Gladiolas pašlaik zied pilnā sparā, kas liecina par to, ka rudens nav aiz kalniem! Skaistie augi nereti mēdz sasniegt ievērojamus izmērus, kā rezultātā tie no smaguma sākt liekties līdz pat zemei. Ar pieredzes bagātā gladiolu audzētāja un kolekcionāra Modra Paegles palīdzību skaidrojam, vai augiem vajag nodrošināt balstus.
Kā sarunā ar "Tavs Dārzs" atklāj audzētājs, šī gada gladiolu ziedēšanu viņš nevar nosaukt par ļoti veiksmīgu. "Mums Rūjienā bija ļoti sauss laiks. Es saku, ka mums ziedi šogad ir tādi stīvi, nav tas masveidīgais skaistums, ka uzzied tas un tas... Nav šogad tāds skaists kopskats," piebilst Paegle, "katrs gads jau nevar būt labs."
Runājot par gladiolu balstīšanu, kolekcionārs atzīst, ka pats savus lolotos augus nebalsta: "Es to nepraktizēju. Kā man ir, tā man ir." Viņaprāt, pie gladiolu liekšanās ir uzskaitāmi vairāki iemesli, proti, tas, cik dziļi sīpols ir iestādīts, kā arī tas, kāda ir augsnes struktūra. Piemēram, ja ir smilšaināka zeme, tad laikapstākļu ietekmē tā var paskaloties, kā rezultātā gladiola sagāzīsies, bet mālainākā augsnē gladiolas labāk turēsies un negāzīsies. Audzētājs uzskata – ja gladiolas ir garas, tās skaita ziņā nav daudz un ir iespēja tās atstutēt, tad to var darīt. Ja gladiolu skaits ir liels, tad atkarīgs no paša audzētāja apņēmības – balstīt tās vai arī nē.
Taujāts par to, kā labāk balstīt, kolekcionārs norāda, ka jāsprauž balsts tā, lai tas negāztos laukā. Pietiktu ar aptuveni 80 centimetrus garu kociņu. To var zemē spraust tad, kad gladiolu vārpa nāk ārā no sīpola, kā arī tad, kad augam sāk parādīties liekšanās tendence. "Ja ir sajūta, ka var krist, tad iesprauž kociņu un piesien. Tad būs taisna. Vai arī var siet tad, kad augs izmēros sniedzas aptuveni līdz jostasvietas," norāda audzētājs. Ja pārāk ātri liks kociņu, proti, kad augs nav izlīdis no zemes, tad tas neko nedos.
"Es skatījos, ka angļi gladiolas ir balstījuši ar 1,50 metrus gariem kokiem. Viena gladiola trīs, četrās vietās balstīta un piesieta. Viņiem jau to gladiolu nav daudz 50, 100 sīpoli, tad tā var darīt," prāto Paegle. Viņš gan teic, ka angļi tam visam piegājuši visai nopietni, ja ap vienu gladiolu ir vismaz trīs bambusveidīgi balsti. "Tad par gladiolu var priecāties – tāda izstādes puķe! Augstumā vien sasniedz 1,50 vai 1,40 metrus," tā kolekcionārs, kurš norāda, ka Latvijā cilvēki "ieiet krūmos vai aiziet uz gaterīti, kur paņem līstītes" saviem augiem, pieliek vienu klāt un nostiprina pie auga stumbra. "Katrā valstī ir savi cunduri un pigori, kā viņi rīkojas ar gladiolām. Angļi ir vēsā angļu mierā – ne par ko nesatraucas. Ja tā paskatās, kādas šķirnes viņi audzē, tad jāsaka, ka mēs esam divas galvastiesas pārāki. Mums ir skaistas un jaunas šķirnes, bet viņi ir konservatīvāki, audzē vecākas šķirnes, kas jau ir sen noiets etaps," stāsta gladiolu audzētājs. Kad audzētājs savas šķirnes aizsūta uz Angliju, tad audzētāji ir priecīgi – cik gan Austrumeiropā ir skaistas šķirnes!
Ja arī tev ir kāds interesējošs jautājums par augiem vai kopšanas darbiem vasarā, raksti to komentāru sadaļā vai arī e-pastā: maja@delfi.lv.
