Līdzīgs balandai un ēdams – tāds ir neparastais kokveida spināts (Chenopodium giganteum), kura audzēšana Latvijā nav visai izplatīta. Par to, kā audzēt kokveida spinātu un to lietot uzturā, stāsta pieredzes bagātā dārzniece Gunta Karitone no Jaunraunas, kura savā kolekcijas dārzā šo interesanto un dekoratīvo augu audzē jau trešo gadu.
"Augs patīk gan man pašai, gan citiem, kuri to sākuši audzēt!" uzteic dārzniece, kura labprāt padalās arī pieredzē, kā šo augu lolot paša spēkiem.
Kā audzēt kokveida spinātu
"Ļoti interesants, bet mums nezināms pārtikas augs ir kokveida spināts, kas pēc pirmā acu uzmetiena asociējas ar mums zināmajām balandām," piebilst dārzniece, "tas pieder pie tās pašas ģints kā kvinoja (Quinoa) vai baltā balanda (Chenopodium album), un tā dzimtene ir Indija."
Kā stāsta audzētāja, šis augs var sasniegt pat 2 metru augstumu! Ja dārzā nav vēlmes audzēt tik garu augu, tad tā augstumu var arī paregulēt, nogriežot galotni. Ļoti krāšņas ir arī auga jaunās lapiņas, jo tās ir izteiksmīgā fuksiju krāsā, kas, kā atzīmē Karitone, piešķir augam arī dekoratīvu vērtību. Dārzniece stāsta, ka kokveida spinātam patiks saulaina, daļēji ēnaina augšanas vieta ar labi drenētu augsni, tiesa, tas augsnes izvēlē cimperlīgs. Lai gan kokveida spināts ir viengadīgs augs, tas var sagādāt pārsteigumu arī nākamajai sezonai – kā stāsta dārzniece, atstājot sēklas nogatavoties un izsēties, tās pavasarī sadīgs saprātīgā daudzumā.
Arī kokveida spināts ir aukstumizturīgs augs – gluži tāpat kā mums ierastais un sulīgi zaļais spināts. Viņa gan brīdina, ka šis augs nav sala izturīgs. Kokveida spinātus var izmantot līdz pat vēlam rudenim.
Kokveida spināta lietošana uzturā
Audzētāja arī ieskicē to, kur un kā uzturā var lietot kokveida spinātu. Kā viņa stāsta, tad uzturā lieto jaunos dzinumus, pie stumbra atstājot līdz 5 centimetrus lielus zariņus. "Pārtikā izmanto līdzīgi mums zināmajiem spinātiem (Spinacia oleracia) – lapas svaigā veidā, nelielos daudzumos, pievienojot citiem zaļajiem salātiem," padomos dalās Karitone.
Viņa arī atgādina, ka kokveida spināts satur saponīnus. Tāpat saponīnus satur arī zirņi, sparģeļi, sojas pupas, sarkanie sīpoli un citi augi. "Kokveida spinātus lielākoties izmanto vārītus, tā 2 minūšu laikā pie 100 grādu temperatūras, saponīnus likvidējot," piebilst audzētāja,"kokveida spināti bagāti ar karotīnu, dzelzi, kalciju B1 un C vitamīniem." Tāpat viņa norāda, ka kokveida spināts satur skābeņskābi. Šī iemesla dēļ ar kokveida spinātu lietošanu audzētāja neiesaka aizrauties cilvēkiem, kuriem ir tendence uz reimatismu, artrītu, podagru un nierakmeņiem.
Karitone iesaka ne tikai uzturā lietot auga jaunos dzinumus, bet arī sēklas – tās noskalotas izžāvē, samaļ un pievieno pie ēdieniem, kā arī vārītas."Interesanti un garšīgi ir jaunās lapiņas sautēt sviestā vienas pašas vai kopā ar citiem dārzeņiem. Tāpat jaunos dzinumus var pievienot smūtijiem vai omletēm," padomu sniedz audzētāja.
"Iepazīsim un novērtēsim augus, kuri mums pagaidām ir nezināmi, bet, tos izzinot un ieaudzējot dārzā, var papildināt gan mūsu ēdienkarti, gan uzlabot veselību!" mudina Karitone.
Šajā rakstā vari izlasīt Guntas stāstu par ziloņķiploku audzēšanu, kuru svars var sasniegt gandrīz kilogramu, bet šeit vari lasīt par neparastās zelta mellenes audzēšanu, kuru Gunta iesaka lietot uzturā. Savukārt šajā rakstā izlasīsi pieredzes bagātas audzētājas padomus par zemeņaveņu audzēšanu.
