Būtiska ir pareiza vietas izvēle: mūžzaļajiem rododendriem nepieciešama viegla pusēna, vasarzaļajiem – gaiša, saulaina vieta, skaidrots Latvijas Universitātes Botāniskā dārza mājaslapā. Botāniskā dārza kolekcijā apskatāmas aptuveni 120 dažādas rododendru sugas un šķirnes, un tā ir viena no lielākajām rododendru kolekcijām visā Baltijā.
Substrātam, kurā aug rododendri, jābūt skābam (pH 4,5–5,5), trūdvielām bagātam, ūdens un gaisa caurlaidīgam. Svarīgi ņemt vērā, ka rododendrus nedrīkst iestādīt par dziļu, jo tiem ir sekla sakņu sistēma. Šī iemesla dēļ augus jāstāda tādā dziļumā, kādā tie auguši stādaudzētavā. Rododendriem ir nepieciešams liels augsnes un gaisa mitrums, taču tie necieš slapjumu. Mūžzaļo rododendru stādījumi pirms ziemas iestāšanās bagātīgi jāsalej, lai tie uzņemtu maksimāli daudz ūdens un ziemošanas laikā, kad salā ūdens necirkulē pa augu, tie nesažūtu.
Pārnesot augus, svarīgi tos pieturēt aiz sakņu kamola, citādi var aizlūzt sakņu kakliņš, kas vēlāk izraisa inficēšanos ievainojuma vietā, un augs iet bojā. Savukārt, ja rudenī rododendru stādus nomulčē ar biezu mulčas kārtu, pavasarī šis mulčas slānis jāaizvāc vai jāsamazina.
Ņem vērā! Lai rododendri ik gadus bagātīgi ziedētu, tos nedrīkst "badināt". Tiem papildmēslojums jādod divas reizes gadā: agri pavasarī, laikā, kad kūst sniegs, un vasarā – ziedēšanas beigās. Tas veicina jauno dzinumu spēcīgu augšanu un ziedpumpuru attīstību.
Pēc rododendru noziedēšanas jāizlauž atziedējušās ziedkopas. Ja to neizdara, veidojot sēklas, augi patērē daudz barības vielu, tāpēc jauno dzinumu galos attīstās galvenokārt tikai veģetatīvie pumpuri. Savukārt izlaužot atziedējušās ziedkopas, bagātīgi aizmetas ziedpumpuri.
Un ne mazāk svarīgi ir savlaicīga slimību un kaitēkļu apkarošana, tiklīdz tiek pamanīti pirmie saslimšanas simptomi vai arī parādās kāds kaitēklis, jāķeras klāt auga atveseļošanai.
