Šis nav stāsts par bēdīgi slaveno māju-kuģi, bet par namiņiem iepretim Pāvilostas vecajam centram, kas uzcelti Sakas upes krastā. Tā ir četru draugu kopīgi izlolota ideja, kas pārvērsta realitātē, un jau divus gadus par viņu kopīgu īpašumu var saukt Peldmāju – sešu namiņu kompleksu uz peldošās piestātnes.
Peldmājas idejas autori ir četri draugi – Līga un Reinis Rutki, Zane un Jānis Saukas. Ideja par namiņiem rūpīgi lolota vairāku gadu garumā, jo Sakas upes krastā jau ilgi stāvējuši divi pontoni, kuri arī piesaistījuši Zanes un viņas vīra Jāņa uzmanību. Soli pa solim – kopējās diskusijās ar Līgu un Reini visi četri vienojušies par neparasto namiņu būvi Pāvilostā, un tieši 2016. gada pavasari var saukt par Peldmājas dzimšanas dienu. Līga un Jānis ir arhitekti, kas krietni atvieglojis namiņu projektēšanu, plānošanu, kā arī interjera izveidi, bet darbos iesaistījušies ne viņi divi vien. "Mēs strādājām komandā un darbus dalījām uz četri, katrs ir pielicis savu pirkstiņu un artavu," apgalvo Zane.
Lai gan visi četri draugi nav no Pāvilostas – viņu dzīve ikdienā kūsā Rīgā un tās apkārtnē, Peldmāju nolemts celt tieši tur, jo liela loma bijusi pontoniem pašā Sakas upes krastā, no kura paveras skats uz Pāvilostas veco centru. "Upe jau ir tā Pāvilostas dzīve," uzsver Zane. Turklāt Pāvilosta ir iecienīta tūristu un atpūtnieku vieta vasaras un arī citos mēnešos. Tāpat dažu minūšu gājiena attālumā ir jūra, bet savu šarmu dod mazās kafejnīcas otrā upes krastā, kurās var nobaudīt dažādus ēdienus. Jau 2017. gada jūlijā Peldmājas durvis vērtas atpūtniekiem. Tiesa, kā atklāj Zane, primāri Peldmāja nebija iecerēta kā peļņas gūšanas avots, bet gan vieta, kur labi justos ne tikai viņi paši, bet arī citi.
Līga stāsta, ka Peldmājas sešu namiņu apdarē, būvniecībā un interjerā lielākoties izmantoti kokmateriāli, kas iegūti Kurzemes mežos. Koka ēku būve atzinīgi novērtēta arī visā Latvijā, jo Peldmāja ieguvusi 1. vietu "Latvijas Būvniecības gada balvas 2017" nominācijā "Koka būve".
Aptuveni 30 kvadrātmetrus plašo namiņu mājīguma atslēga ir koks, bet tas veiksmīgi tiek kombinēts arī ar stiklu un metālu. Saimnieku lepnums ir lielie un plašie stikla logi, no kuriem var vērot jahtas, kuģīšus, kā arī dzīvi otrpus upes krastam. Kā iesmej viena no saimniecēm, ja labi grib, no namiņiem var arī makšķerēt. Tiem doti arī īpaši nosaukumi, kas ir par godu jūras navigācijā bieži pielietotajiem starptautiskā fonētiskā alfabēta apzīmējumiem, – "Alpha", "Bravo", "Charlie", "Delta", "Echo" un "Foxtrot".
Runājot par lielākajiem izaicinājumiem namiņu tapšanas procesā, Līga atklāj, ka tie bija trīs – kā pietauvot mājas pie peldošās piestātnes, izlīmeņot piestātni un piestiprināt Peldmājas pie pontona.
Lielāku pievienoto vērtību sniedz arī pašu namiņu idejas autoru ieguldītais darbs interjera izveidē un apkārtnes labiekārtošanā. Četri draugi ir pielikuši roku, lai taptu mēbeles, piemēram, Līga stāsta, ka paši ir veidojuši lampas. Tāpat eksperimentēts ar dažādiem augiem, lai saprastu, kas vislabāk aug pie namiņiem. Saimnieki arī konsultējušies ar ainavu arhitektiem, jo Peldmāja, kā norāda Līga, ir visai sarežģīts projekts no apzaļumošanas viedokļa. Pie namiņiem sastādītas graudzāles un arī garšaugi, kurus atpūtnieki var izmantot, lai pievienotu savai maltītei, kā arī citi augi. Galvenais nosacījums augu stādīšanai bijis – lai tie spēj izturēt vasaru.
Pašlaik namiņu īpašnieku plānos ir uzlabot Peldmājas pakalpojumus, taču paralēli tiek kaldināti arī nākotnes plāni. Runājot par nākotnes iecerēm, saimnieces atklāj, ka viena no varbūtējām idejām ir kāpnītes pie namiņiem, lai varētu no peldlīdzekļa ieiet pa taisno namiņā.
Foto ieskats Peldmājas tapšanas procesā:
Pabeigtā celtne un tās interjers:
