Īlekss - noslēpumains augs ar sārtām ogām, kas rotā dārzu ziemas spelgonī

Lai arī pēc sava nosaukuma šis augs nav ieguvis plašu atpazīstamību, ieraugot augu dabā vai aplūkojot to attēlos, noteikti katram ir kāda asociācija, un tas kaut reizi ir iepriekš redzēts. Latvijā īlekss ir ievests no citām zemēm, taču gadiem ejot, tas pamazām pielāgojies apstākļiem un daudzos dārzos sparīgi aug, neprotestējot ziemas aukstumam. Īleksa labākā īpašība ir tā, ka tas, labi iejuties, ir dekoratīvs un noturīgs elements dārzā visu gadu, un tas ir gana labs iemesls, lai ainavu papildinātu ar šo košo augu.

Visizplatītākie īleksa augi pēc izskata atpazīstami pēc biezajām, ādainajām lapām, kurām ir spīdīga virsma. Daļai no sugām lapas forma ir ar viļņotu malu un apmalē izvietotiem, ērkšķiem līdzīgiem, asumiem. Bez neparastajām lapām augam raksturīgi arī koši augļi mazos pušķīšos, kas visu ziemas sezonu saglabājas un nenobirst, tāpēc augs nepaliek nepamanīts nedz drūmajās, nedz sniega bagātajās dienās. Eiropā un citviet kultivē plašu īleksu šķirņu klāstu ar izteiksmīgi krāsainām - balti un dzelteni raibām, noapaļotām lapām, taču Latvijā vislabāk pagaidām iejutušās tieši ziemcietīgas sugas, piemēram, zilganais īlekss, robotais īlekss un mieturu īlekss.

Kā raksta portālā Galantus.lv, tad īleksi vislabāk jūtas aizsargātā vietā, tātad kādu lielāku krūmu vai koku pavēnī vai noēnotā vietā, kur nav tiešu saules staru, kas var apdedzināt lapas. Augsnei vajadzētu būt trūdvielām bagātai un irdenai, taču vēl svarīgāk, lai augam būtu pietiekams mitrums, tāpēc to bieži izvēlas audzēt ūdens tuvumā, piemēram, netālu no dīķa.

Īleksu var droši audzēt līdzās skujeņiem, kā arī krāsaini ziedošiem augiem. Latvijas klimatiskajiem apstākļiem ieteicams izvēlēties ziemcietīgas īleksu sugas, ko piedāvā Latvijas stādaudzētāji. Starp citu, tie, kas aizraujas ar floristiku, var izmantot šī auga lapas un zariņus ar sārtajām ogām dažādām kompozīcijām, tikai nevajadzētu apgriezt vairāk par pusi no īleksa vainaga.