Foto: DELFI
Tūju dzīvžogu jāsāk formēt jau kopš iestādīšanas brīža, "Delfi" raidījumā "Dārza jautājums" uzsver dārzniece un arboriste Ilze Andersone. "Stādiņš varbūt vēl ir sīks, taču ir būtiski nogriezt pašu, pašu galotnīti – tas augam liks saprast, ka jāaug kuplumā un biezumā, lai pēc tam dzīvžogs izskatītos kompakts un smuks," stāsta dārzniece. Savukārt vecāki dzīvžogi katru gadu no jauna jāapgriež līdz vecajam griezumam.

Andersone tūju dzīvžogu iesaka veidot divreiz gadā. Pirmoreiz maijā, atvadoties no ziemā un pavasarī ataugušajiem dzinumiem, savukārt otrreiz – vēlu rudenī, lai, sniegam uzsniegot, dzīvžogs daiļi izceltos ainavā.

Dārzniece uzsver, ka katrs dzīvžoga veids prasa specifisku kopšanu. Piemēram, tūju dzīvžogu, atšķirībā no lapu koku un krūmu dzīvžogiem, nevajadzētu "sēdināt", jo tūjas neatjaunosies vai to darīs ļoti lēni.

Svarīgi arīdzan ievērot formu, kādā dzīvžogu cērpam. Neatkarīgi no tā, vai vēlamies apaļu vai kantainu dzīvžogu, tūjas jāgriež trapeces formā, lai augšējie zari būtu nedaudz iespiesti iekšā, bet apakša – izvirzīta uz āru. Tas dos iespēju saules gaismai vienādi apspīdēt gan dzīvžoga augšējos, gan apakšējos zarus, citādāk dzīvžoga apakša var sākt brūnēt un laika gaitā tam izveidosies plikas kājas.

Kādām metodēm panākt to, lai dzīvžogs tiktu sakopts skaisti un bez robiem, uzzināsi noskatoties raidījuma "Dārza jautājums" trešo epizodi. Raidījuma noslēgumā uzzināsi arī atbildi uz to, kā piemājas teritorijā izveidot skaistu un biezu skābarža dzīvžogu.

Viena no biežākajām problēmām, kas piemeklē tūju dzīvžogus, ir to brūnēšana un kalšana. Kā pastāsta dārzniece, pie tā vainojama nepareiza tūju stādīšana. Pirmkārt, jāievēro, ka tūjas jāstāda tranšejās, nevis atsevišķās stādāmbedrēs. Augsni tranšejās ielabo un tūjas tajā stāda vismaz 10 centimetrus virs zemes – ielabotā augsne laika gaitā sēdīsies, un, ja 10 centimetru princips netiks ievērots, augs grims, bet pēc pāris gadiem atradīsies bedrē, kurā krāsies patstāvīgs mitrums, kas tūjām neiet pie sirds un laika gaitā tās sāks brūnēt.

Pavisam bieži novērojams, ka daļa no dzīvžoga aug nīkulīgi. Bieži pie tā vainīgs apkārtējo koku radītais noēnojums. Šādos gadījumos, cik nu iespējams, jāierobežo apkārtējie koki, lai noēnojums būtu pēc iespējas mazāks. Tūjām var dot arī papildu mēslojumu un apgriezt to galotnes, lai stimulētu to augt.

Kad cirpšanas darbi beigušies, atliek vien savākt nogrieztās skujas un baudīt skaisto dzīvžogu. Vasarā tūjas, atkarībā no situācijas, nepieciešams arī laistīt un mēslot. Andersone teic, ka, ja dzīvžogs attiecīgajā vietā audzis jau vairākus gadus, tad mēslojums nav obligāti nepieciešams, taču vienreiz sezonā tas par ļaunu nenāks. Atceries gan, ka mēslojumu nelej tieši uz kokauga sakņu sistēmu, jo tās tādējādi vari apdedzināt.

No 17. aprīļa 12 nedēļas ik pirmdienu raidījumā "Dārza jautājums" kopā ar dārznieci un arboristi Ilzi Andersoni uz aktuālajiem dārza darbiem paskatīsimies ne vien no teorētiskās, bet arī praktiskās puses, bet katra raidījuma beigās atbildēsim uz skatītāju jautājumiem par jebkuru sasāpējušos dārza tēmu.

Tev ir jautājums par dārza darbiem? Raksti mums darzajautajums@delfi.lv! Mēs palīdzēsim atrast atbildi!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!