Bārbele pieder pie bārbeļu dzimtas un to var raksturot kā ērkšķainu, vasarzaļu krūmu, kas var sasniegt par trīs metru augstumu, un atkarībā no šķirnes, tā var būt ložņājoša vai stāvus augoša. Dienvidos bārbeles aug kā liela auguma krūmi vai pat nelieli koki un savvaļā Eiropā sastopamas četras sugas, bet Latvijā tikai viena – parastā bārbele (Berberis vulgaris). Kā izrādās bārbeļu izplatības areāls ir ļoti plašs, jo tās sastopamas ne tikai Eiropā, bet arī Ziemeļāfrikā, Austrumāzijā, Centrālāzijā un arī Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.
Bārbeles ērkšķi pasargā augu no dzīvnieku postījumiem, bet maijā un jūnijā ziedošie ziedi krāšņi izdaiļo dārzu. Ziedu krāsa mijas no dzeltenīgiem, koši dzelteniem līdz pat oranžas krāsas un sārtiem ziediem, kas izkārtojušies nokarenos ķekaros. Ziedi atkarībā no sugas izvietoti nokarenos ķekaros, skarās, pušķos vai pa vienam. Taču šai ziedēšanai piemīt kāda īpatnība. Ne visiem šķiet patīkams ziedu aromāts, daudzi to pat uzskata par nepatīkamu, tomēr tas neliedz baudīt auga klātbūtni kaut vai tikai ar acu skatieniem no attāluma.
Ne tikai dārza skaistumam
No krāšņajiem ziediem augusta beigām un septembrī izaug nelielas, sarkanas, garenas ogas, kas parastajai bārbeles šķirnei ir ēdamas. Ogas bārbelēm ir sarkanā, melnā vai zaļā krāsā, turklāt katrā ogā ir viena vai vairākas iegarenas sēklas. Latvijā bieži sastopamās parastās bārbeles šķirnes ogas ir ēdamas, Austrumos tās pat tiek bieži lietotas gatavošanā, lai papildinātu ēdiena garšu ar neparastākām niansēm. Arī pie mums bārbeļu ogas nav nekas svešs un vairums no tām joprojām gatavo ievārījumus, marmelādes, džemus, sulas un citus gardumus. Ogas ir ļoti veselīgas, jo to sastāvā ir daudz C vitamīna. Ogu veselīgumu novērtē arī putni, kas tās izmanto par barību ziemas laikā, kad ogas joprojām saglabājušās krūma zaros.
Savulaik bārbeles koksne tikusi izmantota virpošanai un apstrādāšanai ar laku, kā rezultātā tika iegūta dzintaram līdzīgas krāsas materiāls. Izrādās bārbele bijusi vērtīga ne tikai veselības labad, jo no ogām tika iegūta sarkanā krāsa, bet no koksnes dzeltenā, ko izmantoja audumu un ādas krāsošanā. Tautas medicīnā tika izmantotas ne tikai ogas, bet arī auga saknes. Bārbeļu ogu sula esot līdzvērtīga dzērveņu sulai, jo tai piemīt pretmikroba iedarbība pret daudzām baktērijām, bet saknes satur palmatīnu, kolumbamīnu un citas vērtīgas vielas. Uzturā izmantojamas gan svaigas, gan žāvētas ogas, taču, kamēr tās vēl nav pieejamas, jaunās bārbeļu lapiņas var pievienot salātiem.
Mazprasīgie audzēšanas apstākļi
Lielākā daļa bārbeļu audzējamas sausā, saulainā vietā un ir tikai neliela daļa tādu šķirņu, kas pacieš vieglu noēnojumu. Bārbeles audzēšanai ir piemērota labi drenēta, caurlaidīga augsne, kas var būt gan skāba, gan sārmaina, taču augs spēs augt arī kaļķainā augsnē. Noteikti neizvēlies pārlieku mitru vietu, jo tas traucēs sekmīgai auga attīstībai. Pirms stādīšanas augsnē var iemaisīt kūdru un kompostu vai kūtsmēslus, tad krūms aug ievērojami ātrāk un kuplāk.
Bārbeles īpaši pievilcīgas izskatīsies, ja tiks stādītas pie mūra sienas vai sētas priekšā, tāpat krūmi var tikt izmantoti dzīvžoga veidošanā, kas būs gana praktisks risinājums kupluma dēļ. Kombinēt bārbeles dobē var ar rožu stādiem, kas skaisti kontrastēs uz bārbeļu sulīgo lapu fona.
Ja kuplajam bārbeles krūmam gribas piešķirt formu, tad tā apgriešanu var veikt vasaras beigās un krūms to pārcietīs itin labi. Tāpat pavairošanai spraudeņus vislabāk izmantot vasaras beigās, kad tie izauguši vismaz 8 cm garumā.
