Aromātiskās un krāšņās kupenas: speciāliste par ceriņu kopšanu un krūma veidošanu
Foto: Shutterstock

Ceriņi ik gadu priecē ar saviem skaistajiem ziediem un izteiksmīgo smaržu. Taču, lai tie būtu krāšņi, bagātīgi un pasargāti no slimībām, svarīgi pārzināt dažādas kopšanas un arī apgriešanas detaļas. Noderīgos padomos dalās Dārzkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa.

"Parastie ceriņi zied uz iepriekšējā gada dzinumiem. Ja krūms ir novecojis vai novājināts, pieaugumi ir īsi un arī ziedkopas veidojas īsas. Veciem krūmiem pavasarī veic atjaunojošu griešanu, lai veicinātu jaunu, spēcīgu dzinumu augšanu," skaidro Strautiņa.

Pieaugušu krūmu apgriešana galvenokārt aprobežojas ar vainaga retināšanu, teic speciāliste. "Retināšana nepieciešama tādēļ, ka ik gadu katrs dzinums krūmā veido 2–4 jaunus dzinumus un tādējādi stipri sabiezina vainagu. Pasliktinās vainaga izgaismojums, samazinās jaunais pieaugums, pavājinās ziedēšana, ziedi un ziedkopas kļūst sīkas, pastiprinās slimību un kaitēkļu izplatība."

Viņa stāsta, ka ceriņu ziedpumpuri atrodas viengadīgo dzinumu galos un uz krūmu virsmas izvietojas apmēram vienā līmenī, tāpēc pieaugušiem ceriņiem viengadīgo dzinumu īsināšana izmaina krūmu formu un samazina ziedēšanu. "Retināšana turpretī ļauj samazināt augšanas punktu skaitu, netraucējot krūmu normālu attīstību. Viengadīgos un vecākus zarus retinot, izgriež līdz sazarojuma vietai, neatstājot celmiņu, jo uz šādiem celmiņiem pumpuri parasti neplaukst un tie paši nokalst. Retināšanas uzdevums ir panākt visu zaru maksimālu izgaismojumu un to vienmērīgu izvietojumu."

Krūmu formas veidošana


Strautiņa atklāj, ka pirmos trīs līdz četrus gadus pēc stādīšanas galvenais veidošanas uzdevums ir spēcīgu skeletzaru izveidošana. "Kompaktu krūmu veido ar trīs līdz četriem skeletzariem, bet plaši izplestu – ar pieciem, sešiem skeletzariem. Stādam izgriež vāji attīstītos un uz vainaga iekšpusi vērstos zarus, neatstājot celmiņus. No diviem krusteniskiem zariem atstāj vienu, tāpat arī no diviem konkurējošiem zariem, kas aug vienā virzienā, atstāj vienu."

Ja zaru maz vai tie vāji attīstīti, veic spēcīgu apgriešanu, min eksperte. "Potētus stādus apgriež virs 3–4 pumpuru pāra virs potējuma vietas, bet patsakņu stādus – augsnes līmenī. Ceriņi pārstādīšanas gadā parasti veido ļoti vājus pieaugumus, tāpēc divos turpmākajos gados veic tikai sanitāro apgriešanu, tas ir, izgriež visus bojātos un uz vainaga iekšpusi vērstos zarus." Sākot ar otro, trešo gadu, kad pieaugumi kļūst spēcīgi, izgriež dzinumus, kas vērsti uz krūma iekšpusi, viņa skaidro.

