Ikviens kāro pēc perfekta, gluda, sulīgi zaļa un mīksta mauriņa, taču ne visiem izdodas tādu iegūt, turklāt pat pieredzējuši mauriņa kopēji dažkārt nespēj rast risinājumu kādā kopšanas problēmā. Lai vai kā, nav neatrisināmu problēmu, to pierāda arī portāla richsoil.com apkopojums, kurā var iegūt ne vienu vien zelta vērtu padomu mauriņa kopšanā.
Kas ir jādara obligāti:
- Noregulējiet pļāvēju tik augstu, cik var (7,6 - 10 cm).
- Laistiet mauriņu tikai tad, kad zāliens rāda sausuma stresa pazīmes. Laistīšanu nepieciešams veikt dziļi, pārliecinoties, ka ūdens tiek vismaz 3 centimetru dziļumā.
Kas jādara ne obligāti, bet vēlams:
- Mēslot
- Regulēt pH līmeni
- Apskatīties, cik daudz melnzemes ir augsnē. 10 cm melnzemes būs labi zālienam, bet 20 cm auglīgas augsnes virskārtas padarīs zālienu veselīgāku un vieglāk kopjamu.
Mauriņa pļaušanas augstums
Vairums mauriņa kopēju uzskata, ka, jo īsāks tas tiks nopļauts, jo retāk tas būs jāpļauj turpmāk, taču patiesībā viens no svarīgākajiem zelta likumiem ir pļaut zemāk par trešdaļu no stiebru garuma. Vairākkārtēji pierādīts, ka īsāk nopļauts mauriņš ataug divtik ātri, nekā tad, ja tas pļauts augstāk. Kad tiek nopļauti zāles stiebri, tad zālei ir jāsteidzas izaudzēt jaunus stiebrus, tāpēc augšanas ātrums ir pārsteidzoši ātrs. Savukārt garāka zāle ir veselīgāka un var izmantot uzkrātās un pāri paliekošās barības vielas, lai veidotu jaunas sakņu atvases (jaunus stādus), tādejādi zālienu padarot biezāku. Pļaušanas procesā svarīga ir pati ierīce, tāpēc ieteicams izvēlēties zāles pļāvējs, kuram ir vismaz 7,5 centimetru augstums. Kad zāle tiek pļauta augstu, nav jāiegulda arī lielas pūles pļaušanas procesā.
Pļaušana augstāk dod šādas priekšrocības:
- Vairāk ēnas uz augsnes, mazāk laistīšanas
- Dziļākas saknes, retāka laistīšanas nepieciešamība
- Biezāks mauriņš, mazāk nezāļu un sūnu
- Lēnāks pieaugums, kas noved pie retākas pļaušanas.
Zāle pēc pļaušanas jāatstāj uz zāliena, lai organiskās vielas un uzturvielas atgriežas atpakaļ. Ja tas netiks darīts un zāle tiks sagrābta, tad augsne drīz izskatīsies pēc netīrumiem. Drīz tā kļūs līdzīga cementam, kurā nekas vairs neaugs un būs teju vai neiespējami atgūt mīkstu, veselīgu mauriņu. Daži cilvēki ir norūpējušies par nopļautās zāles salipšanu pikās, kas notiek tikai tad, ja zāle pļauta pārāk īsa vai pļauta pārāk reti.
Laistīšanas stratēģija
Sekla, bieža laistīšana mudina sakņu atvases dzīt tuvu augsnes virskārtai (kā zemenēm stīgas), nevis veidot sakneņus zem augsnes. Tad saknes ir tuvu augsnes virskārtai un karsta diena ātri izžāvē augsni, un tādos gadījumos arī daļa zāles paliek brūna. Nezāles mīl regulāru ikdienas palaistīšanu, un tas ir tieši tas, kas nezālēm nepieciešams. Kad daži centimetri mauriņa augšpusē kļūst pelnu sausi, tad nezāles un nezāļu dīgsti mirst, kamēr zāle bauda mitrumu mazliet dziļāk.
Divas metodes, lai noteiktu, kad pienācis laiks laistīšanai:
- Zāle sāk liekties, pirms kļūst brūna. Kad tā sāk liekties ir labākais laiks laistīšanai. Ja šis ir jau nokavēts, tad jālaista intensīvā režīmā (ūdens 4 cm dziļumā, pēc 3 stundu nogaidīšanas jālej 2,5 cm dziļumā).
- Paņem lāpstu un ierok augsnē ~15 cm dziļumā. Ja redz mitrumu, tad var vēl nogaidīt. Ja viss vēl ir sauss, mauriņu nepieciešams aplaistīt.
Pirmā metode ir labākais variants - īpaši, ja zāliens vēl nav apradis saknes dzīt dziļumā. Tad zālienu var laistīt pat reizi mēnesī, tomēr vērts atcerēties, ka pārlieku liels mitrums nav augu labākais draugs, jo pārāk daudz ūdens viennozīmīgi kaitē zālienam.
Dažreiz, kad augsne kļūst patiesi sausa, tā nepieņem ūdeni. Vispirms mauriņš jāaplaista ar nelielu daudzumu ūdens, tad jāpagaida, lai ūdens iesūcas augsnē un tad var liet vairāk ūdeni. Šādā veidā augsne tiek sagatavota uzņemt vairāk ūdens. Tomēr vērts atcerēties, ka katra laistīšanas reizes mazgā prom barības vielas, tāpēc retākas laistīšanas gadījumos augsne noteikti būs auglīgāka. It īpaši tad, ja augsne ir tikai 5 cm dziļa, bieža laistīšana itin drīz aizskalos visas nepieciešamās barības vielas.
Mēslošana un pH līmenis
Zāle ir slāpekļa ēdājs, un tā kā pākšaugi var saņemt savu slāpekli no gaisa, tad ir grūtāk noteikt vai zālienam trūkst slāpeklis. Kad redzams, ka pākšaugi (āboliņš, vanagzirņi u.c.) pārņem zālienu, tad tā ir pazīme, ka augsnei trūkst slāpekļa.
Mēslošana pavasarī un rudenī baro zāli, mēslošana vasarā baro nezāles, jo zāle vasarā ir daļēji pasīva. Ja jūsu augsne jau šķiet no netīrumiem vai cementa, agrā rudenī jāpievieno komposts. Visi ķīmiskie mēslojumi ir sāļi, tāpēc, ja tie tiek izmantoti gadu no gada bez organiskā mēslojuma, tad augsne kļūst nabadzīga.
Ideālais līmenis ir aptuveni 6,5 pH. Vērts atcerēties, ka pienenes mīl sārmaināku, aptuveni 7,5 pH līmeni, un, ja tas netiek pazemināts ar organiskām skābēm, tad pār pienenēm uzvaras nebūs.
Pierādīts, ka kaļķa putekļi uz augsnes virsmas dubulto slieku skaitu.
