Latvijas mežos aug tikai viena suga – meža zaķskābene (Oxalis acetosella), puķīte ar nelieliem, baltiem ziediņiem un trīsdaļīgu lapiņu, un katrs bērnībā ir nogaršojis tās tīkamo skābumu. Pasaulē apzināts vairāk nekā 800 sugu, un kur vēl visas atlasītās šķirnes un hibrīdi – gan viengadīgas, gan daudzgadīgas, raksta žurnāls "Praktiskais Latvietis".
Daudzas sugas Latvijā nav ziemcietīgas un var audzēt tikai siltumnīcās, bet dažas ir jauki dārza sīpolaugi.
Sīpolpuķu selekcionārs Juris Egle stāsta, ka viņa dārzā labi iejutusies dziedzerlapu zaķskābene (Oxalis adenophylla) un tās kloni. Šī zaķskābene aug Argentīnas un Dienvidčīles kalnos, kur klimats ir bargs. Latvijā tā ir pilnīgi ziemcietīga. Augumā nepārsniedz 5 cm, augam ir skaistas, pelēcīgas lapas, daudz rozā ziedu ar lielu purpura actiņu centrā, kuri paceļas virs lapām un pilnīgi tās nosedz. Šīm zaķskābenēm vajag īpaši saulainu vietu (ēnā ziedi neatveras) un augsni ar izcilu drenāžu. Smagās augsnēs jāstāda smilšu gultiņā un paaugstinātā dobē, no kuras aizplūst ūdens. Augus pārstāda augusta vidū, neraugoties uz lapojuma stāvokli. Gaidot, kamēr nokaltīs lapas, būs jau nokavēts, jo sīpols būs izveidojis jaunās saknes.
Laukā labi aug arī hibrīdi Oxalis x 'Ione Hecker' un citi, kas radīti, deviņdaivu zaķskābeni (Oxalis enneaphylla) krustojot ar šaurlapu zaķskābeni (Oxalis laciniata).
"Ar citām zaķskābenēm ir grūtāk – tām vajag siltas, saulainas vasaras un labu drenāžu, jo to dzimtene ir Argentīnas kalnos," pēc savas pieredzes stāsta selekcionārs.
Pie Jura Egles (Grobiņā, Dzirnavu ielā 8) iespējams iegādāties vieglāk audzējamās zaķskābenes. Dažādas zaķskābenes būs pārdošanā arī Jāņa Rukšāna sīpolpuķu audzētavā (Pārgaujas novada Stalbes pagastā).
