PROJEKTU ATBALSTA KOMFORTS
Ventilācija mājai nodrošina gaisu un patīkamākus rēķinus
Foto: Shutterstock
Rakstā izmantoti "Komforts" publicitātes attēli
Būtisks mūsdienīga mājokļa elements ir ventilācijas sistēma. Ja apkures, kanalizācijas un ūdensapgādes ierīkošana šķiet tikpat saprotama kā ailes paredzēšana durvīm, tad ventilācija joprojām bieži tiek nepelnīti piemirsta. Kā savā jaunajā un pēc modernākajiem risinājumiem būvētajā mājā nepalikt bez nepieciešamās gaisa apmaiņas, konsultē "Zehnder" rūpnīcas pārstāvis Latvijā Rūdolfs Birnbaums.
Mājokļa celtniecības, labiekārtošanas vai atjaunošanas darbi ir ilgs, laiku un zināšanas prasošs process. Kanalizācija, apkure, ūdensapgāde, ventilācija un santehnikas izvēle – ar ko sākt? Ko ņemt vērā un kādas kļūdas nepieļaut? To noskaidrosim kopā ar "Komforts" ekspertiem.
Par projektu
Ventilācijas sistēmu eksperts skaidro, ka pagājis ir laiks, kad gaisa apmaiņu nodrošināja pa logu, durvju un sienu šķirbām ieplūdušā svaigā gaisa nozušana skursteņa cukās kopā ar siltumu. "Tagad vairāk uzmanības pievēršam iespējai ietaupīt ilgtermiņā un runājam par efektīvām ēkām. Siltinām, blīvējam, ieliekam labākus logus – un tiek izslēgta svaigā gaisa iekļūšana ēkā. Tāpēc bieži vien ir tā, ka citādi viss ir izdarīts ļoti labi, bet, ja pasūtītājs, arhitekts un būvnieks ir aizmirsuši par ventilāciju, gaisa nav nemaz," stāsta eksperts.

Energoefektīvu māju līdz ar siltinājumu un apkuri palīdz veidot arī moderna ventilācijas sistēma, kāda izbūvējama gan vēsturiskā ēkā, gan jaunceltnē un pat vagoniņa tipa vasarnīcā – atliek izvēlēties būvei piemērotāko un maciņam tuvāko.
Kā izvēlēties piemērotāko
Birnbaums atgādina, ka ventilācijas sistēmas inženieri, līdzīgi kā citus speciālistus, arī vēlams piesaistīt jau pašā būvniecības idejas sākumā. Iespējamie tehniskie risinājumi gaisa vadu iestrādei konstrukcijās arhitektam palīdzēs labāk realizēt izvirzītos mērķus. "Lai vēlāk nebūtu jāpieņem dažādi kompromisi, labāk sistēmas iebūvi ieplānot agrīnā projekta stadijā, citādi var nākties izbūvēt, piemēram, riģipša kastes, kurās paslēpt gaisa vadus. Ja par ventilāciju sāk domāt būvniecības procesā, to vēl var atrisināt mazsāpīgi," norāda speciālists.

Ir dažādas iespējas, bet pamatā izšķiršanās ir starp divu veidu sistēmām – centralizētām un decentralizētām.
Centralizētā ventilācijas sistēma
Decentralizētā sistēma
efektīvāka
labāk paslēpjama
mazāks troksnis
jāizvelk gaisa vadi
lētāk lielākos mājokļos
skaļāka
vienkārša uzstādīšana
piemērota arī pabeigtam interjeram
lētāk mazākos mājokļos
Ja plānots būvēt jaunu māju, izvēloties veidot centralizēto ventilācijas sistēmu, saimniecības telpā jāparedz vieta pašai iekārtai, trokšņu slāpētājiem, kā arī jāplāno gaisa vadu izbūve no tās uz visām telpām. Ja tas nav iespējams, piemērotāka izvēle ir decentralizētā, lokālā sistēma. Tā ir populāra izvēle, piemēram, nelielās moduļu mājās, kurās katra plaukta vieta ir no svara.
Centralizētās sistēmas
Ventilācijas sistēmas centrā ir pati ventilācijas iekārta ar siltuma (mitruma) atgūšanu – rekuperators un trokšņu slāpētāji. Rekuperatora galvenais uzdevums ir atbilstoši gadalaikam noturēt siltumu mājā vai ārpus tās, lai nav jātērē papildu enerģija katra no jauna ienākušā svaigā gaisa kubikmetra uzsildīšanai vai atdzesēšanai. Rekuperācijas tehnoloģijas ir dažādas un specifiskas, bet pamatā dzīvojamām ēkām izšķir sistēmas ar rotora vai plākšņu jeb šķērsplūsmas siltummaiņiem, caur kuriem pastāvīgi plūst mājā ienākošais svaigais gaiss no āra un no mājas tiek izvadīts netīrais, mitrais. Rekuperācijas pamata uzdevums ir siltuma nodošana no viena gaisa otram, pašiem gaisiem kopā nesajaucoties. Šo pašu procesu varam attiecināt uz mitruma izlīdzināšanu starp abiem gaisiem, mitrākajam gaisam atdodot daļu mitruma sausākajam.

