Arī viens var būt karotājs
Mājai Salaspilī, Daugavas ielā 2, ir Latvijā vēl padomju laikā būvētajiem daudzdzīvokļu namiem tipisks stāsts. Piecstāvu nams uzcelts 1971. gadā, tajā ir 120 dzīvokļi, kopējā platība – 6057,9 kvadrātmetri. Mājai iepriekš bijuši trīs apsaimniekotāji, taču darbs tiem nav padevies: nama tehniskais stāvoklis gadu no gada pasliktinājies, bet iedzīvotāji rēķinos redzējuši tikai parāda pieaugumu un uzklausījuši skaidrojumus, ka nekādus remontus veikt nav iespējams, jo neveidojas uzkrājumi. Kad situācija kļuva jau acīmredzami kritiska, kļuva skaidrs, ka vienīgā izeja ir – pārņemt nama apsaimniekošanu savās rokās.
Sākumā tā bija viena cilvēka – Olgas Brūveres (attēlā zemāk) – iniciatīva. Viņa te dzīvo jau kopš mājas pirmsākumiem – Olgas tēvs bija viens no Rīgas HES cēlājiem, kuriem savulaik tika piešķirti dzīvokļi jaunuzbūvētajā namā. "Agrāk, kad uz kolēģu vai paziņu jautājumu "Kur tu dzīvo?" atbildēju, ka Salaspilī, viņi novilka: "Ā, tajā pufaikciemā..." Un man šis vārds tā ķērās pie sirds: kāpēc pufaikciems?! Tāpēc, ka te dzīvoja tie, kas sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados būvēja Rīgas HES un staigāja pufaikās un vide bija nesakopta? Bet tie laiki taču sen pagājuši! Viss mūsu pašu rokās!" saka Olga.
Sākums bijis grūts: cilvēki pasīvi, neieinteresēti. Taču Olgai palīdzēja tas, ka pazīst katru mājas iedzīvotāju un tie viņai uzticas, tāpat lieti noderēja arī izglītība uzņēmējdarbības vadībā.
"Sākumā bija bail"
2009. gadā tika sasaukta mājas iedzīvotāju pilnsapulce, nodibināta iedzīvotāju biedrība "Daugavas 2" un pieņemts lēmums pārņemt namu savā pārvaldībā. Iedzīvotāju kopsapulces lēmums nosūtīts nama toreizējam apsaimniekotājam – SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Tad sākās četrus gadus ilga juridiska cīņa. Par laimi, Olgai uzradās palīgs – Jevgeņijs Kuļikovs, kurš iepriekš bija strādājis namu apsaimniekošanas kompānijā un iegādājās dzīvokli šai namā. "Nolīgām labu juristu, iesaistījām medijus – līdz beidzot 2013. gada 1. jūnijā ieguvām namu savā pārvaldībā."
Iesniegt projektu pirmajā Eiropas Savienības (ES) finansētajā dzīvojamo namu renovācijas programmā, kas noslēdzās jau pēc mēneša, biedrība vairs nepaguva, taču, saimniekojot pašiem, lietas sāka manāmi iet uz augšu. "Sākumā gan bija bail, vai tiksim galā," atzīst Olga. Taču, pateicoties iedzīvotāju disciplinētajiem maksājumiem, biedrība ne tikai varēja apmaksāt visus rēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem, bet arī no pirmajiem uzkrājumiem izremontēt kāpņutelpas un uzstādīt tajās apgaismojumu ar sensoriem, savest kārtībā ūdens padeves sistēmu un dzīvokļos instalēt ūdens skaitītājus ar radiomoduļiem un citas lietas.
Taču laika zobs ēkai bija nodarījis nopietnus bojājumus: nodrupuši ķieģeļi un apmetums, mājas fasādē radušās plaisas, bojāti kāpņutelpu stikla bloki, nolietojušies logi... Lai saprastu, ar ko sākt, tika veikts pamatīgs ēkas tehniskā stāvokļa audits un grunts ģeodēziskā izpēte. Pēc RTU profesora, inženierzinātņu doktora Aigara Ūdra ieteikuma uz plaisām fasādē tika uzlikti ģipša marķieri. Tie uzrādīja, ka plaisas turpina paplašināties – māja burtiski veras vaļā, un tā steidzami jāglābj.
