Foto: Privātais arhīvs
Cilvēkiem, kuru ikdiena aizrit pilsētas trokšņos un drūzmā, gribas atrast savu miera ostu, kurā atpūsties un ļauties dabas burvībai. Tieši šādi savu lauku māju raksturo Guntis un Daila – rīdzinieki, kuri gandrīz katru nedēļas nogali pavada gan atpūšoties, gan rūpīgi kopjot savu lauku māju Madonas novadā.

Par "savu" šo lauku sētu viņi sauc kopš 2000. gada. Daila saka, ka darba nekad neaptrūksies, un reizēm, atbraucot uz šejieni, nogurst vēl vairāk nekā pa nedēļu galvaspilsētā. "Daudzi gan saka, ka šī nav nekāda lauku māja, bet atpūtas bāze. Nevar jau nepiekrist, jo nenodarbojamies ar lauksaimniecību vai dārzkopību biznesa līmenī. Viss tikai tā, lai pašiem un ciemiņiem būtu vieta, kur gribas atgriezties."

Pirms šīs ģimenes mājā dzīvoja mednieki, kuri arī tagad ik pa laikam atbrauc ciemos. "Esam atstājuši arī dažas lietas no viņu laikiem, piemēram, zāļu skapīti," stāsta Guntis. "Šobrīd gan mājā daudz kas ir mainījies. Es nekad neesmu vēlējies visu ļoti modernizēt un padarīt perfektu, taču trauku un veļas mašīnu ērtības labad ielikām."

Viņš uzsver, ka istaba ar dušu un tualeti ir pēdējā telpa, kurā jūtama remonta dvaša. "Visus šos gadus, kopš braukājam uz šejieni, sadzīvojām ar āra tualeti un silto ūdeni dušā tikai tad, kad gājām pirtī. Šajā pavasarī nolēmām situāciju krasi mainīt un ierīkojām vannas istabu mājā. Lai to iekārtotu un neiztērētu astronomiskus ciparus, daudz lasījām žurnālus, gājām pa veikaliem, domājām un visbeidzot realizējām."
Foto: Privātais arhīvs

Kopumā šajā lauku sētā ir sešas mājas – dzīvojamā māja, šķūnis, divas pirtis, sūkņu māja un klētšķūnītis. Guntis saka, ka par katru no tām varētu uzrakstīt veselu stāstu, taču visīpašākais ir klētšķūnīša stāsts. "Kādreiz tā vietā bija kūts. Kad māja vairs nepildīja savas pirmatnējās funkcijas, bija jādomā, ko lai ar to dara. Es teicu, ka tur jātaisa šķūnis, bet sieva – klēts. Beigās sanāca klētšķūnītis, kuru gan tagad varētu nosaukt arī par mūsu lokālo muzeju. Svētku reizēs, piemēram, Jāņos vai dzimšanas dienās tur pasēžam, ieturam maltīti un kopīgi pavadām atmiņā paliekošus brīžus." Viņš piebilst, ka tajā atrodamas mantas ar senu un ļoti senu vēsturi.

Šī divstāvu lauku māja, kura atrodas netālu no Latvijas augstākās virsotnes un var uzņemt vairākus desmitus cilvēku, apbur ar sīkumiem, par kuriem paldies jāsaka namamātei. "Citreiz jau man saka, ka nav jāsien tās bantītes vai jādekorē rāmīši, bet bez tā es šeit nejustos kā mājās." Katrā istabā ir kāds latvisks trauks, restaurēta mēbele vai pašu darināts dizaina elements.
Foto: Privātais arhīvs

Kāpēc īpašumā būt vienai, ja var būt veselas divas pirtis? Viena no pirtiņām atrodas pie ezera, dodot iespēju gan pēc kārtīgas sakaršanas nopeldēties, gan arī baudīt skaisto saulrietu un saullēktu uz lievenīša. Otrā ir melnā pirts, kas celta un lolota pašu rokām, kā arī uzbūvēta blakus vienam no trim dīķiem. Guntis saka, ka melnā pirts pie dīķa vienmēr ir bijis viņa sapnis, kuru tagad izdevies realizēt.

Arī ēdamistabas šeit ir vairākas, un divas no tām ir zem klajas debess. Daila saka, ka svaigā gaisā viss vienmēr garšo labāk, tāpēc labvēlīgos laika apstākļos viņi ēdiena baudīšanai ļaujas jaunizveidotajā vietā uz pagraba jumta. "No idejas līdz realizācijai paiet diezgan ilgs laiks. Ir vienkārši izdomāt, ka te gribu tādu krēslu, kliņķi vai gleznu, taču, lai līdz tam tiktu, ceļš ne vienmēr var būt gluds."

Saimnieki neizslēdz, ka savas vecumdienas varētu pavadīt šeit – mierā, klusumā un ļoti patīkamā gaisotnē. Ja gribi sajust dabas pieskārienu pie rokas, iemet aci galerijā, kā izskatās šī skaistā un sakoptā lauku sēta!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!