Ciemos: Codes saimniecība 'Vaidelotes', kur izjust brīvību un latvisko dzīvesziņu

Codes pagasta zemnieku saimniecībā "Vaidelotes" saimnieko Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks un viņa sieva Daira. Abi ir latviskās dzīvesziņas daudzinātāji, kas savu mīlestību pret dzimteni un darbu nodevuši tālāk arī saviem bērniem. Šeit labības lauki viļņojas vējā, pie ozoliem svētkos gavilē mazi un lieli, bet traktoros top dziesmas.

Mājas sargi

Kā stāsta Daira, Arnolda vecākiem bija milzīga saimniecība Rundāles pusē, bet par to viņi izsūtīti uz Sibīriju. "Vīratēvu uz Sibīriju izsūtīja pusotra gada vecumā," papildina Daira. Kad ģimene atgriezusies, savās dzimtajās mājās vairs nevarēja dzīvot – nācās dzīvot pie tantes. Taču ar laiku sapratuši, ka grib savu dzīvesvietu. Kad sākusies īpašumu atdošana, ģimene dzimtas mājas atguvusi, bet tās bija ļoti sliktā stāvoklī un tik ļoti nolaistas, ka tur dzīvot nebija iespējams. Dzimtas mājās būtu jāiegulda ļoti lieli līdzekļi, lai tās atkal atdzimtu. Lai gan pati māja ir sliktā stāvoklī, Jātnieku ģimene rūpējas par zemi ap īpašumu, apstrādājot laukus un sējot graudaugus. "Vaidelotes" Arnolda vecāki nopirkuši ap septiņdesmitajiem gadiem, vien zeme ap māju tolaik piederējusi kolhozam.

"Kolhozs tolaik nolēma, ka tam zemi vajag līdz pat mājas paksim. Viņi vēlējās arī iznīcināt lielos kokus, kas auga pie mājas, bet vecāki bija gudri – kokus nosargāja. Vecākiem, protams, tas maksāja prēmiju atņemšanu un "sarkanā paklāja" sarunas. Mēs varam viņiem teikt tikai paldies, jo, manuprāt, šis milzenis sargā ne tikai mūsu māju, bet visu novadu," stāvot pie lielā dižozola, kura apkārtmērs varētu būt vairāk nekā seši metri, saka mājas saimniece Daira.

Ozols jau izsenis latviešiem ir bijis svēts koks, spēka un arī auglības simbols, un arī "Vaidelotēs" tiek novērtēts koka diženums. Tā vien šķiet, ka katrā mājas stūrī aug pa lielākam vai mazākam ozolam. "Šī mums ir tāda svēta vieta. Mūsu māja vispār ir tādā ozolu trijstūrī," uzsver saimniece. Ģimene dažādās latviešu gadskārtās pie iespaidīgā koka veic rituālus, iesaistot gan lielus, gan mazus interesentus ne tikai no Latvijas, bet arī citām valstīm. Piemēram, Līgo svētkos blakus ozolam tiek pīti vainagi, Lieldienās pie tā tiek ripinātas olas, visi iet rotaļās un laižas lustīgās dejās, bet īpaši skaistu programmu saimniece sarūpē jaunajiem pāriem – viņa pēc latviešu tradīcijām zem ozola veic līdzināšanu un mičošanu. "Laikam šī vieta cilvēkus pati ir izvēlējusies," nosaka Daira. "Vaidelotes" pagalmā, ozolu ieskauts, precējās viņas dēls.