Izmantojot atbalsta iespējas
Risinājums bija 2016. gadā uzsāktā jaunā "Altum" energoefektivitātes programma. Mājas pārvaldnieki klauvēja pie katra dzīvokļa durvīm un skaidroja situāciju, līdz panāca iedzīvotāju vienošanos par mājas renovācijas projekta izstrādi un pieteikuma iesniegšanu programmā.
"Esam ļoti pateicīgi Salaspils domei, kas apmaksāja projekta izstrādi un izveidoja īpašu "Salaspils siltums" nodaļu, kas palīdz mājām sagatavot visu nepieciešamo tehnisko un juridisko dokumentāciju," saka Olga. "Kad tagad skatos uz to papīra masu, kas sagatavota šim projektam, – cik daudz laika tas mums aizņemtu, ja ar visu būtu jātiek galā pašiem!"
Rekonstrukcijas projekts ir vērienīgs: tiks veikta mājas pilastru un to pamatu labošana un stiprināšana, ēkas karkasa "savilkšana" ar metāla stieņiem, drenāžas sistēmas izbūve un radīts jauns siltummezgls, kas ļaus regulēt atšķirīgu siltuma padevi fasādes ziemeļu un dienvidu pusēm, tā būtiski ietaupot siltumenerģiju. Tiks siltinātas ēkas ārsienas, jumta un pagraba pārsegums, nomainīti logi, kāpņu telpu stikla bloki un ieejas durvis. Renovācijas gaitā visā mājā veiks apkures sistēmas regulāciju un balansēšanu, kā arī atjaunos novecojušo maģistrālo apkures cauruļvadu siltumizolāciju, uzlabos ventilācijas sistēmu un katrā dzīvoklī uzstādīs rekuperācijas iekārtas.
Projekta izstrāde tika uzsākta 2016. gadā un pabeigta aptuveni septiņu mēnešu laikā, bet jau 2017. gadā tika izsludināts konkurss būvniekiem. "Bet visgrūtāk mums gāja ar nepieciešamā finansējuma iegūšanu," atzīst Brūvere.
Dāvana pašiem simtgadē
Ar "Altum" noslēgto līgumu mājas iedzīvotāji nosūtīja četrām bankām, bet beigās tiem noticējusi un aizdevumu piekritusi izsniegt "Swedbank". Mājas renovācijā kopumā tiks ieguldīti vairāk nekā 1,7 miljoni eiro. No tiem 722 tūkstoši ir "Altum" grants jeb dāvinājums no ES fondu līdzekļiem, bet programmas līdzfinansējumu kopumā vairāk nekā miljona eiro apmērā aizdevuma veidā nodrošina banka.
Mājas renovācijas darbi uzsākti 17. maijā, un pēc līguma tie jāpabeidz 182 dienās – tātad, ja viss noritēs bez aizķeršanās, tieši uz 18. novembri, valsts simtgades svinībām, iedzīvotāji saņems skaistu dāvanu, ko būs pasnieguši paši sev – sakoptu, drošu, ērtu un estētiski pievilcīgu namu, kam būs iedota jauna dzīve.
Olga Brūvere ir pārliecināta – ja cilvēki dzīvo sakoptā vidē, pamazām mainās arī viņu domāšana. "Es iedzīvotājiem saku: mēs gandrīz piecdesmit gadus caur pirkstiem skatījāmies, kā lēnām drūp māja, un neko nedarījām, paļaujoties uz to, ka kāds no malas atnāks un kaut ko sāks darīt. Bet tas nenotika. Ja mēs turpmāk rūpēsimies par savu māju un, pamanot kādu defektu, to tūliņ novērsīsim, tad varēsim te dzīvot vēl ilgus gadus."
