Vairākus gadu desmitus aizputnieks Eduards Dambergs savas mājas pagalmā veidoja malkas pilis ar torņiem, grezniem vārtiem, šaujamlūkām. Visas celtnes bija tapušas no malkas pagalēm, un piļu arhitektūra katru gadu mainījās. 2006. gadā E. Dambergs mira, un viņa veidotās pilis pamazām nokurināja. Tagad viņa mājas pieder Jānim Laukam, kas ir apņēmības pilns uzcelt līdzīgas malkas celtnes. Arī citur Latvijā redzēti neierasti malkas krāvumi, piemēram, savulaik Staicelē priecēja Vaira Kuzina gan taisnstūra, gan apļa formā sakrautā malka. Latvietis tik tiešām ir estēts – jebkuru darbu spēj veikt tā, lai būtu gan lietderīgi, gan skaisti.
Pagalēm pirms likšanas krāsns vai plīts mutē kārtīgi jāizžūst. Tikko cirstu un dzīvības sulu pilnu koku šķilas nav tas labākais kurināmais. Speciālisti teic, ka malkai jāsildās saulītē un jābauda vējš vismaz pusgadu pirms kurināšanas (citi apgalvo, ka šķilas tā īsti izžūst tikai gada laikā).
Kā pareizi sakraut malku?
Krāvuma apakšā noliek kārtis vai ko citu, lai pagales neatrastos tieši uz zemes.
Ja grēdu krauj pie mājas, jābūt atstarpei no sienas, lai rastos gaisa plūsma. Ja malku neliek zem nojumes, grēdu nosedz ar jumtiņu.
Pagale, kraujot strēķī, jāliek ar mizu uz augšu, labāk žūs.
Pirmā rinda jākrauj dažus desmitus centimetru no sienas, lai veidotos slīpums pret vertikālo atbalstu; šķilas jākrauj vienmērīgi visā grēdas garumā, ik uzkrauto klēpīti pamasējot – tad šķilas stabili iegulsies (var jau, protams, krāmēt pa vienai pagalītei, bet…); ja nojumei nav sānu sienu, bet tikai plēve vai kāds cits ūdensnecaurlaidīgs materiāls, grēdas atbalstam noder ar stieplēm sajozti mietiņi vai līstes tās galos.
Gubiņā malku var kraut, kamēr žūst, tad nes šķūnī un krauj taisnā rindā. Gubiņu veido – saliek pagales vispirms mazā aplītī, bez cauruma vidū – kā zvaigznīti. Tad nākamo joslu un vēl vienu. Tā turpina pa aplītim vien uz augšu. Svarīgi, lai gubiņa turētos – pagaļu resnākie gali jāliek uz āru, lai pamazām visas pagales būtu vērstas uz vidu un uz leju. Uzkrāmē tā aptuveni sev līdz jostas vietai vai līdz krūtīm un tad sāk noapaļot galu – arvien straujāk vērš pagales uz vidu un leju. Jādara kārtīgi, nemetot čupā, tad labāk žūs.
