Vēlos uzzināt, kāds tvaika nosūcējs būtu pats piemērotākais malkas plītij? Jautā Sandra Z.
Virtuve ir mājas darbīgākā daļa. Lai smaržu mistērija bez vajadzības nekairinātu nāsis un kvēpi nesmērētu sienas, to nepieciešams pastiprināti vēdināt. Šim nolūkam tradicionālajā virtuvē iekārtota speciāla ventilācijas lūka, pa kuru gaiss pats aizplūst ventilācijas šahtā. Lūkas atvērumu regulē ar aizbīdni un auklu. Speciālus gaisa savācējus lieto intensīvākās darbības zonās. Izvēles iespējas ir ļoti plašas.
Ventilators
Ja virtuves noslogojums nav liels un izmantoto gaisu iespējams izvadīt ārpusē, visvienkāršākais variants ir dabiskās ventilācijas vietā ierīkot mākslīgo. Jaunie virtuves ventilatori ir pietiekami jaudīgi un kvalitatīvi, aprīkoti ar vairākiem ātrumiem. Par vienīgo to trūkumu uzskata smaku, kukaiņu un skaņu nonākšanu telpā no ventilācijas šahtas. Lai šo problēmu novērstu, izmanto speciālus gaisa ventiļus, kas sastāv no divām kustīgām vērtnēm. Elektriskajam motoram darbojoties, vērtnes atveras, pēc izslēgšanas aizveras, noslēdzot atveri. Jo jaudīgāks dzinējs, jo parasti tas ir skaļāks. Tādēļ sevišķi spēcīgus nosūcējus montē ēkas ārpusē. Iekštelpām domātajiem motoru iesaiņo skaņu absorbējošā korpusā, izmantojot vibrāciju slāpējošas starplikas, tāpēc modernu, klusu nosūcēju radītais trokšņu līmenis svārstās 30 līdz 60 dB robežās. Ventilatorus regulē ar roku vai no attāluma ar pults palīdzību. Daži modeļi ir pat aprīkoti ar sensoriem, kuri reaģē uz gaisa piesārņojumu un ierīci ieslēdz automātiski.
Tvaika nosūcējs
Lai ātrāk likvidētu piesārņoto gaisu, virs plīts vērts ierīkot tā savākšanas piltuvi. No tās gaiss nonāk ventilācijas šahtā dabīgās vēdināšanas ceļā vai arī to aizvāc ventilators. Jo zemāk atrodas tvaika savācējs, jo tas ir efektīvāks. Tomēr, ierīkojot nosūcējus, jāņem vērā ražotāja instrukcijas un darbošanās drošība.
Tvaika nosūcēja korpusu var piekārt virs plīts kā atsevišķu funkcionāli dekoratīvu telpas interjera detaļu vai arī integrēt to virtuves sienas plauktu sistēmā. Nozīmīgs parametrs ir gaisa izvadkanāla diametrs (standarts – 100, 120, 150 mm). Jo tas ir lielāks, jo efektīvāka ir nosūcēja darbība. Ja ir nepieciešams mainīt kanāla šķērsgriezumu, to iesaka darīt tikai par vienu pakāpi – nedrīkst no 150 mm pāriet uz 100 mm. Jo tuvāk konstrukcijai ir sašaurinājums, jo mazāki ir jaudas zudumi, tādēļ savienojumu parasti montē nosūcēja izvades atlokā. Mazai virtuvei pietiek ar 130 – 200 m³/h jaudas nosūcēju, lielākām vajag pat līdz 700 m³/h. Piemēram, ja virtuve apvienota ar viesistabu, papildus vēlams vēl vismaz 30% jaudas. Ja izveidots sarežģītas konstrukcijas gaisa vads, katrs līkums nozīmē 10% jaudas zudumu, ko nepieciešams kompensēt. Un vienmēr vēlama arī 20% rezerve, kas noder ārkārtas gadījumā un arī normāla trokšņu līmeņa saglabāšanai. Protams, pirkt pārāk jaudīgu un dārgu iekārtu arī nav vērts, ja tās iespējas pilnā mērā nekad netiks izmantotas.
Gaisa attīrītājs
Vienkāršs virtuves smaku novēršanas līdzeklis ir recirkulācijas tipa gaisa attīrītājs. Visbiežāk to izvēlas gadījumos, kad nav iespējams gāzes plīts saskādēto gaisu novadīt ventilācijas šahtā vai atmosfērā. Attīrītājs sastāv no plakana korpusa, ventilatora, kuru darbina elektromotors, un vairākiem filtriem. Darbības princips ir vienkāršs: ventilators savāc gaisu virs plīts, tas vispirms nonāk mehāniskajā filtrā, kur paliek tauku un kvēpu daļiņas, pēc tam – ogles filtrā, kas uzsūc garaiņus un smakas, un tad atgriežas telpā. Šādi gaiss visu laiku paliek telpā, it kā virzoties pa apli. Gaisa attīrītājiem populārākais standarta platums ir 50, 60, 90, 120 un 140 cm. Vēlams, lai ierīce būtu vismaz tikpat liela kā plīts virsma vai nedaudz lielāka, jo attīrītāja darba virsmas laukums ietekmē procesa efektivitāti. Proti, ierīce ar mazāku jaudu un lielāku virsmu var būt lietderīgāka nekā cita ar lielāku jaudu un mazāku darba virsmu. Izmantojot recirkulācijas tipa tvaika nosūcējus, jauda ir būtisks parametrs, jo gaisam nepieciešams spraukties cauri vairākiem filtriem, bet spēcīgāks ventilators savukārt palielina trokšņa līmeni. Pērkot vēlams nopietni konsultēties ar pārdevējiem, informējot par virtuves kubatūru un attīrītāja paredzamo noslodzi.