Rotora tipa siltummaiņos notiek neliela gaisa sajaukšanās, un pastāv risks, ka ar laiku sajaukšanās intensitāte var pieaugt līdz ar gaisa plūsmu atdalošo materiālu nodilumu, kā arī jāņem vērā, ka kustīgās detaļas ar laiku nolietosies un būs jāmaina. Šķērsplūsmas siltummaiņi parasti ir nedaudz dārgāki – atkarībā no uzbūves sarežģītības un izmantotajiem materiāliem –, taču tie nodrošina 100% gaisa nesajaukšanos.

Trokšņu slāpētāji ir ļoti būtiska ventilācijas sistēmas sastāvdaļa, jo ventilācijas iekārtas ventilatoru radīto skaņu mēs nevēlamies dzirdēt telpās. Atbilstošu trokšņu slāpētāju piemeklēšanai jāpievērš liela uzmanība, jo katrs slāpētājs paredzēts tikai konkrētas amplitūdas trokšņu slāpēšanai, un jābūt drošiem, ka tas atbilst iekārtas radītajam troksnim.
Eksperts brīdina! Ražotāji iekārtu trokšņu līmeni var norādīt dažādi. Būtiski izvērtēt informāciju, pēc kādiem normatīviem vadoties iekārtas trokšņu līmenis uzrādīts – vai tas mērīts telpas vai āra apstākļos un cik tālu no iekārtas. Dažreiz šķietami ļoti labi rādītāji var būt maldinoši. Pat dārgākajām un klusākajām iekārtām vienmēr vēlams uzstādīt trokšņu slāpētāju. Turklāt ne vienmēr ar vienu pāri pietiks.
Svarīga un dažkārt pat tehniski izšķiroša var būt gaisa vadu izvēle:

