Mūsu dārzu ziemā krāšņo ne tikai skuju koki, bet arī daži lapaini krūmi, kas iemanījušies saglabāt lapas arī ziemā, tomēr par to izvēli der padomāt jau pavasarī un vasarā. Pazīstamākie no mūžzaļajiem lapu kokaugiem ir bukši (Buxus sempervirens), jeb suņu mirtes, ko izmanto zemiem, cirptiem dzīvžogiem, mahonijas (Mahonia aquifolium), ko stāda grupās un kas veido sakņu atvases un pašas piepilda atvēlēto telpu ar spīdīgām, asām lapām.
Ziedi koši dzelteni, spilgti un ievērojami, rudens pusē zilgani, apaļīgi augļi. Iecienīti ir dažādu sugu un šķirņu mūžzaļie rododendri, kas temperatūrai krītoties, saritina lapas, lai pasargātu tās no izžūšanas ziemas asajos vējos. Biežāk audzētie ir Katavbas rododendrs (Rhododendron catawbiense) un tā šķirnes, kas veido spēcīgu, plašu krūmu ar lielām, biezām lapām un ieapaļas ziedkopas vasarā, kā arī dažādas pundurformas, kas sasniedz ap 1m augstumu. Stādīšanai piemērotas skābas, irdenas, caurlaidīgas augsnes ar kūdras un skuju piejaukumu.
Parastā efeja (Hedera helix) ir Latvijas savvaļas kultūra, plaši zināma liāna, kas ar piesūcekņiem kāpj pa virsmu uz augšu, dekoratīvām, daivainām lapām, zied reti, augļi indīgi. Pazīstamas ir dažādas šķirnes ar krāsainu lapojumu, taču Latvijas ziemas ir šiem augiem pārbaudījums. Kolhidas efeja (H.colhica) ir interesanta ar savu ieapaļo vai nierveida lapu, kas ir lielāka kā parastajai efejai, blīvāk noklāj virsmu.
Kapmirte (Vinca minor) mūs priecē gan ar spožām lapām, gan koši ziliem ziediņiem. Plešas uz priekšu ar sakņu atvasēm, ir viegli pavairojama. Sastopamas vairākas šķirnes, kas ir jutīgākas Latvijas klimatā, bet izcili labi iederas apstādījumos. 'Variegata' - raiblapaina forma, piemērota saulainām augšanas vietām, 'Sebastian' - zaļa lapa ar gaišāk zaļām joslām, ir manītas šķirnes ar baltas krāsas ziediem.
Dammera klintene (Cotoneaster dammerii) ir klājeniskas formas krūms, kas posmu vietās sakņojas, blīvi noklāj virsmu, zied sīkiem, baltiem ziediņiem un rudenī veido oranžīgas, apaļas ogas, kas ilgi saglabājas pie krūma. Dažādas šķirnes atšķiras ar vainaga formu, lapas formu, izmēru, ziemcietību, taču kopumā līdzīgas pamatsugai.
Parastā ligustra (Ligustrum vulgare) šķirne 'Atrovirens' saglabā savas iegarenās, zaļās lapas visu sezonu, zied sīkiem baltiem ziediem, kas atgādina miniatūras ceriņu ziedkopas, rudenī veido melnas, spīdīgas ogas, kas ir indīgas.
Mazāk zināmi, bet nozīmīgi stādījumos ir Fortina segliņš (Euonymus fortunei), kas ir klājeniskas formas krūms ar tumši zaļām, ieapaļām lapām. Ziemā lapas tonējas zaļi violetas. Pirakanta (Piracantha coccinea) ir ērkšķains krūms ar sīkām, spīdīgām lapām, stāvu zarojumu, baltiem ziediem un koši oranžiem augļu ķekariem rudenī.
Paretam dārzos mana īleksu (Ilex) jeb akmensozolu, kas ir krūmveidīgs, ar dekoratīvām biezām, ādainām lapām, asu lapas apmali, ziedi balti, rudenī sievišķajiem eksemplāriem apaļas, sarkanas ogas.
Visiem mūžzaļajiem augiem ir vajadzīgas auglīgas augsnes, kurās ir gana trūdvielu un pietiekoši mitrs, lai augi uz ziemu varētu uzņemt pietiekoši daudz ūdens. Ļoti labs risinājums ir augsnes virskārtas mulčēšana 3-5cm slānī. Ja ir sausi rudeņi, šos augus nepieciešams papildus saliet, tāpat kā skuju kokus. Agrā ziemas beigu un pavasara saule rada lapu apdegumus, kas bojā auga izskatu, tādēļ vai nu augam jāizvēlas stādīšanas vieta, kas ir pusēnā, ēnā, vai košajā saulē augi jāpiesedz. Der jebkas - skuju koku zari, režģi, niedru segumi, agrotīkli, ja esat pieticīgi - der arī vecs maiss, kāds auduma gabals...Daļa mūžzaļo augu ir ar vidēju ziemcietību, tādēļ pavasarī jānovērtē augu veselība un jāveic apgriešana, kas uzlabos auga izskatu un dos iespēju veidot vairāk jaunu dzinumu, kuplāku lapojumu, vairāk ziedu un augļu.
Konsultēja "Stādaudzētava Blīdene" konsultante Mgr. Biol. Ilva Ozola.