Recirkulācijas gaisa attīrītāju ieteicams novietot 500 – 650 mm attālumā no elektriskās un 650 – 700 mm no gāzes vai malkas plīts virsmas. Tauku filtrs regulāri jātīra ar parastajiem mazgāšanas līdzekļiem. Parasti to dara reizi trīs mēnešos, tomēr ne retāk kā pusgadā. Arī ogles filtrs vidēji kalpo aptuveni pusgadu, turklāt dažiem modeļiem tie ir vairāki. Fitri ievietoti kasetēs un vienkārši nomaināmi – viena komplekta cena atkarībā no ražotāja svārstās no pieciem līdz astoņiem latiem. Daži no jaunākajiem attīrītājiem ir aprīkoti ar indikatoru, kas ziņo par filtra piesārņojumu.
Aprēķini liecina, ka recirkulācijas tipa gaisa attīrītāja efektivitāte ir par 30 % mazāka (daļēji attīra gaisu) nekā nosūcējam, kas visu izvada atmosfērā.
Universālie nosūcēji
Populāri ir universālie nosūcēji, kurus var izmantot gan gaisa izvadīšanai, gan tā attīrīšanai. To panāk, tvaika nosūcēja korpusu aprīkojot ar ventilatoru un maināmiem filtriem. Abos variantos nosūcējam ir mehāniskais filtrs, kurš savāc kvēpus, taukus un novērš gaisa eju piesārņošanos. Ja tajā papildus ievieto ogles filtrus, nosūcēju var izmantot kā autonomu gaisa attīrītāju, kas strādā recirkulācijas režīmā. (Ja pievieno gaisa izvadu, filtri nav nepieciešami). Prestižu firmu salonos šāda tipa nosūcēji maksā, sākot ar Ls 150, dizaina varianti – līdz Ls 800 un dārgāk. Mazāk zināmu firmu recirkulācijas gaisa attīrītāji tirgū maksā stipri lētāk, – sākot no Ls 50.
Jā, nosūcēji ir kļuvuši smuki un gudri. Tos var regulēt ar parastajiem taustiņiem, sensoru taustiņiem vai tālvadības pulti. Dažiem modernajiem ir siltuma, temperatūras un mitruma sensori. Sarkanais sensors nostrādā, palielinoties plīts temperatūrai, dzeltenais pārbauda temperatūru telpā un zem nosūcēja, bet zaļais mēra gaisa mitrumu ēdiena gatavošanas zonā. Sensoru sistēma ļauj atteikties no iekārtas jaudas regulēšanas ar roku, tā pati kontrolē savu darbību, vadoties pēc iztvaikojuma intensitātes. Dažus modeļus saimniecēm par prieku izrotā ar spuldzēm, citus – ar mirgojošiem LED gaismekļiem. Ar kustību sensoru aprīkotie pakāpeniski iededz gaismu, kādam ienākot virtuvē. Taimeris rūpējas, lai ierīce automātiski izslēgtos. Dārgāko modeļu nosūcēji ir labu dizaineru veidoti un jau rotā virtuvi kā mākslas priekšmeti.
Konsultēja veikala "Elektroluks" eksperts Jānis Adamanis.
***
Svarīgi
Ogles pulvera apjoms tvaika nosūcējā atbilst ventilatora jaudai, tāpēc lietot drīkst tikai tos filtrus, kas ir paredzēti konkrētajai iekārtai.
Absorbējošās gaisa strūklas ātrums nosūcējā nedrīkst pārsniegt 0,6–0,8 m/s. Ja nav pietiekami blīva filtra, smakas spēj izkļūt tam cauri, nenosēžoties uz aktīvās ogles granulām.
Filtram kļūstot netīrākam, nosūcēja efektivitāte samazinās, un tā darbība kļūst skaļāka.
Montējot nosūcēju, gaisa vadu vēlams ierīkot ar īsākām un taisnākām detaļām, ar mazāku skaitu līkumu. Tos veido ar iespējami lielāku rādiusu, lai nebremzētu gaisa plūsmu.
Nosūcējiem nav piemēroti gofrētie gaisa vadi ar nelīdzenu iekšējo virsmu, kur mēdz uzkrāties netīrumi, ieteicamākas ir taisnstūra PVC caurules ar gludu iekšpusi.
***
Uzziņa
Vismazākais gaisa piesārņojums rodas no elektriskajām plītīm. Nedaudz lielāks – no malkas plītīm. Visķēpīgākās ir gāzes plītis, kurām vēlams uzstādīt gaisa nosūkšanas vai attīrīšanas ierīci.
Malkas plītīm visvienkāršāk ir uzstādīt gaisa savācēju piltuvi + un garaiņus novadīt ventilācijas šahtā vai telpas ārpusē. Savācēja korpusam nav tiešas uguns slodzes, tādēļ to var izgatavot kaut vai no bieza finiera.
Autonomais gaisa attīrītājs savu funkciju veic sliktāk nekā gaisa nosūcējs, tomēr ir vieglāk uzstādāms un ļauj saglabāt telpā siltumu. Biežāk to izmanto gāzes plītīm, ja nav citu vēdināšanas iespēju.
Gaisa nosūcējs ar ārējo izvadu nodrošina labāku gaisa apmaiņu, bet to ir grūtāk ierīkot, jo jāuzstāda ne tikai ventilators, bet arī gaisa vadi un pretnoplūdes ventiļi.
Modernos tvaika nosūcējus izgatavo no metāla un stikla, tie ir izskatīgi, vizuāli viegli, ērti kopjami.
