Labi izplānots akmeņdārzs vienlaicīgi izskatās gan dabisks, gan arī nedaudz mākslīgs. Ar mākslīgu šajā variantā nav jāsaprot nekas slikts, bet gan iezīme, ka tas ir cilvēka veidots. Ja vēlies ierīkot akmeņdārzu, tad tā izveidei vajadzētu atvēlēt vietu dārza stūrī, jo tādu ir grūti ierīkot blakus, piemēram, viengadīgo puķu dobēm.
Vitolds Silovs iesaka akmeņdārza iekārtošanu sākt ar lielākajiem un tālākajiem akmeņiem. "Akmeņus vajag ierakt pietiekami dziļi, jo, vienkārši noliekot, skats būs nekāds. Vēl jāsaka, ka sākumā dārzs var neizskatīties īpaši labi, taču jāpagaida, kad saaugs augi un krūmi. Tad dārzs sāk uzlabot savu skatu." Viņš piebilst, ka augu kopšana ir tāda pati kā citos dārzos – regulāri jālaista, jāravē un jāapgriež.
Ja vēlies lasīt plašāk par konkrētiem augiem, krūmiem un puķēm, kurus audzēt akmeņdārzā, ieskaties šeit.
Daiga Ābelīte stāsta, ka pirms palīdzējusi māsai iekārtot akmeņdārzu, pieredze ar tiem esot bijusi minimāla. Viņas nolēmušas salikt pieejamos akmeņus un sākušas aizpildīt esošas spraugas ar pieticīgiem augiem. To izvēlē esot palīdzējusi dārzkopības veikala pārdevēja. "Esmu arī dzirdējusi, ka akmeņdārza vide patīkot čūskām, bet viss, protams, atkarīgs no tā, kur akmeņdārzu iekārto, tāpēc nevajag uzreiz nobīties."
Šāda veida dārzos labi iederas ūdenstilpnes. Jāpatur prātā, ka dabisks dīķis var atrasties tikai dārza zemākajā nostūrī. Pretējā gadījumā jārada iespaids, ka ūdens iztek no dabīga avota, taču šādu efektu ir grūti radīt.
"Ar akmeņdārziem ir tā – kad esi uztaisījis mazu dārziņu, ir "āķis lūpā" un gribas to paplašināt un paplašināt," savā pieredzē dalās Gundars Graps. "Man šķiet, ka, ja nobriest akmeņdārza izveidei, vajag taisīt pietiekoši lielu, jo mazi pēc nekā neizskatās. Es uztaisīju mākslīgus uzbērumus, lai dārzs būtu dažādos līmeņos, kā arī pārējā dārzā izmantoju laukakmeni."
Rakstā lasāma informācija no Klāsa Nordheisa grāmatas "Dārzkopība visu gadu".
