Foto: Privātais arhīvs
"Pieaugot ģimenes locekļu skaitam, neraugoties uz mājas plašumu, sapratām, ka atsevišķu telpu ir maz, tādēļ nolēmām veikt mājas piebūvi. Tas faktiski ir atsevišķs stāvs, ko dēvējam par "bērnu korpusu". Tajā izvietotas istabas, kuras savieno caurstaigājams koridors, gluži kā viesnīcā ar atsevišķām ieejām. Mums ir četri bērni vecumā no četriem līdz 18 gadiem un vecākie brokastis gatavo paši, tāpēc izdomājām, ka viņiem nepieciešama sava funkcionējoša mini virtuve elementāru ēdienu gatavošanai," stāsta interjera dizainere Laura Liberte. Turpinājumā – viņas stāsts par jauno mājas elementu.

Bērnu virtuvi mēs ierīkojām kopīgajā telpā. Lai arī iespējamais izmērs līdz logam šķita daudz par maz, visu nepieciešamo izvietojām un plašāka iekārta nemaz nav vajadzīga.

Izvērtējot bērnu ēdienkartes paradumus, secinājām, ka tik sarežģīti risinājumi kā siltumatvilktne, aukstumkaste vai cepeškrāsns ne praktisku, ne drošības apsvērumu dēļ nav nepieciešami. Iekārtā ir mazais ledusskapis ar saldētavu un divu riņķu plīts. Ir arī izlietne, tā, ka traukus bērni var mazgāt paši. Tagad domāju, ka varbūt noderētu maza trauku mazgājamā mašīna, jo, neskatoties uz to, ka katram bērnam trauku komplekts ir savā krāsā, lai katrs pēc sevis ievērotu kārtību, praksē tas netiek ievērots, jo mūsdienu "tehnika izdarīs tavā vietā" laikmetā paņemt rokā trauku birsti ne vienmēr sanāk atcerēties.

Foto: Privātais arhīvs

Ir pāris praktiski pamatprincipi, ko ievērojām. Pirmkārt, neliela, bet kvalitatīva tehnika un viegli kopjama virsma – tā ir īpaši svarīgs elements jebkurā virtuves projektā. Gan praktiskais, gan vizuālais aspekts, kas jāņem vērā, izvēloties virsmu, ir, pirmkārt, ko var atļauties (pamatā virsmu izgatavošanai tiek lietoti šādi materiāli: plastikāts, koks, korians, akmens, mākslīgais akmens), kas ir ilglaicīgāks un stilistiskā saderība ar izvēlēto virtuves dizainu. Tā kā izvēlējos tumšu koraļļu toni (RAL 2009), virsmu izcelt vai saraibināt nebija vajadzīgs. Bija skaidrs, ka vēlamies tumšu un neitrālu un, galvenais, praktisku un viegli tīrāmu virsmu.

Izvēloties materiālu bērnu virtuves iekārtas risinājumam, konsultējos ar Ilzi Jākobsoni no "Akmens dizains". Viņa ieteica: "Granīts ir ciets un izturīgs materiāls, kas savu tehnisko īpašību dēļ ir piemērots virsmām ar lielu noslodzi. Granītu ir grūti saskrāpēt, tas nebaidās no straujām temperatūras maiņām un ir piemērots arī virsmām, ko izmanto ārā." Granīts ir dabīgs akmens, kas pieejams plašā toņu sortimentā – pulēts un spīdīgs vai matēts ar faktūru. Es izvēlējos "Absolut black" ar "leather finish" apstrādi, tā ka arī fasādes praktisku apsvērumu dēļ ir gludas, matētas un bez pildiņiem. Akcentam izvēlējos misiņa krāsas rokturus. Lai izvairītos no liekām spraugām un materiāliem, izvēlējāmies no apakšas stiprinātu variantu izlietnei vienā tonī ar virsmu. To, tāpat kā maisītāju, sameklējām "Franke" sērijās. Jāatzīst, kā vēl "tīrāks" variants ir virsmā uz 45 grādiem integrēt akmens masas (tā paša materiāla) izlietni.

Foto: Privātais arhīvs

Krāsas izvēle virtuvei bija sarežģīta. Ja istabu toņus katrs mazais varēja izvēlēties pēc savas gaumes, par virtuvi trīs viedokļi nebija viennozīmīgi. Telpā krāsas ir neitrālas, tāpēc nolēmu, ka nelielajai virtuvei jābūt dekoratīvam akcentam, kas sasaucas ar gleznu, ko radīju tieši šai telpai, un paklāju, ko iepriekš bijām atveduši no ceļojuma Omānā. Koraļļu tonis atdzīvina pelēcīgo fonu un vasarā sasaucas ar hortenziju krūmiem aiz loga.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!