Kas ir augsnes reakcija?
Augsnes reakcija ir augsnes šķīduma, skābuma (H+) un bāziskuma (OH-) pakāpe un šo apzīmējumu ierasts redzēt kā apzīmējumu ''pH'' ar skaitli. Šis skaitlis norāda jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu šķīdumā, ja šo jonu ir par daudz, tie aizņem visas brīvās vietas pie augsnes drupatiņām, neļaujot tur piestiprināties augiem nepieciešamajām vielām – slāpeklim, kālijam, fosforam un citiem. Šīs barības vielas paliek tikai augsnes šķīdumā un strauji tiek aizskalotas uz dziļākiem augsnes slāņiem. Nosakot augsnes reakciju, vari ņemt vērā, ka jo mazāks ir pH skaitlis, jo augstāka ir augsnes skābuma pakāpe.
Izšķir četru veidu augsnes:
- Ļoti vieglas augsnes – tās veidojušās galvenokārt no smilšainiem cilmiežiem, kā arī no smiltīm, sanestām ar vēju un ūdeni;
- Vieglas augsnes – veidojušās no smilšainiem un mālainiem cilmiežiem, kā arī no vēja un ūdens sanesumiem. Augsnes satur smilšu un māla daļiņas, te ietilpst mālainas smiltis un vieglās smilšainā māla augsnes;
- Vidēji smagas augsnes – veidojušās no mālainiem cilmiežiem vai sanesumiem;
- Smagas augsnes – veidojušās no mālainiem cilmiežiem un dūņu sanesumiem, satur ļoti daudz smalkās fizikālās māla daļiņas.
Augsnes skābums
Protams, ne visos gadījumos ir nepieciešams noteikt skābuma pakāpi, bet, ja ir interese uzzināt, kā to var noskaidrot, tad ir vairāki veidi, piemēram, ar pehametru un universālindikatoru. Vēl ir iespēja pārbaudīt augsnes skābumu ar speciālu pH testeri, jonometru, kā arī pēc augiem – indikatoriem.
Pēc skābuma pakāpes augsnes iedala 6 grupās:
- Ļoti skābas augsnes pH < 4,6;
- Skābas augsnes pH 4,6 – 5,0;
- Vidēji skābas augsnes pH 5,1 – 5,5;
- Vāji skābas augsnes pH 5,6 – 6,0;
- Vāji skābas līdz neitrālas pH 6,1 – 6,5;
- Bāziskas jeb sārmainas augsnes pH > 6,5.
Vairums dārza augu aug vāji skābās vai neitralās augsnēs.
Sārmainas reakcijas augsnes indikatori:
- Zvēres jeb tīruma sinepes;
- Tīruma tīteņi;
- Baltās spulgotnes;
- Zilauši;
- Zīda magones.
Neitrālas un vāji skābas reakcijas augsnes indikatori:
- Tīruma ilzītes;
- Pērkones;
- Baltā smilga;
- Māllēpe;
- Rasaskrēsliņi;
- Ložņu vārpata;
- Baltais āboliņš;
- Pļavas vīgrieze.
Vidēji skābas un stipri skābas reakcijas augsnes indikatori:
- Mazās skābenes;
- Atraitnītes jeb trejkrāsu vijolīte;
- Lielā ceļteka;
- Tīruma gaurs;
- Kosa;
- Pļavas aitu auzene.
Pārāk skābas augsnes sekas
Augi ir jūtīgi uz skābu augsni, jo šādā augsnē ir ļoti maz kalcija. Mazās, sīkās saknītes – spurgaliņas, nespēj uzņemt barības vielas, jo bez kalcija sakņu ārējā šūnu kārta sāk noārdīties. Veidojas gļotains slānis, caur kuru cauri netiek barības vielas un ūdens. Augs vairs nespēj attīstīties, lapas sāk dzeltēt, parādās dažādas barības elementu trūkuma pazīmes un lapas vīst. Daudzi derīgie mikroorganismi skābā vidē aiziet bojā, bet slimību ierosinātāji turpina attīstīties un uzbrūk jau tā novājinātajiem augiem.
Ar dažādu augsnes skābumu ir saistīta augsnē esošo barības elementu mazāka vai lielāka uzņemšana augos. No skābuma ir atkarīga arī mikroorganismu attīstība, kas pilda daudzas svarīgas funkcijas augsnē un uztur to dzīvu. Bez tam augsnes skābums ietekmē arī tieši augu attīstību. Augi attīstās pie noteikta pH diapazona. Vairumam augu, šīs robežas ir starp pH 5,6 – 7,8, pie tam optimālais pH augiem ir dažāds. Optimāls augsnes skābums garantē slāpekļa, kālija, fosfora mēslojuma pilnīgu efektu.
Augsnes pH mērījumu nozīme ir sevišķi svarīga pie augsnes kaļķošanas. Ar to nosaka kaļķojamā materiāla devas, tāpēc pH mērījumi ir vieni no visbiežākajiem augsnes analīzes sastāvdaļām.
Skābās augsnēs:
- Trūkst kalcijs un magnijs;
- Samazinās augu raža (par 25% un vairāk);
- Netiek pilnīgi izmantoti ar organiskajiem un minerālmēsliem iestrādātie augu barības elementi (arī mikroelementi);
- Vāji noris mikroorganismu dzīvības procesi;
- Veidojas nelabvēlīgs gaisa un mitruma režīms;
- Degradējas augsnes struktūra, augsne ātrāk sablīvējas;
- Pastiprinās veselībai bīstamo radioaktīvo vielu un smago metālu uzņemšana augos.
Iemesli, kāpēc augsnes ar laiku kļūst skābas, ir vairāki, viens no tiem – kalciju un magniju augs iznes reizē ar ražu, to var izskalot ar lietus un sniega ūdeņiem, tāpat arī skābie lieti var to veicināt.
Augsnes kaļķošana
Ja augsne ir pārlieku skāba, tad to neitralizē kaļķējot. Šim procesam ierasts izmantot krītu, dolomītmiltus, kaļķi, pelnus, u.c. vielas. Par optimālu uzskata tādu pH līmeni augsnē, pie kura augi dod maksimālo ražību un neatsaucas uz kaļķošanu ar negatīvām ražības izmaiņām. Kaļķošana ir vajadzīga tikai tad, ja augsnes pH ir zemāks par optimālo līmeni. Kaļķojamā materiāla devas ir atkarīgas no pH lieluma un augsnes granulometriskā sastāva (no tā saucamās augsnes agronomiskās kategorijas).
Kaļķošanu ieteicams veikt:
- Rudenī – pēc ražas novākšanas;
- Melnā papuvē – pirms kultivēšanas un pāraršanas. (kaļķī tūlīt pēc kaļķošanas ar disku ecēšanu vai kultivatoriem labi jāsajauc ar augsni un jāiear);
- Ziemā – var veikt līdzenos laukos, sniega sega nav biezāka par 15 – 20 cm, vēja ātrums nav lielāks par 3... 5 m/s, gaisa temperatūra nav zemāka par – 20oC, augsne ir sasalusi un nav pārāk mitra.
