Ciemos: Rūtas Dvinskas ģimenes siltumnīca pārvērtusies par Ziemassvētku pasaku namiņu
Foto: Ginta Zīverte

Ziemassvētku laiks ir laiks, kad šķietami ir kāre visu ikdienišķo ietērpt svētku rotā. Un ne tikai to, kas ienests mājās. Nu, piemēram, dārzā kuplojošo eglīti izrotāt no galotnes līdz zemei ar lampiņām un rotājumiem, izrotāt šķūnīti un mājas durvis. Iedvesmojošajai TV personībai Rūtai Dvinskai līdzīgi ir ar siltumnīcu, kas papildina ziemīgo ainavu, radot tādu kā pasaku stāstu par to, ka Ziemassvētku brīnumi tiešām pastāv!

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā stāsta Rūta – viņu siltumnīca patiesībā pārvēršas ik sezonu, ne tikai ziemā un Ziemassvētkos, bet arī rudenī, kad tā parasti tiek iekārtota rudenīgās notīs. Un pavasarī gluži tāpat. Katrā no gadalaikiem tiek pamainītas un pielāgotas dekorācijas, kas raksturīgas tieši konkrētajai sezonai. "Mūsu siltumnīca dzīvo visu cauru gadu, jo tā ir stiklota koka siltumnīca. Tā nav gluži tāda ar ko bērnībā saistījām siltumnīcas vārdu – plēvju māja, kas vienkārši pildīja savu funkciju – kaut ko izaudzēt. Drīzāk izmantojam to kā oranžēriju vai stikla namiņu dārzā, ne gluži kā siltumnīcu," stāsta Rūta. Tomēr saprotams, ka vasarā siltumnīca pilda pilnībā visas savas praktiskās funkcijas, proti, viss, kas tiek tur audzēts, tiek audzēts tāpat, kā jebkurš cits to dara savā siltumnīcā.

Kā siltumnīca pārvēršas pēc vasaras?

Rūta akcentē, ka katrā sezonā dekorācijas tiek pielāgotas aktualitātēm. Proti, ja ir rudens, tad parasti siltumnīcā tiek salikti lieli Mārtiņrožu podi un pušķi. Kas ir interesanti, pēc vasaras sezonas uz kādu mirkli (līdz pusrudenim) uz siltumnīcu pārceļas arī papagaiļi. To Dvinsku ģimenei ir daudz – 26 mazie pundurpapagailīši! Arīdzan viņu milzīgais būris var kļūt par lielisku stila elementu. Kad siltumnīcā ir papagaiļu koris, tad tā kļūst par vietu, kur iet pasēdēt un pabaudīt diezgan skaļās papagaiļu dziesmas.

Pagājušajā gadā bija pirmā reize, kad visa Dvinsku ģimene siltumnīcā sagaidīja Jauno gadu: "Tā kā bija ierobežojumi un pulcēties nedrīkstēja, svētkus svinējām mājās – tikai ar mājiniekiem. Mums varbūt pat šajā ziņā ir paveicies, jo esam deviņi cilvēki zem viena jumta. Lūk, šķita, ka ir jārada tā svētku sajūta, un kā nekā jau tikko bijām pie lielā koka galda sēdušies Ziemassvētkos, tad šķita, ka Vecgada vakars būs īstais laiks, lai izdarītu kaut ko citādāk. Un kāpēc lai tas citādāk nebūtu – svētku svinēšana siltumnīcā? Tā mēs radījām paši sev svētkus!" Protams, sākotnēji siltumnīca tika iekārtota atbilstoši svētku tematikai, un zīmīgi, ka visas dekorācijas tur arī palika visu cauru ziemu – sveces, lampiņas u.c.. Lai ilustrētu, kāds izskatījās viņu Jaungadu vakars – siltumnīcā vārīja karstos dzērienus, lēja laimītes, ārpusē tika iekurts svētku ugunskurs. Rūta piemin, ka, bez šaubām, ziemas drēgnajos laikapstākļos siltumnīcā nav silti, bet "vismaz nekas nekrīt uz galvas un ir ļoti feina vietiņa, kur pabūt." Šogad viņi jau laikus sapratuši, ka tradīcija turpināsies – un siltumnīca ieņems Ziemassvētku namiņa auru ar lampiņām un pavisam minimāliem līdzekļiem, ļaujot siltumnīcai dzīvot arī ziemā.

Kur Rūta smeļas idejas?

Atbildot uz šo jautājumu, Rūta nosaka: "Vecais, labais "Pinterest!"" Lielākoties šādas siltumnīcas izmanto skandināvi, taču Rūtas ģimenes siltumnīca ražota tepat Latvijā – sākotnējo britu dizainu pārveidojis latviešu meistars, lai to varētu salīdzinoši vienkārši salikt kā tādu "Lego" namiņu un, lai būtu viegli eksportēt un uzstādīt. Šīs stiklotās siltumnīcas pamatā tiek tirgotas ārpus Latvijas, tiek eksportētas uz Skandināviju. Tās piemērotas pilsētvidei un piepilsētai. Kā stāsta Rūta, skandināvi šāda tipa siltumnīcas novieto uz terasēm – kā mazas stikla oranžērijas.

"Šogad siltumnīcā notika vēl kāds notikums: mēs sarīkojām ģimenes fotosesiju. Palīgos pasaucu manu labu draudzeni Madaru Vaido, kas ir dekoratore. Tātad šīs ziemas siltumnīca ir ierīkota ar viņas idejām... Un gala rezultāts sanāca super, super skaists!" atklāj Rūta.

Siltumnīca kļuvusi par daudzfunkcionālu celtni

Izvēloties siltumnīcu, Dvinsku ģimenes uzstādījums nebija veidot to kā daudzfunkcionālu būvi., viņi domājuši par feinu rosīšanos, darbošanos un būšanu dārzā. Proti, lai siltumnīca atbilstu Rūtas sajūtai par dārzu. Līdzīgu siltumnīcu ieraudzījusi kādā stādu parādē Siguldā jau pirms daudziem gadiem, un uzreiz tajā arī iemīlējusies. Sapratusi, ja kādreiz dzīvē viņai būs siltumnīca, tad tikai tāda un neviena cita. "Es esmu pārliecināta, ka jebkurš, kurš šobrīd kaut ko audzē, vai tie būtu tomāti, gurķi, vistas vai kas cits, un audzē tikai savām vajadzībām, nevis biznesam, varēs man piekrist, ka daudz lētāk un vienkāršāk to visu ir iegādāties veikalā. Bet šajā gadījumā stāsts vairs nav par izdevīgumu, tas drīzāk ir stāsts par darbošanos un rosīšanos, par to, ka ir tik brīnišķīgi, ka bērni paši to gurķīti iestāda, vēro, kā tas izaug, paši noplūc un kraukšķošu turpat dārzā apēd – tā ir milzīgi liela pievienotā vērtība," stāsta Rūta.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Dārzs ziemā Rūta Dvinska Siltumnīca Ziema Ziemassvētki
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form