Aromātiskās un krāšņās kupenas: speciāliste par ceriņu kopšanu un krūma veidošanu
Foto: DELFI

"Zarus, kuri atstāti kā skeletzari, saīsina par pusi vai trešo daļu, lai to gali atrastos aptuveni vienā līmenī. Jāpievērš uzmanība pumpuru novietojumam, virs kuriem veic griezumu, jo tiem jābūt orientētiem virzienā, kurā būs orientēti jaunie zari," padomos dalās Strautiņa. "Apmēram uz pusi saīsina viengadīgos pieaugumus, virs tiem pumpuriem, no kuriem nepieciešams ataudzēt dzinumus. Uzdevums ir vienmērīgi aizpildīt vainaga tilpumu bez tukšumiem un sabiezinājumiem. Ja vainags izveidots veiksmīgi, turpmākā uzturošā apgriešana nesagādā lielas grūtības. Izgriež visus nevēlamos pieaugumus, kas sabiezina krūmu. To var darīt agri pavasarī vai arī vasarā. Aplauztos un nokaltušos zarus var izgriezt visu gadu. Potētajiem ceriņiem visu sezonu izgriež sakneņu atvases. Atvases iznīcina, tiklīdz tās parādās, lai neveicinātu augu novājināšanos."

Turpmākas gados nepieciešama ne tikai retināšana, bet arī apgriešana, lai veicinātu krūmu veidošanos no dažāda vecuma zariem, stāsta speciāliste. Jāveic sanitārā griešana, atvašu iznīcināšana, ziedēšanas normēšana un tamlīdzīgi.

Novecojošu krūmu atjaunošana


Kā norāda Strautiņa, par krūmu novecošanu liecina vājāka ziedēšana , sīkākas ziedkopas un vāji pieaugumi. Novecojošu krūmu atjaunošanai ir savas īpatnības.

  • Patsakņu ceriņiem un ceriņu sugām agri pavasarī izgriež līdz zemei vārgulīgākos zarus ar vājiem pieaugumiem, bet no ataugušajām atvasēm divus, trīs turpmākajos gados izveido aizvietošanās dzinumus. Novecojošo skeletzaru nomaiņu labāk veikt pakāpeniski, pa vienam līdz diviem gadā, saglabājot krūma formu. Jaunākus skeletzarus, uz kuriem ir atsevišķi novājināti atzarojumi, apgriež līdz spēcīgākajiem vai vainagā pareizāk izvietotajiem sānzariem.
  • Potētiem ceriņiem vainags veidojas no potes, tāpēc tos nevar aizvietot ar atvasēm, kas veidojas no potcelma. Aizvietošanās dzinumus tiem var veidot tikai no snaudošajiem pumpuriem, kas atrodas virs potējuma vietas.


"Šķirnes ceriņi, kas pavairoti ar potēšanu, dzīvo īsāku laiku nekā patsakņi. Smagās, skābās augsnēs potēto ceriņu dzīves ilgums ir 18–25 gadi, bet labvēlīgos apstākļos un ar rūpīgu kopšanu to var pagarināt līdz 50 gadiem. Šķirnes ceriņu patsakņu krūmi turpretī var sasniegt 100 gadus un vairāk," atklāj Strautiņa.

Aromātiskās un krāšņās kupenas: speciāliste par ceriņu kopšanu un krūma veidošanu
Foto: Shutterstock

Pieaugušu ceriņu krūmu, kuri sasnieguši 2,5–3 metru augstumu, retināšana ir visai sarežģīta un darbietilpīga, tāpēc tos bieži vien atstāj novārtā, aprobežojoties ar sanitāro apgriešanu, ainu iezīmē speciāliste. "Šādi krūmi bieži vien aizaug ar lielu daudzumu atvašu. Nekopjot potētos ceriņus, to ziedēšanas intensitāte samazinās jau 15–20 gadu vecumā. Spēcīga atjaunojošā griešana agri pavasarī līdz daudzgadīgai koksnei 1–1,5 metru augstumā veicina jaunu dzinumu ataugšanu no potes snaudošajiem pumpuriem. No šiem dzinumiem veido jaunu vainagu. Gadu pēc apgriešanas ziedēšana atjaunojas un saglabājas vēl piecus, sešus gadus līdz jaunam kritumam."

