Kā jau ar ziņkāri pret mājlietām apveltītai būtnei pieklājas, arī esot ārpus valsts robežām, uzmanību pievēršu tam, kā citur dzīvo cilvēki. Ir taču tik interesanti pavērot, kā katrs ierīko dārziņu, kā norobežojas no kaimiņiem un kāda ir iecienītākā arhitektūra tieši dzīvojamām mājām. Viesojoties Zviedrijā, konkrētāk – pilsētā Sundsvallā (Sundsvall), ar apbrīnu var smelties iedvesmu, kādās mājās dzīvot un cik vienkārši patiesībā var pieiet ar būvniecību un remontu saistītām lietām.
Mājas no ārpuses un pagalms
Vai tā būtu kāda Zviedrijas lielpilsēta vai rajons mazākā pilsētā, mājiņas no ārpuses šeit ir kā konfektes. Visbiežāk fasādēs dominē vīna vai ķieģeļu sarkanie toņi un balti akcenti – loga rūtis, žogs vai jumta malas. Lai arī pēc krāsām mājiņas ne visur ir vienādas, tomēr kopumā valda saskaņotība. Neviens necenšas izcelties uz citu fona, šķiet, ka visi kā sarunājuši izvēlas vienus materiālus, toņus un stilu, lai pilsēta izskatītos gaumīga. Jāatzīst, tas arī izdevies, apzināti vai neapzināti.
Dzīvokļu mājas visai daudz šeit ir tādas, kuras pat grūti piemērot šai definīcijai, jo nezinātāji varētu padomāt, ka tās ir privātmājas. Skaistas parādes durvis, lievenīši, soliņi priekšpagalmā, nepieslēgti stāv velosipēdi, un nevienam pat prātā neienāktu, ka tos kāds varētu nozagt. Šķiet, šeit valda tāda mierpilna un draudzīga sadzīve ar kaimiņiem, un to apstiprina arī cilvēki, pie kuriem viesojos. Kaimiņi šeit viens otru respektē.
Kas attiecas uz privātmājām, tām šeit ļoti aktuāli izbūvēt stiklotas verandas. Ne tikai skaistumam, bet arī praktiskiem nolūkiem. Var redzēt, ka šīs piebūves cilvēki arī izmanto. Vienam tur ir darba telpa, citam atpūtas stūrītis vai ēdamistaba, un visiem kā viens stiklotajos logos ir sveces, gaismiņas.
Zviedri neko neslēpj, tāpēc aizkaru biznesam šeit nav īstā vieta. Tos gluži vienkārši nevienam nevajag.
Interesanti, ka lielākoties dzīvokļu mājās pagrabstāvā ir izbūvētas veļas mazgāšanas telpas, kur visi pēc grafika dodas mazgāt un žāvēt savu netīro veļu. Kāpēc gan aizņemt dzīvoklī vietu ierīcei, kas netiek katru dienu izmantota? Laba doma! Kas attiecas uz pagalma kopšanu, arī šeit viss ir sakārtots – lapas rudenī grābt vai vasarā zāli pļaut dodas visi mājas iedzīvotāji. Nebūs tā, ka viens, kurš to uzdrošināsies darīt, arī kļūs par pienākuma izpildītāju. Savs darbiņš jāpadara katram un nevienam nemaz neienāk prātā kaut ko neizdarīt.
Vēl kāda pārsteidzoša atklāsme – Zviedrijā ir ļoti maz dārzu. Tikai reti kurās privātmājās var redzēt kādu puķudobi vai augļu dārzu. To nu gan zviedri varētu mācīties no mums – ir skaisti, ja pie mājas ir kāds apzaļumots zemes pleķītis. Ja latvieši ieraduši savu teritoriju nožogot ar pēc iespējas augstāku vai necaurredzamāku žogu, tad zviedri dara tieši pretējo – žogus neliek vispār vai tikai tādus, kas kalpo vien dekoratīviem nolūkiem.
