Īrisi mūsu dārzos ir iecienīti, un ne velti – tie ir krāšņi, majestātiski un ilgstoši ziedoši. Ideāli piemēroti griešanai vāzēs. Grieķu mitoloģijā Īrisa ir dieviete, kas no Olimpa pa varavīksni nolaidās uz zemes, lai cilvēkiem darītu zināmu dievu gribu, un arī pats sengrieķu vārds "iris" nozīmē varavīksni.
Staltais un greznais īriss ir viens no krāsās daudzveidīgākajiem dārza ziediem, ir zināmas vairāk nekā 250 to sugas, bet atpazīstamākie ir bārdainie īrisi. Puķu augums, atkarībā no sugas un šķirnes, variē no 15 līdz 120 centimetriem. Īpaši augstiem īrisiem var būt nepieciešams balsts, lai tie neizgāztos, jo īrisi ir ne tikai gari, bet arī smagi. Lielākā daļa īrisu savus skaistos ziedus parāda vasaras sākumā un daži uzzied arī otrreiz vasaras beigās.
Īrisiem jāierāda saulainākā vieta dārzā, dienvidu puse. Ideāli, ja saule tos apspīd sešas līdz astoņas stundas, jo, nesaņemot pietiekami daudz gaismas, tie slikti ziedēs. Ir šķirnes, kas pacieš daļēju noēnojumu, bet pilnīgā ēnā neziedēs. Īrisi jāstāda labi drenējošā un irdenā augsnē, tiem nepatīk liels mitrums, tādēļ, ja dārzā mēdz stāvēt ūdens, īrisus labāk stādīt paaustinātās dobēs un pietiks, ja tos laistīsi mēreni ilgstošos sausuma periodos.
Pēc ziedēšanas īrisi jāizgriež. Lai neieviestos sakneņu puve un augi visu enerģiju veltītu saknēm un sagatavotos pārziemošanai, nevis veidotu sēklu galviņas, kāti jānogriež līdz zemei. Taču atceries – lapas īrisiem apgriezt nedrīkst, jo tās rada enerģiju nākamā gada augšanai un ziedēšanai. Ja lapas ir apbrūnējušas, var nogriezt tikai brūnos lapu galus. Kad īrisi apgriezti, tie jāsagatavo pārziemošanai un jāapklāj, taču ne ar materiālu, kas sablīvējas un uzsūc mitrumu, jo mitrums kailsalos īrisiem ir bīstams. Īpaši svarīga piesegšana ir jauniem stādījumiem un kaprīzākām šķirnēm.
Jābūt piesardzīgiem ar īrisu mēslošanu, īpaši slāpekļa, jo tas var izraisīt problēmas ar pārziemošanu un ziedēšanu. Taču īrisiem patīk kalcijs un to tas patērē daudz, tādēļ kalciju saturošu mēslojumu var izmantot vairāk. Jau pirms stādīšanas augsni ieteicams pakaļķot un pēc tam neizmantot mēslojumu, kas augsni skābina. Īrisu sakneņus jāstāda sekli, lai to virspuse būtu redzama, bet, ja dienas karstas, var apklāt ar nelielu augsnes kārtu. Atšķirībā no sīpoliem, kas jābāž dziļi augsnē, bārdainajiem īrisa sakneņiem nepieciešams daudz saules un gaisa, lai neizžūtu. Pārklāti ar augsni vai pārāk biezi sastādīti, tie sapūs. Pēc apmēram diviem līdz pieciem gadiem īrisi var pārstāt ziedēt un tas nozīmē, ka laiks tos sadalīt un pārstādīt jaunā vietā svaigā augsnē.
Lielākais bieds īrisiem ir bakteriālā puve, kas visbiežāk ieviešas sabiezinātos stādījumos trūdvielām pārbagātā augsnē. Ja pamani puvi, bojātās vietas jāizgriež.
Īrisi piesaista tauriņus un labos kukaiņus, tie labi izskatās apstādījumos kopā ar rozēm, peonijām un lilijām.
Raksta sagatavošanai izmantota informācija no mājaslapas "Garden Design", "Garden Know How", "Almanac", "The Spruce".
