Pasērfojot pa sociālajiem tīkliem, var atrast kaudzi sludinājumu, kuri saturiskā ziņā ir ļoti līdzīgi: "Iegādāšos īpašumu laukos, kur nesteidzīgi baudīt dzīvi un dabu." Izklausās skaisti, vai ne? Ļoti iespējams, arī tev ir tāds sapnis. Man, par laimi, šāds īpašums nav jāmeklē – tāds ir vecākiem, kuri tur rūpi par atpūtas bāzi pie ezera netālu no Gaiziņkalna. Lopiņus neturam un dārzeņus neaudzējam, taču tas nenozīmē, ka darba trūkst. Nelīdzenais zāliens jāpļauj, dobes jāravē, malka mājai un pirtij jāgādā... Un vecās ēkas "ar visām četrām" jācenšas noturēt uz zemes.
Pirms kāda laika māsa "Facebook" atsūtīja interneta mēmi: "Forši, ka ir lauku māja. No rīta izej, vakarā rāpo atpakaļ." Klāt vēl ļoti atbilstoša bildīte – kamēr runcis vēl dusmīgi šķipelē, kaķenīte jau guļ gar zemi. Abas sasmējāmies, ka tas ir stāsts par mūsējiem. Viņiem atpūtai klasiskajā izpratnē laukos dienā ir atvēlētas labi ja dažas minūtes, jo pārējais laiks aizrit darbos. Kāds teiks: "Tā taču arī ir atpūta! Pļauj zāli un priecājies!" Savā ziņā noteikti, taču ne visiem ir iespēja iegādāties traktoriņu un stāvo kalnu bez raizēm nopļaut. Tas prasa milzīgus laika un enerģijas resursus, kuru ar gadiem vairāk nekļūst.
