Rožu šķirnes
Botāniskā dārza ekspozīcijā ir skatāmas ne tikai dažādu grupu, bet arī atšķirīgām īpašībām apveltītas rozes: gan smaržīgās 'Duftwolke' un 'Apricot Nectar', gan mazā, kompaktā, lielas ziedkopas veidojošā 'Orange Babyflor', gan klājeniskā, baltiem ziediem ziedošā un pret slimībām izturīgā 'Snow Balet'. Pēc noziedēšanas visilgāk krāšņumu saglabā 'Lavaglut', jo šai šķirnei raksturīgi tas, ka ziedlapas ilgi nenobirst. Divkrāsu sārti-balti ziedi plaukst liela auguma rozei 'Eden Rose'. Dzeltenajām rozēm raksturīgi, ka ziedu krāsa laika gaitā bālē, tādēļ to vidū izceļas šķirne 'Fresia', kura toni saglabā. Savukārt visizturīgākās un vismazāko aprūpi prasa parka rozes: kolekcijā ir vairākas Latvijas apstākļiem īpaši piemērotas šķirnes, kuras ir selekcionējusi Nacionālā Botāniskā dārza kolēģe Dzidra Rieksta.
Interesanti!
Lielākā daļa apskatāmās rozes ir selekcionētas Eiropā pēdējos 50 gados. Vēsturiski moderno rožu selekcija sākās 19. gadsimtā, kad krustošanā izmantoja no Ķīnas un Japānas Eiropā ievestās sugas. Mūsdienu šķirņu radīšanai pasaulē ir izmantotas vien 11 sugas, no kurām ir izveidotas aptuveni 30000 rožu šķirnes, tā lai katrai gaumei un dzīves gadījumam var atrast īpaši piemērotu rozi.
Padomi rožu audzēšanā
Pirmais solis, lai rozes labi augtu un krāšņi ziedētu, ir pareiza to iestādīšana. Rozes jāstāda labi drenētā, trūdvielām bagātā un gaisa caurlaidīgā augsnē. Tām ir dziļa sakņu sistēma, tādēļ jārok vismaz 50 cm dziļa bedre, kura jāpilda ar kūtsmēslu, komposta un neitrālas kūdras maisījumu attiecībās 1:1:1 vai ar veikalā iegādājamu rožu audzēšanas substrātu. Stāds jāstāda dziļi – tā, lai potējuma vieta būtu 3 līdz 5 cm zem augsnes virskārtas. Apkārt stādam vēlams izveidot augsnes valnīti, lai laistot, ūdens neaiztecētu projām, jo veģetācijas laikā augsnei visu laiku jābūt mitrai.
Rozes mēslo četras reizes gadā. Pirmā reize ir pavasarī, kad sāk plaukt lapas, mēslo ar līdzekli, kas bagātīgi satur slāpekli. Otra reize ir pirms ziedēšanas, kad mēslo ar to pašu līdzekli. Pēc tam rozes ar slāpekli mēslot gan vairs nevajadzētu. Vasaras otrā pusē rozes var mēslot ar fosforu un kāliju saturošu mēslojumu (ir pieejami veikalos ar NPK sastāvu 0-12-24), kas veicinās dzinumu nobriešanu. Ceturto reizi mēslo neilgi pirms salnām, augsnē iestrādājot kūtsmēslus.
Rožu dzinumu apgriešanu veic divas reizes gadā. Pavasarī nogriež visas nosalušās daļas, bet rudenī veic jauno dzinumu galotņošanu (galotnes nogriež apmēram 5 cm līdz pumpuram), lai jaunie dzinumi nevis stieptos garumā, bet nobriestu. Ziedēšanas laikā griež nost pārziedējušos ziedus, lai tie neatņemtu rozēm spēku.
Sagatavojot rozes ziemai, jāpārliecinās vai nav atsegusies potējumu vieta, ravējot un rušinot augsni. Ja tā ir, tad potējumu vietai jāuzber augsne. Lai pasargātu saknes un stumbra kakliņu no izsalšanas, neilgi pirms sala rozei uzber 10 – 15 cm augstu augsnes vai kūdras konusu.
Rožu ziedonis Botāniskajā dārzā:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
