Foto: Shutterstock
Kaimiņu suņi savā starpā mēdz draudzēties, ne tikai komunicējot ar balsi, bet arī – draiskojoties gar žogu. Ko darīt, ja suņi gar žogu ir ierīkojuši "skriešanās sacīkstes, bet tajā pašā laikā esi kaimiņiem "kā uz delnas", padomos dalās Bulduru Dārzkopības vidusskolas pieredzes bagātā pasniedzēja Mariana Smona.

Daudzi piekritīs – no kaimiņiem savā īpašumā gribas "piesegties", jo citādi esi kā uz delnas. Kaimiņi var redzēt, ko dari savā īpašumā, kas pie tevis ir atnācis, turklāt reizēm pat neērti ir sauļoties, jo tā vien šķiet, ka kaimiņi lūr virsū. Tieši tāpēc gar žoga malu tiek stādīti dažādi augi – sākot ar tūjām un ložņājošajiem mežvīniem, beidzot ar ceriņiem, vilkābelēm, klinšrozītēm, bārbelēm un citiem augiem. Taču, ko darīt, ja mājās ir suns, kurš rīko skriešanās sacīkstes gar sētu ar otru suni? Arī šai problēmai ir risinājums!

Kā iesaka pasniedzēja, no žoga ir jāatstāj vismaz 70 līdz 80 centimetrus plata josla, labāk pat metrs. Tā būs vieta, kur četrkājainie draugi varēs skraidīt. Savukārt pie jau esošā žoga var izbūvēt glītas metāla pergolas, kas ir 2,20 līdz 2,50 metrus augstas un 1,5 līdz 2 metrus platas. Viņa gan neiesaka izvēlēties koka konstrukciju (koka pergolas), bet tā vietā iegādāties metāla karkasu, kas būs labs ieguldījums ilgtermiņā. Labāk izvēlēties četrkantainu pergolu, jo to būs vieglāk uztaisīt. Savukārt žogam jābūt caurspīdīgam, lai suņi viens otru var redzēt. Šo ideju noteikti vispirms jāpārrunā ar kaimiņiem, jo viņi varbūt būs pret to.

Foto: Privātais ahīvs
Skice ar dažādiem variantiem ap pergolu ir apvijušies augi.

Pie pergolas stabiem stāda kādu vīteņaugu vai citu augu, kuru laika gaitā var formēt. Tā četrkājainie draugi viens otru joprojām varēs redzēt, bet no kaimiņiem būsiet noslēpušies (redzēsiet tikai kaimiņu mīluli vai kaimiņu kājas). Dārzkopības speciāliste pergolai iesaka izvēlēties augus bez ogām, jo citādi tās visas būs ar suņu spalvām. Tāpat noteikti nevajadzētu izvēlēties augus ar dzelkšņiem. Viņa neiesaka izvēlēties arī skaistos mežvīteņus (clematis). Suņu taciņu vēlams nobērt ar mulču, jo tad suņu ķepas neaplips ar dubļiem. Sadrupinātās mizas vēlāk pārvērtīsies par humusu un bagātinās augsni. Oļus segumam nevajadzētu izvēlēties, jo tie suņiem dursies ķepās, salīdīs ķepu "spilventiņos", nemaz nerunājot par to, ka tie vienkārši berzēs sunim ķepas. Labāk izvēlēties mulču.

Tāpat jāņem vērā, ka sunim dārzā starp dobēm jānodrošina "ieeja" un "izeja" starp dobēm, lai viņš zina, kur var skriet, ja parādās kaimiņu suns. Lai suns nenobradātu vēlamos augus – var sākumā nolikt arī metru augstu žodziņu. Kad suns jau būs iemācījies, kur var skriet, tad to varēs noņemt.

"Tavs Dārzs" vērtīgas atziņas par suņiem dārzā guva Bulduru Dārzkopības vidusskolas rīkotajos mūžizglītības kursos "Dārza dizains un plānošana", kur lektore Mariana Smona dalās padomos, kā plānot, projektēt, ierīkot un kopt savu dārzu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!