Kad jānorok dālijas – līdzko tās nosalušas vai labāk kādu nedēļu pagaidīt? Kā pareizāk: sakneņus uzreiz sadalīt atsevišķos gumos vai darīt to pavasarī? Kā tos saglabāt pa ziemu, lai neiežūtu vai nepūtu? Varbūt vajag apstrādāt ar kādu līdzekli pret puvi, žurnālā "Praktiskais Latvietis" vaicā Vineta no Kuldīgas novada.
Bezgala krāšņo un bagātīgo dāliju ziedēšanu parasti pārtrauc rudens salnas pašās septembra beigās vai oktobrī. Tad arī jāsāk domāt par šo puķu novākšanu un ieziemošanu.
Laiks rakt!
Parasti jau septembra beigās dāliju gumi ir pietiekami nobrieduši, un, ja nepieciešams, var rakt arī tad, taču pareizāk to darīt oktobra pirmajā pusē. Dāliju gumiem bīstama ir vienīgi sasalšana, bet par rudens salnām vai pat negaidīti uzkritušu sniegu, kas dažu dienu laikā nokūst, nav īpaši jāuztraucas. Garos rudeņos, kad nopietnu salnu nav bijis un dālijas turpina ziedēt vēl ap šo laiku, sākot ar oktobri, tās drīkst rakt, kaut stublāju galos vēl slejas krāsainas ziedkopas.
Pēc tam, kad dāliju virszemes daļas apsalušas, stublājus uz trim četrām dienām atstāj visā augumā, lai pēdējās barības vielas nonāk līdz gumiem. Uzsākot rakšanu, stublājus apgriež 15 – 20 cm augstu, lai būtu ērtāk strādāt. Jārok uzmanīgi, nesavainojot gumus, citādi tie ziemā sapūs. Pēc izrakšanas no tiem saudzīgi nopurina lieko augsni. Ideāli, ja rakšana notiek siltā un saulainā dienā, kad no zemes izceltie gumi dažas stundas var apžūt saulē – tādus pirms pārvietošanas uz glabātavu ir daudz vieglāk atbrīvot no augsnes paliekām.
Daži audzētāji no zemes izceltos dāliju gumus rūpīgi noskalo ar spēcīgu ūdens strūklu, tad uz nakti novieto siltumā apžūt. Uz šādiem gumiem labi redzami bojājumi, no tiem tūdaļ iespējams atbrīvoties. Protams, mazgātie gumi tūlīt jāapžāvē pietiekami siltās telpās, citādi tie glabāsies pat sliktāk nekā nemazgāti. Ja dālijas izņemtas no ļoti dubļainas augsnes, gumus noteikti vajadzētu mazgāt. Jāpārliecinās arī, vai glabātavā nenonāk slimi un bojāti gumi, kas sāktu pūt un apdraudētu veselos sakneņus. Lai sekmīgāk izvairītos no šādām nepatikšanām, visus gumus ieteicams pārkaisīt ar sauso trihodermīnu (šo preparātu der iestrādāt augsnē arī audzēšanas laikā).
Sakneņus var dalīt rudenī tūdaļ pēc norakšanas, taču daļa audzētāju to dara, tuvojoties pavasarim. Dala pēc iespējas sīkāk – tā, lai katrai daļai būtu vismaz viens gums ar nebojātu sakņu kakliņu, uz kura savukārt redz vienu, divus vai trīs pumpurus. Griezuma vietu vēlams apstrādāt ar kādu bioloģisku vai ķīmisku fungicīdu, visvienkāršāk izmantot koka ogles pulveri. Pēdējos gados dāliju audzētāji arī gumu dalīšanas procesā sekmīgi izmanto trihodermīnu.
Kā saglabāt?
Ir vairāki veidi, kā glabāt dālijas ziemā. Sīkāk par četriem.
1. Izraktos gumus pārvieto kastēs un apber ar sausu kūdru, sausām smiltīm vai skujkoku zāģskaidām, glabā sausā, vēdināmā telpā, kurā optimālā temperatūra būtu +3...+8°C robežās.
2. Sens paņēmiens ir gumu ietīšana avīzēs. Rudenī avīžu papīrs uzsūc lieko mitrumu, bet pavasarī, kad gumi mostas no jauna, to atdod atpakaļ. Katru gumu ietin avīzē un saliek kastēs vai audekla maisos, glabā sausā, vēdināmā vietā +2...+7°C temperatūrā. Tiesa, mūsdienu avīžpapīrs šādiem mērķiem vairs tik labi neder.
3. Savulaik par visdrošāko, bet arī visķēpīgāko metodi uzskatīja gumu glabāšanu parafīnā. Daļa dāliju audzētāju arī tagad ir dedzīgi šā glabāšanas veida piekritēji, bet citi pret to izturas noraidoši un skeptiski. Ja vēlaties pamēģināt, rīkojas šādi: izkausē parafīnu, sakarsējot līdz +85 °C, un ar visu trauku pārvieto karsta ūdens peldē. Katru gumu ātri iegremdē parafīnā – vispirms vienu pusi, tad otru, bet tā, lai parafīna kārtiņa būtu vienmērīga un plāna. Šādi apstrādātus gumus var uzglabāt gan vēsākās, gan siltākās telpās. Tiesa, metode ir nedaudz riskanta: ja parafīns par vēsu, tas nobirs un nebūs nekāda labuma; ja par karstu, tas apdedzinās snaudošos pumpurus. Toties, ja parafīns būs vajadzīgajā temperatūrā, gumi lieliski saglabāsies (pavasarī tos droši var stādīt augsnē ar visu aizsargkārtiņu).
4. Izturīgāko šķirņu dāliju gumus var izdoties saglabāt arī tad, ja tos vienkārši sakārto kastēs pietiekamā attālumā citu no cita un pārziemina sausā vai viegli mitrā, bet gana vēsā (+2...+7°C) vietā. Glabāšana būs sekmīgāka, ja dālijas novāktas piemērotos laika apstākļos un gumi labi apžāvēti. Kaprīzāku šķirņu dālijas šādi saglabāt droši vien neizdosies.
Kāpēc dāliju gumi ziemošanas laikā bojājas? Būtiskākie iemesli un biežāk pieļautās kļūdas:
- dālijas noraktas par agru, tāpēc gumi nav paguvuši labi nobriest;
- pārāk liels vai ļoti mainīgs mitruma režīms glabāšanas vietā;
- ventilācijas trūkums glabātavā;
- gumi ieziemoti mitrā substrātā (kūdrā, skaidās, smiltīs);
- laikus nav atlasīti bojātie gumi (puvušie sabojājuši veselos);
- vasarā dālijas pārbagāti mēslotas ar slāpekli;
- rudenī gumi tomēr paguvuši apsalt.
Pavairo ar spraudeņiem!
Dālijas var veiksmīgi pavairot arī ar spraudeņiem, kas uzzied jau pirmajā gadā. Tas gan notiek vismaz pāris nedēļu vēlāk, bet ziedu kvalitāte ir nevainojama. Līdz rudenim izveidojas jauns, kompakts un veselīgs gums, kas arī lieliski pārziemo.
