Jebkurš dārzs var piesaistīt tauriņus, tomēr, ja vēlies, lai skaistie kukaiņi tavā daiļdārzā ir regulāri viesi, to panākt itin nemaz nav grūti, norāda portāls "Houzz". Galvenais ir saprast, ka tauriņiem, gluži kā jebkurai citai dzīvai radībai, nepieciešama barība, ūdens, saule un droša vieta, kur patverties.
Lielai daļai tauriņu barība ir nektārs, tādēļ ņem vērā, ka dārzā jābūt ar nektāru bagātiem ziedošajiem augiem. Tauriņi priecāsies, ja dārzā ziedēs daudzveidīgi augi. Īpaši mīļas tiem būs dobes, kuras lielāko dienas daļu apspīd saule un būs pasargātas no valdošajiem vējiem. Lai nodrošinātu vietu, kur kukaiņiem laiskoties saules staros, dobes dekoratīvi izrotā ar pāris akmeņiem.
Tāpat atrodi vietu ūdenskrātuvei, kuras lomu var pildīt arī putnu dzirdinātava. Un pats svarīgākais – neizmanto ķīmiskus insekticīdus un pesticīdus, kuri nogalinās ne vien nevēlamos kukaiņus, bet arī tauriņus, bizbizmārītes, bites u.c.
Visbeidzot, tauriņiem nepieciešami arī augi un koki, kuros izdēt olas un patverties, kad laikapstākļi ir nelabvēlīgi. Par tauriņiem tīkamajiem kokaugiem, savvaļas pļavas augiem un garšaugiem, uzzini šajā rakstā. Savukārt turpinājumā apkopotas 22 puķes, kas pazīstamas ar tauriņu piesaistīšanu dārzā.
Verbēna (Verbena hybrida). Viengadīgs augs, kura lapotne mēdz rotāties dažādos zaļajos toņos – no pelēkzaļas līdz pat tumši zaļai. Ziedu krāsu izvēle ir nudien plaša – tie mēdz būt violeti, lillā, sarkani, rozā, persiku oranži un balti. Sastopamas arī šķirnes, kuru ziedi rotājas divos toņos. Verbēnas ziedēšana ir ilga – no maija līdz pat pirmajām rudens salnām. Lapas ir šauras, pīķa formā ar dziļiem iegriezumiem. Augstumā augs sasniedz no 20 līdz 50 centimetriem, savukārt platumā – no 30 līdz 60 centimetriem.
Pūkainā rudbekija (Rudbeckia hirta). Samērā pieticīgas ziemcietes, jo var augt jebkurā augsnē. Ieteicams augam ierādīt saulainu vietu, taču tā pacietīs arī nelielu noēnojumu. Ziedēšanas laikā augs augstumā sasniedz 20 līdz 80 centimetrus. Lapas un ziedkāti klāti ar sīkiem, asiem matiņiem. Mēlziedi dzelteni vai oranži, to centrā melni, tumši brūni vai zaļgandzelteni stobrziedu konusi. Krāšņi zied sākot no jūnija beigām līdz pirmajām rudens salnām.
Ehinācija (Echinacea). Ziemciete, kuras ziedi arī pēc noziedēšanas ir dekoratīvi – kaltētā veidā tie lieliski piemēroti floristikai. Ehinācija ir krāšņa un koša, ar interesantu lapu formu. Zied no jūlija līdz septembrim.
Rietumu cefalants (Cephalanthus occidentalis). Auga stumbrs ir pelēkzaļš vai olīvzaļš, tam ir izteiktas vertikālas lentices, bet vecākie zari ir sarkanbrūni. Auga lapas plaukst maija otrajā pusē, tās ir spīdīgas un gludas, to apakša – viegli mataina. Ar ziediem priecē no jūnija līdz pat augustam.
Raibziedu salvija (Salvia horminum). Augs ar nelieliem ziediem, kuri rotājas sārtos, violetos un baltos toņos, taču efektīvām un krāšņām seglapām. Zied jūlijā un augustā, augstumā sasniedzot vienu metru.
Dienziedes jeb dienlilijas (Hemerocallis). Daudzgadīgs lakstaugs ar gaļīgām, zvaigžņveidīgām saknēm, kas sekli stiepjas augsnes virskārtā. Auga lapas atgādina sīpollokus vai puravus. Pumpurus krāšņie ziedi sāk raisīt maija beigās un zied pat līdz pirmajām salnām.
Sudrabsveces (Cimicifuga). Lai gan lapojums ir aptuveni 1,2 metru augsts, ziedēšanas laikā ziedkopas var sasniegt pat 2 metru augstumu. Tās veido daudz mazu ziediņu, bet pašas ziedkopas var būt gan stingri taisnas, gan nedaudz nokarenas. Zied rudenī.
Flokši (Phlox paniculata). Daudzgadīgi augi, kas vienā vietā var augt daudzus gadus. Sevišķi agras šķirnes sāk ziedēt pat jūnijā, bet pašas vēlākās zied arī oktobra sākumā. Augumā flokši, atšķirībā no šķirnes, var būt pudurīši ap 50 centimetriem vai sasniegt pat pusotru metru.
