglošanu , nemaz nezināju, ka kaut kas tāds ir, bet tagad mana atpūta ir iegrimt darbiņos, lai rokas visu laiku būtu kustībā. Process radot ir ļoti dziļš un meditatīvs, un ideju ir tik daudz – ar līdzīgu tehniku un piegājienu katrs radām kaut ko savu, jo cik cilvēki, tik risinājumu. Galu galā iegūsti kaut ko stilīgāku un interesantāku, kas veikalos nemaz nav atrodams, " teic rokdarbniece, sakot, ka pašmācības ceļā visu ir iespējams apgūt, turklāt informācija pieejama gandrīz visos kanālos – video, blogi un konkrēti cilvēki sociālajos medijos, kuri sniedz pamācības soli pa solim. Galvenais ir gribēšana un pacietība, jo rokdarbi, protams, prasa laiku un arī spēju darboties ar sīkumiem.
