Pūpēži, tāpat kā citas sēnes, sāk augt no sīkas sporas, kas atlidojusi pa gaisu, skaidro mikoloģe. Līdzīgi kā ar citām sēnēm, kas aug dārzā vai tā teritorijā, pūpēžu augšanu nekādi nevar ietekmēt, ja nepatīk, kur tie izauguši. Izrādās, ka cīnīties pret pūpēžu augšanu ir pat bezjēdzīgi, jo sēņotne tanī vietā saglabājas augsnē no gada uz gadu, tāpēc pūpēdis atkal no jauna izaugs turpat.
Speciāliste stāsta, ka milzīgie apaļpūpēži, kas diametrā sasniedz 20 vai vairāk centimetrus un ir balti, apaļi un cieti, izrādās, pat ir ēdami, un tos varot cept pat bez vārīšanas. Tātad manā dārzā sastopamie pūpēži, kas sasnieguši 45 centimetrus diametrā, ir pat delikatese. Tiesa, drosme tos nogaršot laikam vēl jāsagaida.
Tā kā manas pašas dārzā pūpēži katru gadu aug ielokā un tanīs vietās pat zāle vienmēr ir tumšāki zaļa, pat tad, ja pūpēži vēl nav izauguši, vaicāju speciālistei, kāpēc tie aug šādā veidā. Sēņu apļiem jeb raganu lokiem ir itin loģisks skaidrojums. Micēlijs no dīgšanas vietas substrātā izplatās uz visām pusēm vienādi, gluži kā pelējums pa vecu pārtikas produktu - aplīšos.
Vaicāta par to, vai dzirdētajiem pieņēmumiem par to, ka pūpēži aug vietās, kur savulaik dzīvojuši zirgi, ir taisnība, speciāliste skaidro, ka sakarība ar to varētu būt vien tāda, ka šajās vietās ir daudz organisko vielu, kas "garšo" pūpēžiem, un tāpēc tie tur arī izauguši. Taču esot arī ļoti interesanta sēņu suga, kas aug tieši uz zirgāboliem, un to sauc - Poronia punctata.