Ne viens vien latvieties, visticamāk, izbrīnā vēros mājas, kurās logi atklāti kā no rīta, tā vakarā, kad jau gaisma ieslēgta. Tā ir ļoti interesanta sadzīves sastāvdaļa – zviedri neko neslēpj, tāpēc aizkaru biznesam šeit nav īstā vieta. Tos gluži vienkārši nevienam nevajag. Labākajā gadījumā kāds piever žalūzijas, bet grūti atrast māju, kurai logi būs aizkariem aizvērti. Visticamāk, zviedri dzīvo ar šādu domu: gribi – skaties, gribi – neskaties! Mums nav ko slēpt! Šāda filozofija ieintreģē, bet mums, latviešiem, laikam grūti pierast dzīvot tik atklātiem.
Šajā sakarā ir vēl kāda interesanta lieta – lielākajā daļā māju (patiesībā bija grūti atrast māju, kur tā nebūtu), logos ieliktas nelielas lampiņas, kas pa dienu ir izslēgtas, bet vakaros, šķiet, neatkarīgi no tā, ir kāds mājās vai nav, visiem iedegtas. Vienīgais racionālais skaidrojums tam ir – vakaros pilsēta izskatās skaisti izgaismota. Kā ir patiesībā un kāpēc logos vajag likt iedegtu lampiņu vakaros, man vēl neizdevās noskaidrot.
Interjers ar minimālismu
Kā jau to varētu paredzēt, ''Ikea'' dzimtenē interjerā vērojamas visai skandināviskas vēsmas, lai gan viņiem pašiem īsti nav sapratnes, kas tad īsti ir skandināvu interjers un kā tas izpaužas. Vismaz tā kādā sarunā man atzinās kāds zviedrs, kurš neizpratnē vaicāja – kāds tad ir skandināvu interjers? Varbūt tas nebija īstais cilvēks, kam vaicāt par interjeru, bet apstiprināt, ka iekārtojumā dominē gaiši toņi, koks un minimālisms, sarunas biedrs gan varēja. Man gan nebija tā iespēja pavērot vairākas dzīvojamās mājas, tomēr noskaidroju, vai tas, ko redzēju vienā dzīvoklī, ir tipiski arī citos. Un tā arī ir. Viena no uzkrītošākajām niansēm bija linolejs vannasistabā – uz grīdas un sienām. No sākuma tā šķita dīvaina, bet pēc tam, apdomājot racionālos apsvērumus, visai prātīga izvēle. Ļoti laba hidroizolācija, nekāda šuvju tīrīšana un pelējums.
Interjeri lielākoties zviedriem ir balti, grīdas no gaiša koka, bet mēbeles – ar tām tad katrs izpaužas kā mēs ar aksesuāriem. Viens tumšāku dīvānu, cits spilgtāku, bet kopumā viss ieturēts diezgan minimālismam raksturīgā stilā un ar dažiem spilgtiem akcentiem. Tā vietā, lai interjerā parādītos kāda spilgtāka krāsa, sterilais baltums biežāk tiek atdzīvināts ar melnā klātbūtni.
Zviedru mājās neredzēt persiešu paklājus, sarkanas virtuves iekārtas un katru istabu savā krāsā vai stilā. Tā vietā būs perfekta kārtība, klasiskas un pārbaudītas vērtības, piemēram, koks, balta krāsa un mājīgi dekori, kas pielāgoti sezonai. Šobrīd vairāku māju logos rotājas izgrebti ķirbīši, uz palodzēm izlikti virši podiņos, vēl kādam jau uzpīts skuju vainadziņš pie parādes durvīm.
Daudzie interjera un mājlietu veikaliņi apstiprina to, ka zviedriem ļoti patīk sapost māju svētkiem. Vai tie būtu Helovīni, Ziemassvētki vai kādi citi svētki, oriģinālu dekoru veikalos netrūkst. Skaisti trauki, eleganti klāts galds, vainadziņš pie parādes durvīm, svecītes uz galda – par mājīgumu zviedriem patīk piedomāt.
