Svarīgākais par mūžzaļiem lapu kokiem
Kā raksta stādaudzētavas ''Blīdene'' speciālisti, mūžzaļo augu lapas ir ādainas, biezas, dažkārt ar spīdumu, bet kopumā ļoti dekoratīvas un ir piemērojušās pārziemot, nenobirstot rudenī. Visiem mūžzaļajiem lapu kokiem svarīgi atrasties auglīgā augsnē, kurā ir gana trūdvielu un mitruma, lai tad arī augi uz ziemu varētu uzņemt pietiekami daudz ūdens. Sausos rudeņos vajadzētu augus apgādāt ar papildu mitrumu. Kas attiecas uz vietas piemērošanu, speciālisti iesaka šiem lapu kokiem atvēlēt vietu pusēnā, ēnā, citādi pavasara košajā saulē augi apdegs.
Gadās, ka kādi mūžzaļie augi ir ar vidēju ziemcietību, tādēļ pavasarī jānovērtē augu veselība un jāveic apgriešana, kas uzlabo auga izskatu un dod iespēju veidot vairāk jaunu dzinumu, kuplāku lapojumu, vairāk ziedu un augļu. Svarīgi ir šos augus uzturēt pietiekami mitrus arī visu sezonu, laistīt un rasināt, norāda speciālisti.
Bukši (Buxus sempervirens) jeb suņu mirtes visbiežāk izmanto zemiem, cirptiem dzīvžogiem, un tos stāda grupās, lai piepildītu atvēlēto telpu ar spīdīgām, asām un biezām lapām. Ziedi šim augam ir koši dzelteni, spilgti un ievērojami, bet rudens pusē parādās zilgani, apaļīgi augļi. Pavasarī novērojami saules apdegumi uz biezajām lapām, tādēļ, ja tie aug saulē, nepieciešams piesegt jau februāra beigās, lai mūžzaļās lapas saglabā savu dekoratīvo izskatu.
Mūžzaļie rododendri īpaši ar to, ka, temperatūrai krītoties, tie saritina lapas, lai pasargātu no izžūšanas ziemas asajos vējos. Un tāpēc tie ir un paliek kā mūžzaļi lapu koki. Biežāk audzētie ir Katavbas rododendrs (Rhododendron catawbiense) un tā šķirnes, kas veido spēcīgu, plašu krūmu ar lielām, biezām lapām un ieapaļas ziedkopas vasarā, kā arī dažādas pundurformas, kas sasniedz ap metra augstumu. Stādīšanai piemērotas skābas, irdenas, caurlaidīgas augsnes ar kūdras un skuju piejaukumu. Vairāk par rododendriem var uzzināt šeit.
Parastā efeja (Hedera helix) ir Latvijas savvaļas kultūra, plaši zināma liāna, kas ar piesūcekņiem kāpj pa virsmu uz augšu, dekoratīvām, daivainām lapām. Lapas izkārtotas pamīšus, bet pēc izskata ir ādainas, gludas, veselas, vienkāršas, parasti ar gariem kātiem. Savukārt Kolhidas efeja (H.colhica) ir interesanta ar savu ieapaļo vai nierveida, ādaino lapu, kas ir lielāka kā parastajai efejai, blīvāk noklāj virsmu. Ja vēlies dārzu papildināt ar ko īpaši dekoratīvu, izvēlies efejas. Par efejām lasi šeit.
Retāks manāms Latvijas dārzos, tomēr velti novārtā atstāts ir īlekss (Ilex) jeb akmensozols. Pēc izskata atpazīstami pēc biezajām, ādainajām lapām, kurām ir spīdīga virsma. Daļai no sugām lapas forma ir ar viļņotu malu un apmalē izvietotiem, ērkšķiem līdzīgiem, asumiem. Bez neparastajām lapām augam raksturīgi arī koši augļi mazos pušķīšos, kas visu ziemas sezonu saglabājas un nenobirst, tāpēc augs nepaliek nepamanīts nedz drūmajās, nedz sniega bagātajās dienās. Vairāk par šo augu uzzini šeit.
Kapmirte (Vinca minor) ir neliels, mūžzaļs, ilggadīgs augs, kura ložņājošie dzinumi ar spīdīgām ādainām lapiņām veido blīvu paklājveida klājienu. No maija līdz jūnijam kapmirte zied maziem, ziliem ziediņiem. Ziemcieti stāda pusēnā vai ēnainā vietā, taču tā aug arī saulē, turklāt labi pacieš sausumu. Visbiežāk to izmanto augnes nosegšanai zem lieliem kokaugiem, kā arī kapu stādījumos. Taču tā ir arī labs augsnes sedzējs nogāzēs, un iederēsies stādījumos ēku ēnas pusē. Kapmirti veiksmīgi var izmantot arī jumtu apzaļumošanai. Mūsdienās, kad ir pieejama šķirņu daudzveidība, kapmirte būtu pelnījusi biežāku izmantošanu dārza dekoratīvajos stādījumos, īpaši ņemot vērā to, ka tā neprasa pacietīgu kopšanu. Vairāk par augu un tā šķirnēm lasi šeit.
Dammera klintene (Cotoneaster dammerii) ir klājeniskas formas krūms, kas posmu vietās sakņojas, blīvi noklāj virsmu, zied sīkiem, baltiem ziediņiem un rudenī veido oranžīgas vai spilgti sarkanas apaļas ogas, kas ilgi saglabājas pie krūma. Dažādas šķirnes atšķiras ar vainaga formu, lapas formu, izmēru, ziemcietību, taču kopumā līdzīgas pamatsugai. Lapojums zaļš, rudenī violetīgs. Izmanto kā augsnes sedzējaugu.
