Foto: DELFI
Ziemas sezonā ir neiespējami izvairīties no apledojušām piemājas takām un sniega gubām, tāpēc mēs cenšamies izdarīt visu, lai pasargātu sevi un savus tuviniekus no neveiksmīgiem kritieniem, atbrīvojot ietvi un piebraucamo ceļu no sniega un ledus ar dažādu paņēmienu palīdzību. Taču reti kurš aizdomājas par to, ka līdz ar sniega vai ledus aizvākšanu mēs varam kaitēt arī savam dārzam, tāpēc ir lietas, kas jāņem vērā, lai gada siltajā sezonā turpat augtu zaļa zālīte vai ziedētu puķes.

Sniega un ledus atkausēšanas metodes patiesi ir dažādas, un izplatītākās no tām ir rupjas smiltis, zāģu skaidas un pelni, lai virsma būtu mazāk slidena. Ja atkausēšanas metodei izmanto šos paņēmienus, tie nopietnas sekas mazdārziņam vai zālienam neatstās, tomēr sāls izmantošana prasa daudzkārt lielāku piesardzību.

Sāls izmantošana

Lai arī nātrija hlorīds, ko pazīstam kā sāli, ir lielisks līdzeklis cīņā pret apledojumu, tas nebūt nav labākais draugs augiem, jo tas negatīvi ietekmē augsnes struktūru, un arī betona segumam tā nav ieteicamākā viela. Nebūt nav tā, ka sāls līdz ar sniegu pavasarī pazūd, gluži pretēji – tas uzkrājas augsnē un laikā, kad temperatūra ir vairākus grādus virs nulles, sākas augu veģetācijas periods un tiem nepieciešamas barības vielas, ko kavē sāls uzkrājums. Ja augs ir saskāries ar pārlieku lielu sāls daudzumu, tam var dzeltēt lapas vai skujas, lapas var priekšlaicīgi iekrāsoties un nobirt, kā arī nokalt zari. 

Alternatīvas

Izvairoties no sāls negatīvās ietekmes, citviet pasaulē ir atrasta alternatīva – kalcija hlorīds, kas spēj izkausēt ledu un sniegu pat mīnus 20 grādu temperatūrā, taču šai vielai ir daudzkārt augstāka cena, tāpēc tas nav no ekonomiskākajiem risinājumiem.

Lai izvairītos no sāls negatīvās ietekmes, piemājas ceļu un taciņas vari atkausēt vai padarīt ērtāk pārstaigājamas ar smilts, pelnu, salmu vai zāģu skaidu palīdzību, kas neprasīs tik daudz izmaksu un arī vēlamais efekts būs panākts.

Sniega tīrīšana

Ja pagalmā vai dārzā nav apledojuma, arī biezās sniega kārtas var būt traucējošas, tāpēc, ņemot talkā lielās sniega lāpstas, cenšamies atbrīvot teritoriju no sniega. Arī ar lielajām sniega lāpstām var traumēt daiļdārzu, tāpēc nevajadzētu milzīgas sniega kupenas veidot vietās, kur aug kāds krūms, pretējā gadījumā, pavasarī tā būs vieta, kur visilgāk uzglabāsies sniegs. Tāpat ir jābūt piesardzīgam ar lāpstas šķūrēšanu – nevajadzētu aizskart vietas, kur aug kādi augi, īpaši tad, ja tie ir krūmi, citādi tas var tikt neatgriezeniski traumēts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!