Jūlijs un augusts ir dienziežu jeb dienliliju pilnzieda laiks. Puķes, ko mēdz dēvēt par inteliģento sliņķu puķēm, katru dienu priecē ar jauniem ziediem. Un, lai arī dienziedes nav jaunums Latvijas dārzos, ne visi zina, cik lielu krāsu un formu bagātību piedāvā jaunākās dienziežu šķirnes. Par to var pārliecināties Dienliliju dārzā, ko Talsu novada Laucienē savulaik izveidoja selekcionārs Varis Baņģieris.

Patlaban dārzā ir apskatāmas ap 800 dažādu dienziežu šķirnes, ne tikai Latvijā veidotās, bet arī dienliliju selekcijas lielvalstī ASV radītās dienziežu šķirnes. Vēl 2000 dažādu varietāšu un hibrīdu atrodas selekcijas dārzā un gaida brīdi, kad varēs pārcelties uz parādes laukumu. Pats selekcionārs tagad pievērsies vīna "selekcijai" un veido jaunas vīna šķirnes – dažādu ziedu un ogu vīnu, bet viņa darbu turpina viņa meita Inta un Intas vīrs Dainis Plūmes, kurus lūdzām pastāstīt par interesantākajām dienliliju šķirnēm.

Dienziedes kā dārza puķes nevar lepoties ar senu vēsturi, to selekcijas straujākais uzplaukums sākās tikai pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ASV.

Latvijā dienliliju selekciju aizsāka Aldonis Vēriņš un Jānis Vasarietis pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, taču nopietnus pamatus dienziežu selekcijai un popularizēšanai lika tieši Vasarietis, kurš radīja ap 120 īpaši Latvijas apstākļiem piemērotas dienlilju šķirnes. Viens no ražīgākajiem dienžiežu selekcionāriem ir Varis Baņgieris, ar neparastu ziedu formu selekciju aizraujas selekcionārs Raimonds Petrovskis. Daudz jaunu šķirņu ir izveidojusi Ārija Jankovska. Dienziežu selekcijai ir pievērsušies arī citi selekcionāri un puķopji – Guntis Grants, Edgars Bite, Viesturs Grūbe, Mārtiņš Erminass, Līvija Priede, Andris Krūmiņš, Ēriks Kašs, Valentīns Protizāns un citi.

Selekcija ir ilgs un piņķerīgs darbs – kamēr no no sēklas izaug un uzzied ilgi gaidītais stāds, paiet pieci līdz septiņi gadi, stāsta Inta Plūme. Tikai tad ir redzams, vai stāds ir ievērības cienīgs, lai to piedāvātu citiem. 30 – 40% jauno hibrīdu tiek izbrāķēti. Selekcionāri cenšas radīt ziedus ar pēc iespējas lielākiem ziediem, krokotām ziedlapu maliņām, ar dažādu ziedu formu un krāsojumu. Īpašs selekcionāru sasniegums ir ziedi ar citas krāsas zīmējumu uz ziedlapām. Dārza apmeklētājiem, iegādājoties dienlilju stādu, gan ir vienalga, kādas pūles prasījusi šķirnes izveidošana. Viņa kritērijs ir viens – patīk vai nepatīk.

"Freewheelin" ir viena no dienliliju sķirnēm, ko ievēro gandrīz katrs apmeklētājs. Tā pārsteidz ar milzīgo zieda diametru – līdz pat 25 cm un tumši brūno krāsojumu – aci uz dzeltanajām ziedlapām. Šī ir dienziede ar zirnekļveida ziedu formu – šaurām, ļoti garām, nedaudz atliektām ziedlapām, kuras atgādina zirnekļu kājas. Šķirni izveidojis Amerikas selekcionārs Pets Stemails 2005. gadā.

Ar vairāk kā 16 cm lielu zieda diametru lepojas arī Latvijā radītā šķirne "Irma". Lilijveida zieds ir violetā krāsā ar baltu, stipri krokotu apmalīti. Zied bagātīgi un ilgstoši. Šķirne ir jauna. To 2012. gadā izveidojis Varis Baņgieris.