  • Joprojām populārākais risinājums ir skārda caurules, kādas nenoslēptā veidā biežāk var redzēt rūpnieciskās un sabiedriskās ēkās, bet šāds risinājums privātmājā reti kuram šķitīs pieņemams. Jārēķinās, ka šī tipa gaisa vadi prasa vairāk vietas, jo tīkls jāveido kā koka zari – no iekārtas nāk maģistrālais vads ar lielu diametru un ar katru atzaru cauruļu diametrs samazinās. Turklāt, tā kā ventilācijas sistēmas darbības rezultātā uz metāla var veidoties kondensāts, caurules vēl jāsiltina, kas palielina to diametru un aizņem vēl vairāk vietas konstrukcijās. Lai gan ierasta, šādu cauruļu montāža, īpaši ap šķēršļiem, ir sarežģīta.
  • Popularitāti strauji gūstošs, bet materiālu ziņā dārgāks risinājums ir lokanas plastmasas gaisa caurules, kuru montāža ir vienkāršāka, un izmēru variācijas vajadzības gadījumā ļauj tās pat ieslēpt plānās sienās vai grīdās, bet lokanība – burtiski aplocīt ap šķēršļiem. To izmērs arī pieļauj veidot gaisa padeves kanālu katrai telpai atsevišķi, pilnībā izvairoties no trokšņu un smaku nokļūšanas no vienas telpas citā.
  • Gaisa vadu piedāvājumā ir arī nelokāmas dažāda diametra plastmasas caurules. Tas ir kaut kas pa vidu iepriekš minētajiem variantiem – uzstādīšana prasa dažādus veidgabalus un ir sarežģīta, bet, iespējams, caurules prasa mazāk telpas un līdz ar to ir labāk apslēpjamas par metāla sistēmām.
Eksperts iesaka! Gaisa vadu izmaksas jārēķina nevis pēc cauruļu cenas metrā, bet kopējām montāžas izmaksām. Izvēloties lētāko materiāla ziņā, sarežģītās montāžas dēļ galarezultāts var izrādīties pat dārgāks.
Lai gan telpās uzstādāmo difuzoru un ventilācijas lūku restīšu izvēle lielā mērā ir dizaina jautājums, dārgāki difuzori tiek veidoti tā, lai no tiem nākošā gaisa plūsma tiktu vadīta pēc iespējas izkliedēti un nemanāmi. Savukārt ēku eksterjerā centralizētajām sistēmām ieplūdes un izplūdes kanāli ierasti tiek risināti ar divām vai vienām restēm uz sienas fasādes gaisa ieplūdei/izplūdei vai nelielu skursteni izplūdei.
Decentralizētās sistēmas
Ja ēka netiek būvēta no nulles, izvēloties atbilstošu ventilācijas sistēmu, svarīgi saprast, cik pamatīga rekonstrukcija ir plānota – vai, piemēram, grīdās un sienās varēs paslēpt gaisa vadus. Ja vadiem konstruktīvu vai estētisku iemeslu dēļ vietas nav, ventilācija jāveido decentralizēti – jāurbj sienās caurumi un katrā atsevišķā telpā jāizvieto lokāla iekārta. Eksterjerā iekārtas parasti sedz krāsojamas nosegplāksnes, bet sarežģītākos gadījumos izvadi paslēpjami arī, piemēram, logu ailēs.
"Nesen vienā senas mājas renovācijas projektā klienti vēlējās ēku aprīkot ar pašām labākajām ventilācijas sistēmām, bet vērtīgā interjera dēļ nebija iespēju vilkt gaisa vadus. Te varēja izmantot tikai individuālo sistēmu pieeju, bet no ārpuses tās veiksmīgi tika aizslēptas aiz slēģiem," stāsta Birnbaums.

Lokālās iekārtas, dēvētas arī par mini rekuperatoriem, ir pietiekami nelielas, lai nebojātu interjeru. Ir divu veidu lokālās iekārtas. Vienas darbojas pēc principa, ka gaiss pārmaiņus tiek pūsts telpā un ārā. Otrs – efektīvāks, klusāks, bet arī dārgāks variants prasa sienā izurbt lielāku caurumu, kurā ietilpstošā iekārta nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu ar siltuma un mitruma atgūšanu, gluži kā to dara arī lielās centralizēto sistēmu iekārtas.
Eksperts iesaka! Daļai lokālo sistēmu ar gaisa kanāla palīdzību iespējams pieslēgt arī blakustelpu. Piemēram, vannasistabā pie ārsienas var ievietot šādu ierīci un papildus padot gaisu guļamistabai. Ieguvums būs arī ventilatora šņākoņas slāpēšana ārpus guļamtelpas.
No gaisa līdz klimata kontrolei
Ventilācijas sistēmas pamatfunkcija, protams, ir gaisa maiņa mājoklī, taču, augot energoefektivitātes prasībām, par pašsaprotamu pamatelementu šobrīd tiek uzskatīta arī siltuma un – pēdējos gados – mitruma atgūšana, bez kuras ziemā telpās gaiss ir sauss.
Eksperts norāda! Viedoklis, ka pietiekamu ventilāciju nodrošina logu atvēršana, ir maldīgs. Nesen noslēgtā ilgstošā lauka eksperimentā Šveicē tika salīdzināts gaisa stāvoklis vienādos dzīvokļos, kur vienā bija ventilācijas sistēma, bet otrā vēdināšana notika, atverot logu. Logu virināšanas metode izrādījās pat vairākus desmitus reižu mazāk efektīva.
Jebkura iekārta pildīs pamata funkcijas, bet dārgāki modeļi tās veiks efektīvāk, klusāk, pat sekos līdzi laikapstākļiem un mājas iedzīvotāju izvēlētajai komforta temperatūrai, lai atbilstoši pielāgotu svaigā gaisa ieplūšanu jau noteiktā temperatūrā. Faktiski ventilācijas sistēmu izvēles amplitūda variē no gaisa maiņas nodrošinātāja līdz pat gudrām klimata iekārtām, norāda speciālists.