Parastā čīkstene (Sedum telephium). Šis daudzgadīgais septembrī ziedošais augs piemērotākais būs akmeņdārzam vai apstādījumiem grupās. To augšanas forma ir cerveida un pudurveida, cera augstums visbiežāk sasniedz aptuveni 60 centimetrus. Lapas ir zaļas, nereti ar sarkanvioletu norkāsu.
Ziemasteres (Aster). Dēvētas arī par miķlelītēm, bagātīgi zied un ir īpaši piemērotas ziemciešu dobēm. Var atrast divu veidu miķelītes – pavasarī un rudenī ziedošas. Augs var sasniegt 50 centimetru augstumu, ziedi rotājas visdažādākajās krāsās.
Prīmulas (Primula). No sēklām prīmulas var izaudzēt visu cauru gadu. Klāsts ir nudien raibs – prīmulām ir dažādas šķirnes, kuru ziedi rotājas visdažādākajās nokrāsās. Jāņem gan vērā, ka prīmulu matainās lapas var izraisīt jutīgas ādas alerģiju.
Cīnijas (Zinnia). Rudens vēstneses, kas pārsteidz ne tikai ar košajām krāsām, bet arī ziedu formu. Tie ir viengadīgi augi, kuriem mūsdienās sastopamās šķirnes pat nav īsti saskaitāmas. Cinniju ziedi var būt vienkārši, puspildīti un pildīti. Ar ziediem priecē līdz pat salnām.
Kosmejas (Cosmos bipinnatus). Viengadīga puķe, kas dažkārt pamanās izsēt sēklas un sadīgt arī nākamajā gadā. Augstums dažādām šķirnēm variē no 40 centimetriem līdz pat diviem metriem. Ziedi krāsojas baltos, rozā, kā arī tumši violetos toņos. Modernās šķirnes sastopamas ar pildītiem un puspildītiem ziediem. Zied no augusta līdz pat salnām.
Lauvmutītes (Antirrhinum L). Viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, dažas sugas ir arī puskrūmi. Vislabāk augs zied saulainā un gaišā paēnā, irdenā augsnē. Auga ziedkopas sāk atvērties no apakšas, viena ziedkopa zied aptuveni 12 dienas, savukārt viss augs aptuveni trīs mēnešus. Lauvmutītes ir izturīgas pret īslaicīgām salnām.
Kliņģerītes (Calendula officinalis). Viengadīgs augs, kas rotājas spilgti oranžajos toņos. Salīdzinoši īsā laika periodā augs izaug 40 līdz 50 centimetru augstumā ar lapu rozeti un ziedstublāju. Ziedi mēdz būt tumši, oranždzelteni un pat citrondzelteni. Atkarībā no šķirnes, tie mēdz būt arī pildīti. Sparīgi zied gandrīz visu vasaru.
Puķu tabaka (Nicotiana alata). Viens no smaržīgākajiem dārza augiem. Viengadīgs, 60 līdz 150 centimetrus augsts lakstaugs, kurš ir tabakas ģints pārstāvis, turklāt tā lapas satur nikotīnu. Augs ir ļoti aromātisks. Ar ziediem priecē no jūlija līdz pat septembrim.
Bumbuļainā asklēpija (Asclepias tuberosa). Daudzgadīgs, ziemcietīgs lakstaugs, kas augstumā sasniedz 50 līdz 70 centimetrus. Lapas pelēcīgi zaļas, savukārt ziedi spilgti oranži ar patīkamu smaržu. Zied no jūlija līdz septembrim.
Petūnijas (Petunia). Viengadīgas vasaras puķes puķu podiem un balkonu kastēm. Ziedi rotājas visdažādākajos toņos un krāsās. Zied no maija beigām līdz septembrim.
Lielziedu gailardija (Gailardia aristata). Puķe ar ziediem košās, izteiksmīgās krāsās, kuri priecēs no jūnija līdz pat rudens salnām. Ziedi ir lieli, no 5 līdz 8 centimetriem diametrā. Gailardijas ir krūmveida augi, kuri var sasniegt 50 centimetru augstumu. Zied no jūnija līdz septembrim.
Vārpu liatre (Liatris spicata). Ilgstoši ziedošas ziemcietes violetzilā vai sniegbaltā krāsā. Zieda kāts viscaur klāts ar šaurām lapām, galā veidojas aptuveni 10 līdz 30 centimetrus gara ziedkopa – vārpa, uz kuras blīvi izvietojas ziedu galviņas. Sāk ziedēt jūnija otrajā pusē līdz vēlam rudenim.
Krastkaņepes (Eupatorium). Daudzgadīgs un mazprasīgs augs, ar spēcīgu ziedkātu, stāvu augumu un samērā lieliem vīnsarkaniem, violetiem vai krēmbaltiem ziediem. Zied no jūlija līdz oktobrim. Augstumā krastkaņepe sasniedz pat divus metrus.
Vakarene (Hesperis matronalis). Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju. Vainaglapas rotājas violeti sārtajos toņos ar tumšāku dzīslojumu. Pievakarē ziedi smaržo.
Ja kāds no pieminētajiem lastaugiem iekritis sirdī un vēlies to audzēt arī savā daiļdārzā, rakstos zemāk atradīsi noderīgus knifus to sēšanā, stādīšanā un kopšanā.
