Kā "Tavs Dārzs" stāstīja kolekcijas dārza "Madaras" saimnieks Edgars Bite, vizbulītēm vajag piesauli, bet vasarā – vieglu noēnojumu no karstajiem saules stariem. "Ziemā, ja ir kailsals, tad tām vajadzīgs ir piesegums – lapas, egļu skujas. Augsnes ziņā tām patiks viegls mitrums, pH 7. Ja šīs pamatprasības tiks ievērotas, tad, viennozīmīgi, tās būs vienas no simpātiskākajiem pavasara ziediem!" tā Bite.
Savukārt pieredzes bagātais audzētājs un selekcionārs Juris Egle no Grobiņas, kurš arī audzē vizbulītes, sarunā ar "Tavs Dārzs" uzsver, ka vēl var dalīt zilo vizbulīšu cerus, bet tas būs grūtāk, jo augiem jau ir jaunās lapiņas. Vislabāk to darīt aprīļa sākumā, piemēram, pats audzētājs šogad savā mājaslapā norādījis, ka 11. aprīlis bija labs laiks ceru dalīšanai, jo tad sāka augt jaunās lapas.
Lūk, vērtīgi selekcionāra padomi par vizbulīšu audzēšanu, kas noderēs ikvienam, kurš arī savās mājās dārzu grib papildināt ar pavasara vēstnesēm. Viņš ar ieteikumiem dalās savā lapā, bet ar selekcionāra atļauju "Tavs Dārzs" tos pārpublicē:
- kā man mācīja kāds dārznieks no Beļģijas, kurš vienu gadu apmeklēja manu dārzu, vērtīgākās ir tās vizbulītes, kurām ziedlapiņas blīvi sakļaujas, veidojot apaļu disku;
- kailsalā, ziemā vizbulītes ieteicams piesegt ar egļu skujām (pats piesedzu ar lapām, bet, jāņem vērā, ka siltākā laikā augi var izsust un tāpēc lapu piesegums jānoņem);
- vizbulītēm patīk pusēna, mitras, bet caurlaidīgas augsnes, kas vasarā paliek relatīvi sausas;
- mitrās vasarās vizbulītēm var sākt melnēt un nokalst lapas, kas ir sēnīšu slimība Botrytis (pelēkā puve), un to veicina pārāk blīvi ceri un liels mitrums. Lai no tā izvairītos – iesaka pavasaros noraut vecās lapas un regulāri augus sadalīt, pārstādot;
- pelēko puvi var veicināt arī vecie ziedi, tāpēc ieteicams tos noplūkt pēc ziedēšanas, it īpaši jau pildītos ziedus;
- sēnītei nepatiks arī krīts vai dolomīta milti, kurus var pa virsu uzkaisīt, bet esmu lietojis arī pelnus;
- pelēko puvi nevajadzētu jaukt ar lapu tumšošanos, ko izraisa pārāk spilgta saules gaisma. Sēnītes gadījumos lapai sākumā atmirst atsevišķi lapas fragmenti, bet tad visa lapa;
- vizbulītes var bojāt arī gliemeži un peles, kas var apgrauzt snaudošos pumpurus;
- vizbulītēm var kaitēt arī nematodes, kas bojā saknes, veidojot sakņu sabiezinājumus, kurus pārstādot jāizgriež. Augus ar nematodes pazīmēm vajadzētu izolēt no pārējiem augiem.
- vizbulītēm ir grūti noteikt vīrusa saslimšanas. Uz lapām parādās neregulāri hlorozes plankumi vai arī tās veidojas kroplīgas. Tātad – par auga veselību mēs varam spriest pēc lapojuma;
- vizbulītēm patīk kaļķainas augsnes - pH 7 un vairāk, bet vizbulītēm no Japānas vajag viegli skābas augsnes pH 5,5 - 6,0. Jāņem vērā, ka šīs skaistās Japānas šķirnes ir grūtāk audzējamas par mūsu vietējām;
- Japānas šķirnes audzē siltumnīcās podiņos, jo ziemā tās ļoti cieš no pārāk lielā mitruma. Šīs šķirnes ir ļoti dārgas, un tās pie mums neziedot tik bagātīgi kā mūsu vietējās, bet audzēt Japānas vizbulītes var arī lauka apstākļos, ja nodrošina izcilu drenāžu. Es viņas piesedzu ar jumtiņu un vasarā ēnoju ar režģi.
Ja arī tev ir kāds interesējošs jautājums par augiem, to stādīšanu vai kopšanas darbiem pavasarī, raksti to komentāru sadaļā vai arī e-pastā: maja@delfi.lv.