Gudrākās iekārtas ir aprīkotas ar temperatūras, mitruma un spiediena sensoriem, un papildus var pieslēgt CO2 un gaistošo organisko savienojumu (GOS) sensorus, kas ļauj labāk sekot līdzi gaisa stāvoklim mājā. Piemēram, CO2 līmeņa noteikšana palīdz ne tikai sekot līdzi gaisa tīrībai, bet arī ietaupīt, piemēram, sistēma palielinās jaudu, ja ēkā būs ciemiņi, bet samazinās, ja ogļskābā gāze tiks saražota mazāk.
Eksperts norāda! Vairāk sensoru ļauj sistēmai pašai strādāt labāk. Lai gan vairumam iekārtu režīmi ir pārslēdzami manuāli, tostarp attālināti, sistēmas parasti visefektīvāk un ekonomiskāk strādā automātiskā režīmā.
Pastāv iespēja izvēlēties arī dažādus sistēmas papildu elementus. Piemēram, rēķinoties ar tik aukstām ziemām, kāda bija aizvadītā, energoefektivitātes uzlabošanai var uzstādīt priekšsildītāju, kas uzsilda ienākošo gaisu, nodrošinoties pret iekārtas aizsalšanu. Tiesa, gudrākas ventilācijas iekārtas darbu turpinās arī bez priekšsildītāja, taču uz laiku samazinās svaigā gaisa pieplūdi.
Priekšsildītāji var būt gan elektriski, gan ģeotermāli. Otrie ir dārgāks tūlītējais ieguldījums, kā arī prasa 50–100 metru kontūras ierakšanu zemē, bet ar ilgtermiņa atdevi. Elektriskie priekšsildītāji mūsdienu iekārtām ir modulāra principa, kas nozīmē, ka tie piesilda tikai tik, cik attiecīgajā brīdī nepieciešams, ļaujot būtiski ietaupīt uz patērētās elektrības rēķina. Tādēļ tikai svaigā gaisa piesildīšanai būtu loģiskāka elektriskā priekšsildītāja izvēle, taču ģeotermālās sistēmas ļauj arī dzesēt ienākošo karsto svaigo gaisu vasarā, kas mūsdienās kļūst arvien aktuālāk.
Birnbaums norāda, ka teorētiski ventilācijas sistēma spēj nodrošināt arī mājas apkures funkciju, ja papildus līdz ar priekšsildītāju uzstāda arī pēcsildītāju, kas kompensē no mājas izvadītā siltuma daudzumu. Tomēr viņš uzsver, ka šāds apkures veids pielīdzināms kondicionieru apsildei, kas kopumā nav komfortabla.
Eksperts vērtē! Lai gan rekuperācija ļauj ietaupīt uz apkuri, ventilācijas sistēmu ieguvumu naudā aplēst ir grūti. Energoauditori izmanto noteiktas formulas, bet tam nav tik lielas nozīmes kā ēkas iedzīvotāju veselībai, ikdienas labsajūtai un enerģijai. Svarīga ir arī pašas ēkas veselība, jo bez pienācīgas ventilācijas mūsdienīgi celtā vai renovētā ēkā radītais mitrums netiks izvadīts pienācīgā daudzumā un uzkrāsies konstrukcijās, kur sāks rasties un vairoties pelējums, kas savukārt būtiski iespaidos īpašuma nākotnes vērtību tirgū.
Mājokļa celtniecības, labiekārtošanas vai atjaunošanas darbi ir ilgs, laiku un zināšanas prasošs process. Kanalizācija, apkure, ūdensapgāde, ventilācija un santehnikas izvēle – ar ko sākt? Ko ņemt vērā un kādas kļūdas nepieļaut? To noskaidrosim kopā ar "Komforts" ekspertiem.
Par projektu
Projekta ''Mājas komforts” veidotāji: saturs – Andris Kārkluvalks, dizains – Oskars Dreģis, izstrāde – Kārlis Simanovičs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītājs – Ēriks Radželis, mediju komunikācijas eksperte – Inese Skaraine
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.