Strautiņa teic, ka kokveida ceriņiem visus daudzgadīgos zarus saīsina, atstājot 20–50 centimetru garu dzinumu daļu. "Visus vārgos un bojātos zarus izgriež līdz pamatam. Lai uzturētu potētos ceriņus labā stāvoklī un veicinātu to krāšņu ziedēšanu, krūma dzīves laikā atjaunojošo griešanu var veikt trīs, četras reizes. Pēc tam vairs mēģinājumi atjaunot krūmus, tos īsi apgriežot, nedod pozitīvus rezultātus, vienīgi veicina masveidīgu potcelma atvašu augšanu."

Pēc apgriešanas ceriņus mēslo, iestrādājot apdobē 20–25 kilogramus satrūdējušu kūtsmēslu vai kūdras komposta uz katru krūmu, iesaka eksperte.

Retināšana un sanitārā apgriešana


"Šo kopšanu veic agri pavasarī, bet nepieciešamības gadījumā arī veģetācijas periodā. Visiem ceriņu krūmiem, neatkarīgi no vecuma, līdz veselai koksnei izgriež sausos, nolauztos, slimos, kroplos un slimību un kaitēkļu stipri bojātos dzinumus. Sanitāro apgriešanu ērtāk veikt vasarā, kad labāk redzamas bojātās augu daļas," atklāj Strautiņa.

Aromātiskās un krāšņās kupenas: speciāliste par ceriņu kopšanu un krūma veidošanu
Foto: DELFI

Tāpat viņa norāda, ka griešanu, kas regulē ziedēšanu, veic līdz ziedēšanas sākumam. "Daudzām sugām, bet īpaši ceriņu šķirnēm, novērojams ziedēšanas periodiskums sakarā ar to, ka pārbagātas ziedēšanas gados krūmi neveido spēcīgus pieaugumus, uz kuriem ieriestos ziedpumpuri. Jo bagātīgāka ir ziedēšana, jo mazāk ieriešas ziedpumpuri nākošajam gadam. Lai to novērstu, krūmus ar lielu skaitu ziednešu agri pavasarī retina spēcīgāk nekā parasti. Izgriež viengadīgos dzinumus, bet vajadzības gadījumā arī vecākus zarus. Dzinumu normēšana vienlaicīgi ar labāku vainaga izgaismošanu ievērojami izlīdzina ziedēšanas periodiskumu."

Strautiņa piemitina, ka ziedkopas izgriež ziedēšanas beigās, neļaujot izveidoties sēklām. Tādējādi iespējams veicināt ceriņu regulāru ziedēšanu. Atstātās ziedkopas arī vizuāli nepadara ceriņus skaistākus.

"Ceriņi labi aug un bagātīgi zied, ja augsne apdobes joslā ir pietiekami auglīga. Ja pirms stādīšanas augsne labi samēslota, tad pirmos divus, trīs gadus apdobju mēslošana nav nepieciešama. Slāpekli saturošos minerālmēslus dod, sākot ar otro gadu pēc stādīšanas, sadalot nepieciešamo devu uz divām, trim reizēm," padomos dalās speciāliste.

"Sākot ar ceturto gadu pēc stādīšanas, mēslošanu pieskaņo ceriņu fenoloģiskajai attīstībai. Mēslojumu dod atbilstoši sekojošām fenofāzēm: pumpuru piebriešana, masveida ziedēšana, ziedēšanas un dzinumu augšanas beigas. Pumpuru briešanas laikā dod 40 procentus no visas nepieciešamās slāpekļa mēslojuma devas, bet atlikušo daļu sadala uz vairākām reizēm ar 20–25 dienu intervālu, jo slāpekļa mēslojums viegli izskalojas no augsnes," skaidro Strautiņa.

Skaistus augus savam dārzam, kā arī profesionāļu padomus varēsi gūt dārzkopju gaidītākajā pavasara notikumā – Stādu parādē, kas šogad norisināsies Siguldas Svētku laukumā tieši valsts svētkos, proti, 4. maijā, kā arī 5. maijā. Vairāk par pasākumu vari izlasīt šeit.

Source

DELFI Tavs Dārzs

Tags

Ceriņi Dārzs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form