Pazīstamākās šī perioda šķirnes ir: 'Charles X' (izdalīts pirms 1830. gada) ar vienkāršiem purpurkrāsas ziediem, 1843. gadā izdalītā 'Azurea Plena' ar sīkiem ziliem pildītiem ziediem, 1874. gadā izdalītā 'Macrostachia' ar bāli rozā vienkāršiem ziediem, 1879. gadā 'Marie Legaraye' ar vienkāršiem baltiem ziediem, 1887. gadā 'Lilarosa' ar vienkāršiem bāli violetiem ziediem, 1888. gadā izdalītā 'Lucie Baltet' ar vienkāršiem bāli rozā ziediem.
Vislielāko ieguldījumu ceriņu selekcijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā deva Lemuānu kokaudzētava Francijā, kurā ar selekciju un introdukciju nodarbojās vairākas Lemuānu ģimenes paaudzes.
Viktors Lemuāns (1823–1911) bija kokaudzētavas dibinātājs un pirmais ceriņu selekcionārs. Kokaudzētava tika izveidota 1849. gadā, bet ar ceriņu selekciju Lemuāns sāka nodarboties tikai 49 gadu vecumā. Pirmos sava darba rezultātus viņš redzēja 1876. gadā, kad uzziedēja pirmie trīs hibrīdi. Viktors Lemuāns radīja tādas šķirnes kā 'Michel Buchner', 'President Grevy', 'Condorcet', 'Leon Simon', 'Emile Lemoine', 'Mme Lemoine'.
Kopējais Lemuānu kokaudzētavas devums 71 gada laikā bija 214 ceriņu šķirnes, no kurām 64 izveidojis Viktors Lemuāns, aptuveni 140 Emīls Lemuāns un 10 – Henrijs Lemuāns.
Latvijā ceriņu introdukcija sākās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. 1885. gadā Rīgā izdotajā H. V. Šoha veidotajā katalogā bija iekļautas šķirnes 'Carlsruhensis', 'Charles X', 'Dr. Lindley', 'Prince Massarat', 'Rubra de Marly', 'Valentiana'. Jau 20. gadsimta 20. gados H. V. Šoha dārzniecībā Salaspilī varēja iegādāties skaistākās Lemuāna ceriņu šķirnes.
Nozīmīgāko devumu ceriņu selekcijā Latvijā veicis selekcionārs Pēteris Upītis (1896–1976) Dobelē. Laikā no 1950. līdz 1957. gadam viņš izveidoja lielu ceriņu šķirņu un hibrīdu stādījumu. Veicot izlasi ceriņu brīvās apputes sējeņiem, viņš izdalīja šķirnes, kuras dekorativitātes ziņā neatpaliek no labākajām ārzemju šķirnēm. Skaistākās Pētera Upīša ceriņu šķirnes pieskaitāmas balto ceriņu grupai: 'Pērļu Zvejnieks' (syn. 'Pearl Seeker'), 'Māte Ede Upītis', 'Kristīne Baltpurviņa', 'Mazais Princis' (syn.'Little Prince'), 'Liega', 'Tēvzeme'. Skaistas ir arī fuksīna krāsas grupas šķirnes 'Gaiziņkalns', 'Daudzpusīgais Zemzaris', violetie ceriņi 'Vita' un 'Imants Ziedonis' (titulbildē), šķirnes 'Gaistošais Sapnis', un 'Pārsteigums' ar baltām vainaglapu apmalēm un daudzas citas.
Upīša šķirnes iekļautas starptautiskajā ceriņu reģistrā "International Register and Checklist of Cultivar Names in the Genus Syringa L.".
Nozīmīgu ieguldījumu ceriņu selekcijā devis arī selekcionārs Laimonis Kārkliņš (1923–2005) Ķegumā.
Ar ceriņu selekciju Laimonis Kārkliņš sācis nodarboties 1953. gadā, strādājot Rīgas apstādījumu trestā. Apkopjot parkos augošos ceriņus, tika vāktas dažādu ceriņu šķirņu sēklas. Tās tika izsētas, iegūstot pirmos sēklaudžus. Īpaši vērtīgi bija divi: baltais pildītais ('Albīns') un purpurvioletais ar lieliem, vienkāršiem ziediem un lielām ziedkopām ('Santa'). Kopā ar šķirnēm 'Andenken an Ludvig Späth' un 'Katherine Havemeyer' tie bija galvenie vecākaugi jaunākajām šķirnēm. Brīvās apputes sēklas tika iegūtas no šķirnēm 'Santa' un 'Albīns'. No sēklaudžiem tika atlasīti jaunu šķirņu kandidāti. Kārkliņš veica agrīnu perspektīvo hibrīdu atlasi pēc sējeņu morfoloģiskajām pazīmēm. Hibrīdu atlase tika veikta jau pēc pirmā īstā lapu pāra parādīšanās. Pēdējos dzīves gados Laimonim Kārkliņam izveidojās laba sadarbība ar Dārzkopības institūtu, kura ceriņu parkā aug ap 40 Kārkliņa izveidoto ceriņu šķirņu, kā arī no viņa izveidotā hibrīdu fonda izdalītās 13 jaunšķirnes. Skaistāko Laimoņa Kārkliņa izveidoto šķirņu vidū minamas šķirnes 'Benita', 'Pērle', 'Ilūzija', 'Santa', 'Alfa', 'Maģija', 'Ivars'.
Jāuzsver, ka selekcionāra darbā rezultāti nav ātri sasniedzami. Tāpat kā augļu kokiem, jauno ceriņu šķirņu izveide prasa daudz laika un pacietības: no apputeksnēšanas brīža līdz šķirnes reģistrācijai var paiet 20–25 gadi.
Ceriņu šķirnes:
