Karaliskā dārzkopības biedrība savā mājaslapā raksta, ka jāuzmana īstais sēklu novākšanas laiks, pirms tās nobirst. Sēklas veidojas apmēram divus mēnešus pēc ziedēšanas. Augiem, no kuriem tiek ievāktas sēklas, jābūt veseliem. Ievākšanu vislabāk veikt sausā dienā, tiklīdz sēklu galviņas nogatavojušās. Par to, ka tās nobriedušas, liecina krāsas maiņa no zaļas uz brūnu, dzeltenu, melnu vai tumšsarkanu. No augļiem un ogām sēklas iegūst sasmalcinot tos smalkā sietā un pēc tam mīkstumu noskalojot aukstā ūdenī. Iegūtās sēklas pāris dienas jāatstāj nožūt uz papīra dvieļiem.
Vislabāk, ja sēklas nogatavojas uz auga, jo tad tām ir augstāka dīgstpēja, bet var gadīties, ka laikapstākļi ir slikti un nepieciešams tās ievākt ātrāk, jo kvalitatīvas sēklas veidojas tikai siltā saulainā laikā. Tādēļ, ja laiks ir slapjš un auksts, tad sēklas ievāc šādi – jānogriež auga stublājs un jāļauj tam nožūt iekštelpās, norādīts portālā "The Sunday Gardener".
Uzglabāšanas laikā ir svarīgi, lai sēklas būtu sausas, jo mitras sapelēs un būs nelietojamas. Kad sēklas izžuvušas pavisam sausas, tās var uzglabāt ar auga daļām, bet vislabāk tomēr ir izšķirot pelavas, noņemt sēklu pāksti, sēnalas un uzglabāt tikai tīras sēklas, jo auga daļas var sapelēt un sabojāt sēklas, turklāt auga daļās var būt slimības un kaitēkļi. Karaliskās dārzkopības biedrības speciālisti iesaka atdalīšanu veikt šādi – augu daļas, kurās ir sēklas, ielikt papīra maisiņā un to sakratīt, – gatavās sēklas viegli izbirs. Ja sēklas ir ļoti mazas un tās grūti izšķirot, talkā var ņemt pinceti.
Sēklas savāc un uzglabā slēgtā iepakojumā (piemēram, skārdenē, papīra maisiņā) sausā vietā, uzmanot, lai tām nepiekļūst mitrums. Portāls "The Sunday Gardener" iesaka starp sēklām iemaisīt rīsus, lai absorbētu lieko mitrumu. "Karaliskā dārzkopības biedrība" iesaka sēklas žāvēt siltumnīcā, uz siltas palodzes vai labi vēdināmā skapī.
Viegli saglabājamas sēklas ir no tomātiem, visu veidu zirņiem un pupiņām, daudziem viengadīgajiem augiem, piemēram, kliņģerītēm, rudzupuķēm, ipomejām, melnsēklītēm.
