Foto: DELFI
Graciozās kannas ir īstas dārza skaistules, bet tās ziemas laikā dus mierā līdz brīdim, kad sāksies to modināšana. Kad ir piemērotākais brīdis kannu modināšanai, kā arī – kā par šiem augiem pienācīgi rūpēties, padomus sniedz Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza pieredzējusī speciāliste Skaidrīte Matisone.

Kā "Tavs Dārzs" atzīst Matisone, pagaidām kannas nevajadzētu modināt, bet jāgaida ir vismaz maijs – ja tagad sāks kannu modināšanu, augs telpās izstīdzēs, jo istabā nav pietiekams apgaismojums, bet, ja tās pavasarī iznesīs pārāk ātri, augu apdraudēs salnas.

LU Botāniskajā dārzā pašlaik kannas podiņos ir noliktas zem galda, kur tās stāv vēsā siltumnīcā. "Tur man ir vēss, gaišs, es kannas neleju, viņas guļ visu ziemu," piebilst speciāliste, "un tad maija sākumā kannas tiek iznestas ārā, tiek sastādītas lielos podos un novietotas saulē." Ja gadījumā pa ziemu augs sāk izstīdzēt, jo glabāts ir siltākās telpās, šos dzinumus var droši ar šķērēm nogriezt un nolīdzināt.

Padomi kannu audzēšanā

Kannas var stādīt dobē, bet speciāliste iesaka labāk izvēlēties podus, jo tos var pārnest tur, kur ir vislielākā saules gaisma, kāda vien iespējama, jo kannas mīl siltumu un sauli. Piemēram, pagājušā gada vasara kannām bija ļoti pateicīga. Ja kannas būs iestādītas dobē, tās nepaspēs izziedēt, jo ir aukstas naktis. "Podā augs jūtas siltāk un viņš ātrāk aug," norāda eksperte. Viņa arī atgādina, ka kannas jāstāda barības vielām bagātā augsnē, kompostā, bet ne kūdrā.

"Lai kannas paspētu izziedēt pa vasaru, es augu ļoti daudz mēsloju – katru nedēļu," padomos dalās Matisone, kura augus lutina ar sauju mēslojuma. Viņa skaidro, ka augs šādi ātrāk saaug un arī izzied, kā arī pat ienākas augļi – pogaļas. Šajās pogaļās ir sēklas, kas pēc skata atgādina mednieku skrotis. "Mūsu senči šīs kannu "skrotis" izmantoja medībās," atklāj speciāliste. Taujāta par laistīšanu, viņa norāda, ka laista tās vienu reizi nedēļā, bet jāuzmanās no pārlaistīšanas. "Kannu dzimtenē (dienvidos) tās neviens nelej, tur ir sauss un karsts klimats, tāpēc liešana viņām nav svarīgākā, svarīgākais ir saule un laba mēslošana," uzsver speciāliste.

Rudenī LU Botāniskā dārza pārstāve nesteidz nest kannas iekštelpās, jo tās stāv ārā līdz pat salnām – tāpat kā dālijas. "Tās nosalst, tad es nogriežu apmēram 50 centimetrus visus lakstus nost, atkal izjaucu lielo podu, salieku mazākos un sanesu iekšā, lai gaidītu nākamo pavasari," kannu audzēšanas knifos dalās speciāliste. Augu jāuzglabā gaišā, sausā un vēsā vietā, piemēram, LU Botāniskajā dārzā siltumnīcās ir +8, +10 grādu temperatūra. Var glabāt garāžās, koridoros, bet jāņem vērā, ka telpās nedrīkst būt -0 grādi un mazāk, jo tad augs sasalst un aiziet bojā. "Ļoti līdzīgi kā dālijām," salīdzina speciāliste. Tiesa, viņa uzsver, ka kannas nevajadzētu likt kūdrā, jo zeme sablietējas, bet labāk parastā un smilšainā zemē, lai saknītes labāk elpo un "guļ" pusgada garumā.

Kannu vīruss

Kā atklāj Matisone, kannas apdraud īpašs vīruss, kā rezultātā lapas sāk červelēties, paliek svītrainas, bet pats augs sāk nīkuļot. "Vīruss, kura rezultātā var palīdzēt tikai ugunskurs," norāda speciāliste. "Man bija vairākas kannu šķirnes, bet es diemžēl biju spiesta tās likvidēt. Šo vīrusu nevar ne ar ko iznīcināt, vienīgi censties labi augu barot un nodrošināt labus augšanas apstākļus."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!