Interesanti fakti par ievām un to ziedēšanas laiku
Foto: Priit Tammets / cc

Maija mēnesis nav iedomājams bez ievu ziedēšanas, un, lai gan pēdējās dienas saules siltums mūs nelutina, tas piestāv ievas ziedēšanas laikam. Tā kā latviešu dziesmās ar ievziedu laiku saistītas iemīlēšanās un arī sāpīgas šķiršanās, varam secināt, ka šis augs mums vienmēr ir bijis īpašs, to pierāda arī ievu izmantošana veselības stiprināšanā.

Interesanti fakti par ievām

Ar ievas ziedēšanas laiku ir kāds fenomens – vienmēr šajā laikā pavasaris kļūst vēss un dzestrs, gluži vai pamodinot mūs no reibinošās ievziedu smaržas un putnu dziesmām. Tomēr atnākušajam dzestrumam no ievu parādīšanās ir ievērojami daudz labo īpašību.

Savulaik ievas mizas un ogu novārījumu izmantoja dzijas krāsošanai, iegūstot dzelteni oranžus un sarkanbrūnus toņus.

Ievas augļiem piemīt pretiekaisuma un antibakteriāla iedarbība, tāpēc tie noder dažādu kaitēkļu apkarošanai, piemēram, mušas, odi un blaktis uzreiz turēsies pa gabalu, bet ievas lapu uzlējumus var izmantot Kolorādo vaboļu aizbiedēšanai.

Latviešu mitoloģijā ieva simbolizē jaunas meitas, sievas un sievišķību, tāpēc koks pavisam noteikti ir saistīts ar auglību un skaistumu. Tomēr valda kāds māņticīgs ticējums – sievietes nedrīkst pašas lauzt ievas zarus, jo tādā veidā var salauzt pašas sevi.

Ievu ziedus nav ieteicams iepīt vainagā, jo tad varot sāpēt galva.

Lai arī ievas augļi var tikt izmantoti dažādos nolūkos, tomēr tos nekādā gadījumā, tāpat kā ievu ziedus, nevajadzētu ēst. Augļu kauliņos un lapās ir vielas, kas organismā pārtop par zilskābi, tāpēc šo dabas velti jāizmanto citos nolūkos.

Interesanti fakti par ievām un to ziedēšanas laiku
Foto: Tom Bech / cc

Ievu antibakteriālās īpašības var izmantot arī ūdens attīrīšanai. Pievienojot vārāmajam ūdenim nedaudz ievu mizas vai ieliekot ūdenī ievu zariņu, ies bojā visi mikrobi un ūdens garša kļūs ievērojami labāka.

Dažādās ārstniecības metodēs tiek izmantots viss, ko ieva vien var dot – mizas, ogas, ziedi un lapas, taču itin viss jāizmanto mēreni, jo novārījumi vai uzlējumi var izraisīt galvassāpēs un reiboni. Ievogām piemīt pretiekaisuma, baktericīda un sviedrējoša iedarbība, savukārt kaltētu ievziedu uzlējumu var izmantot kompresēm, ja nepieciešams mazināt tūsku. Tautas medicīnā ievas mizas tiek izmantotas rozes, klepus, ārstēšanā un zobu sāpju mazināšanā, savukārt novārījums ieteicams drudža novēršanā.

Ievziedu zarus noteikti var izmantot pirts rituāliem. Tieši tagad, kad ziedi vēl nav pilnībā izplaukuši, zarus var sasiet pirtsslotiņās. Ievziedu zaru slotiņas radīs patīkamu aromātu, bet ziedu palīdzēs pret iekaisumiem un mazinās sāpēs. Tomēr, kas par daudz, tas par skādi – ar ievām nevajag pārspīlēt, jo tās var arī spēcīgi reibināt. Interesanti, ka ievu slotiņas savulaik tika izmantotas lopbarībai.

Savulaik ieva bijusi ļoti vērtīgs koks, tāpēc tika pat izdots likums par vērtīgo koku atjaunošanu – ja viens tika nocirsts, tad vietā bija jāiestāda divi jauni koki.

Interesanti, ka pēc ievu ziedēšanas savulaik tika plānoti dažādi lauksaimniecības darbi un pat prognozēti laikapstākļi. Ja ievas sākušas agri ziedēt, tad rudenī gaidāma agra graudu raža, bet lieli un kupli ziedu ķekari ar daudz ogām liecina par auglīgu gaidāmo vasaru. Ir vērts piefiksēt arī laiku, kad ievas zied, jo tieši tāds pats solās būt pēc mēneša, kad zied rudzi.

Ievu audzēšana

Interesanti fakti par ievām un to ziedēšanas laiku
Foto: Kevin Walsh / cc

Interesanti ir arī tas, ka ieva nav viennozīmīgi koks vai krūms, jo šis rožu dzimtas augs tiek dēvēts gan par koku, gan krūmu. Visbiežāk ievu ziedēšanu var izbaudīt upju krastos un mežmalās, taču arī nereti pie mājām var sastapt reibinošās ievas. Lai gan latviešu ticējumos ir minēts, ka ēku tuvumā ievas nav ieteicams stādīt, jo tad var iespert zibens vai arī guļbaļķu mājās iemesties tārpi, ir grūti turēties pretim šī aromātiskā koka valdzinājumam.

Latvijas savvaļā ir sastopama vien parastā ieva (Prunus padus vai Padus avium), taču ievu ģintī sastopamas vairāk kā 20 sugas, kas visvairāk sastopamas Ziemeļu puslodes mežos. Interesanti, ka ievas ir vieni no retajiem augiem, kas sastopami visai plašā areālā, sākot no Rietumeiropas līdz Kaukāzam, Sibīrijai, Himalajiem un Atlantijas okeāna piekrastes vidienei.

Ievas ir saulmīles, taču tās spēj paciest arī ēnainas vietas, tā vietā priekšroka tiks dota mitrai un auglīgai augsnei. Mūsdienās ir pieejama virkne dažādu sugu un ievu šķirņu, kas izskaistinās dārzu vai pagalmu ar krāsainām lapām, pildītiem ziediem un vēlāk ziedošiem ziediem, tā kā ir vērts iestādīt kādu neparastāku ievas šķirni.

Tags

Koki

Comment Form