Šoruden ilgi varējām tīksmināties par košajām lapu krāsām. Un priecātos vēl, ja pēdējo krāšņumu no zariem nenoplēstu vētra, kas nupat brāzās pāri Latvijai. Kuriem kokiem un krūmiem tad ir pati lepnākā lapu rota? Par to – šajā rakstā un Nacionālā Botāniskā dārza direktora Andreja Svilāna izveidotajā tabulā, kuru publicējis žurnāls "Praktiskais Latvietis".
Mūsu ziemeļnieciskā klimata zonā dabā tomēr ir salīdzinoši mazāk rudens krāsu nekā citos mērenā klimata apgabalos. Protams, var ieraudzīt pa kādai sārtai vietējai kļavai vai Eiropas segliņam, bet dominējošā ir dzeltenā krāsa, kas labi kontrastē ar priežu un egļu zaļumu. Droši vien tāpēc ainavisti, dendrologi, dārzkopji aizvien meklē un atrod interesantus, izturīgus kokus un krūmus, kas gan pavasarī, gan rudenī būtu krāsām bagātāki, ar lielāku formu dažādību un labi augtu mūsu klimatā.
Pie mums var audzēt arī daudzus izcili dekoratīvus kokaugus, kuru augļi lietojami pārtikā. Tāda ir, piemēram, milteņu mellene, tāpat vairoga zilene, kam izveidots daudz šķirņu ar garšīgām un veselīgām ogām, kas pie mums iedēvētas par krūmellenēm. To lapas rudenī krāsojas spilgti sarkanos toņos.
Šo stādījumu dekorativitāti var pastiprināt, kombinējot tos ar dažādu sugu un šķirņu vasarzaļajiem rododendriem (dzelteno, Šlipenbaha, Japānas), kam ir līdzīgas prasības augšanas apstākļu ziņā. Ēdamas ogas ir arī parastās ievas hibrīdajai šķirnei 'Novosibirska', kuras lapas krāsojas tumšā bordo krāsā jau jūlijā un tādas saglabājas līdz vēlam rudenim.
Lielākām platībām īpašu emocionalitāti un noskaņu var piešķirt krāšņie Amerikas ozoli (purva, sarkanais, šarlaksarkanais) un dažādas lapegles (Ledebūra, Kuriļu, Japānas, Amerikas) – šiem kokiem ir arī laba ekoloģiskā saderība. Sevišķu akcentu lielos dārzos un parkos varētu dot divdaivu ginks, tāpat zīdkoki. Ne mazāk interesantas ir no Kaukāza atvestās pterokārijas (īpaši ošlapu pterokārija), kas izceļas ar īpatnējām augļkopām un lapu formu, tāpat Amerikas tulpju koks. Kur nu vēl noslēpumainās magnolijas! Japāniskās Kobus vai Lebnera magnolijas un to šķirnes, tāpat trīsvainaglapu (lietussarga) magnolija no Ziemeļamerikas rada sajūsmu no pavasara līdz rudenim. Nelielās teritorijās varētu stādīt arī zvaigžņu magnolijas šķirnes vai Zībolda magnoliju, kas garos un siltos rudeņos mēdz ziedēt atkārtoti.