Šķirne "Flutter of Angel" pārsteidz ar baltu krāsu. Balta ziedu krāsa nav raksturīga nevienai no dienziežu pamatsugām, un baltas dienziedes selekcija prasījusi ne mazums selekcionāru pūļu. Tikai pēdējo gados ir parādījušās šķirnes ar baltiem ziediem, un "Flutter of Angel" ir viena no tādām – baltām ziedlapām ar zaļu rīklīti (zieda centrālo daļu). Šķirni 2006. gadā izveidojis Teds Petits no Floridas (ASV).

"Shelton Holliday" ir pildīta dienziede. Tā kā dienziežu pamatsugām ir ziedi ar trīs kauslapām un trīs vainaglapām (3 x 3), tad pildīti daudzlapu ziedi nav tik bieži sastopami. Pie tam Latvijas apstākļos ne visas pildīto dienziežu šķirnes iztur skarbo klimatu – daļa pie mums zied vienkāršiem ziediem. "Shelton Holliday" ir izturīgāka – 90% violetsarkano ziedu ir pildīti. Šķirne izveidota Kinnebrū ģimenes audzētavā ASV.

No Beļģijas nākušais "zirneklis" ir dienziede ar zirnekļveida ziedu formu, kas vēl nav izpelnījusies savu vārdu, taču ir iepatikusies daudziem dienliliju dārza apmeklētājiem. Tai ir koši sarkanas ziedlapas ar koši dzeltenu svītru, kas no zieda centra stiepjas pāri visai ziedlapiņai.

"Hercogs Jēkabs" ir viena no jaunākajām Latvijā veidotajām dienziedes šķirnēm, kurai vārds dots par godu jaunākajai selekcionāru ģimenes atvasei. Tumšām oranži sarkanām ziedlapām, skaistu tumšu aci.

Ar tumšu ķiršu sarkanu krāsu un krokotām ziedlapu maliņām lepojas šķirne "Ķiršu lietus" izteiksmīgo krāsu vēl vairāk izceļ dzeltenā zieda rīklīte. Šī ir jauna 2012. gadā Vara Baņģiera radīta šķirne, kurai tumšās krāsas izteiksmīguma ziņā var līdzināties vien "Tumšais rokenrols" - ļoti tumši sarkana dienziede ar brūnu marmorētu krāsojumu uz tumšajām lapām.

"Karmelita" ir viena no pašām jaunākajām Vara Banģiera šķirnēm. Sarkana lielziedu dienziede ar tumšāk sarkanu krāsojumu jeb aci uz ziedlapiņām. Ziedlapiņas viegli krokotas.

Neparasti dzeltens tonis, sarkana zieda acs un krokoto ziedlapu maliņu krāsojums ir šķirnei "Mūza". Ziedi nav lieli, bet ļoti izteiksmīgi. Un no attāluma pat nevar pateikt, ka tā ir dienziede. Jauna, 2013. gadā radīta Vara Baņģiera šķirne.

"Supergailene" - oranži dzeltena dienziede, ar izteiktu ziedapu malu krokojumu. Ļoti atgādina sēni – gaileni.

Dienziežu jeb dienlilju kopšana

  • Dienziedes nav kaprīzas puķes. Tās neprasa nedz īpašu audzēšanas vietu, nedz speciālu aprūpi. Tomēr, lai puķes labi augtu un priecētu ar krāšņu ziedēšanu, jāievēro trīs pamatprincipi:
  • Lai dienziedes labi ziedētu, tās jāstāda saulainā vietā.
  • Tās nedrīkst iestādīt par dziļu. Sakņu kakliņam jāatrodas augsnē 3 – 5 cm dziļumā. Parāk dziļi iestādītas dienziedes nezgrib ziedēt.
  • Dienziedes nav rozes, tās nestāda kūtsmēslos. Tās mēslojamas vienreiz sezonā – pavasarī, kas atsākas jauno lapu augšana. Pārmēslotām dienziedēm labi aug lapas, bet tās ir slinkas ziedētājas. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!