Foto: Shutterstock
Sirds gurst, ieejot dārza preču veikalā, kad tur sāk parādīties koši noformētas tulpju un citu sīpolpuķu paciņas. Ir laikus jāplāno to iegāde, lai nākamgad dārzā pieredzētu ziedēšanas brīnumu. Par to, kā izvēlē neapjukt, varbūt noderēs arī mana pieredze sīpolpuķu audzēšanā.

Ticēt vai neticēt attēlam?

Dārzu feinšmekeri par goda lietu uzskata sīpolu iegādi tieši no audzētājiem, sak, izvēlos vietējo preci. Taču mazs darvas piliens medus mucā – daudzi sīpolpuķu tirgotāji arī ir tikai starpnieki un piedāvā sīpolus, kas atceļojuši no tālām zemēm. Tiesa, iegādājoties tos, ir garantija, ka dārznieks sadarbojies tikai ar zināmām ārzemju firmām un ievedis paša pārbaudītas šķirnes. Turklāt vajadzības gadījumā būs kam pajautāt par puķes kopšanas īpatnībām. Taču diemžēl nākas secināt, ka arī vietējo audzētāju tīrumos manāmi vīrusu un citādu vainu skarti augi. Tātad risks gluži tāds pats, kā pērkot sīpolus veikalā.

Daudzi dārzumīļi sūdzas, ka sīpolpuķes, it īpaši tulpes, skaisti zied tikai pirmajā gadā. Pēc tam vai nu pazūd, vai zied necilāk. Sevi neizdarībā nevajag vainot. Pat dārzu ierīkotāji atzīst, ka ārzemju firmas nav ieinteresētas, lai mēs čakli pavairotu sīpolus. Praktiskajiem latviešiem tas šķiet neiedomājami, bet ārzemju apstādījumos sīpolpuķes tiešām audzē vienu gadu. Noziedēja – izmet. Pirmajā ziedēšanas gadā arī slimības (ja tādas ir, un gan jau ir) nepagūst sevi parādīt.

Tagad jau esmu samierinājusies un zinu, ka otrajā gadā var gaidīt dažādus rezultātus. Taču esmu atklājusi, ka ir vērts paciesties, jo dažs sīpols ir itin veselīgs. Labus sīpolus izdodas ataudzēt (gan vismaz pāris gadu laikā) no sīkajiem sīpoliņiem. Tie, kas aklimatizēti, sāk uzvesties kā īstiem latviešiem piedien.

Ja attēls uz paciņas iepaticies, iesaku pirkt. Pati gan labāk izraugos resnākos un spīdīgākos sīpolus no lielajām kastēm. Sevišķi skaisto (pildīto, balto, viegli zaļgano vai dzeltenīgo, maigi rozā tulpju un liliju) sīpolus pērku, tiklīdz tie parādījušies. Jo vairāk sīpolu no vienas šķirnes, jo dobe būs skaistāka. Katru pavasari iegādājos šķirni 'Angelique' – bāli rozā, bagātīgi pildītu, ar noturīgu kātu. Patīk, un viss.

Deficīts ir narcišu sīpoli, jo tie daudziem izsala aizpagājušā gada ziemā.

Vienkāršam, skaistam pavasara puķu klājienam, kad šķirne nav tik svarīga, ar sīpolu iegādi nevajag steigties. Kad pirkšanas trakums būs pāri, vēlā rudenī būs lielas atlaides. Ja zeme nav sasalusi, sīpolpuķes var stādīt pat Vecgada naktī. Īpaši pacietīgas ir tulpes. Jauniestādītās ieteicams mulčēt ar kūdru un pieskatīt, lai, augsnei sasalstot un atkūstot, sīpoli netiek izgrūsti virszemē. Ja tā gadījies, uzber kūdru. Starp citu, sīpoliem, kas tuvāk augsnes virskārtai, ir vairāk bērnu, bet dziļāk pazemē augošie labprātāk ir vientuļi.

Braucu puķes lūkoties

Foto: Shutterstock

Sīpolpuķu ziedēšanas laikā ir vērts aizbraukt pie audzēšanas un selekcijas lielmeistariem. Tur pa īstam var redzēt, kas ir kas. Acu un sirds veldzējums līdz ar izzinošo momentu. Izvēlēties jaunu šķirni tikai no katalogiem, it sevišķi no ārzemēm atsūtītiem un pastkastītēs iemestiem, nav prāta darbs. Dobē puķe var izskatīties pavisam citādi. Katalogā parasti ir tikai zieda attēls palielinājumā. Savukārt laukā var novērtēt ziedkāta stingrumu, izturību pret slimībām un citas kvalitātes. Tādējādi esmu atteikusies no dažu iekārotu šķirņu iegādes, bet noskatījusi gluži citas, kas katalogā izskatās ne tik izcili.

Piemēram, tikai dabā var novērtēt, cik nozīmīgs tulpēm ir glīts lapojums. Manas pēdējā laika favorītes ir tulpju šķirnes ar svītrainām lapām, piemēram, šķirne 'Abba'. Zied agri, ilgi, ar sarkaniem, pildītiem ziediem, smaržo, turklāt kāti nav gari, tāpēc neizgāžas.

Reizēm vārgs mierinājums ir profesionāļu atzinums, ka arī viņi netiek ar kādu problēmu galā. Piemēram, vairāki slaveni sīpolpuķu guru ir atzinušies, ka pārtrauc sniegpulksteņu selekciju un pavairošanu, jo tie slikti padodas dresūrai – nevairojas tur, kur audzētājs vēlas. Sniegpulksteņiem vislabāk patīk veci dārzi un parki, kur tos sargā trekns trūdošu lapu slānis. Kaimiņu senajā dārzā ziedēšanas laikā tie izskatās kā balta jūra, arī manā ābeļdārzā, bet tikai patvaļīgi izvēlētās vietās. Puķu dobēs stādītie nīkulīgi velk dzīvību.

! Ja grib pārstādīt, sniegpulksteņu ziedēšanas laikā labāk izrakt prāvu ceru ar visu zemes pikuci.

No pavasara ziedētājām dobēs lieliski izskatās puškīniju un Spānijas sniedzīšu maisījums. Arī krokusi ir jauki gan dobēs, gan mauriņā (tur gan jāpasaudzē, lai pārāk agri nenopļautu lapas).

Plānoju iegādāties jaunumu – speciālo pavasara puķu maisījumu, ko var audzēt mauriņā.

Lilijas uzvedas cēli

Foto: Privātais arhīvs

Vismazāk ir pievīlušas lilijas. Visskaistākās, manuprāt, ir visas baltās un citas maigo krāsu lilijas. Turklāt svarīgi, lai tās smaržotu.

Agri pavasarī dārzu vairākkārt apstaigāju ar pelnu maisiņiem. Pa saujai uzkaisu arī vietās, kur aug riska grupas pārstāves (tās mēdz bojāt puves). Liliju audzētāji varbūt grozīs galvas, taču manām lilijām itin labi patīk arī vircūdens (1:10 un sauja pelnu). To uzleju lapām augšanas laikā, jo īpaši, ja pēkšņi pamanu kādu brūnganu lapiņu.

! Trūdvielām bagāta augsne patīk visām sīpolpuķēm. Lilijām un citām sīpolpuķēm roku pamatīgi dziļu vagu un gultiņās noteikti ieberu pa grants saujai.

Lilijas izvietoju atbilstīgi speciālistu ieteikumiem – nevis vienkop, bet izklaidus starp rozēm, ziemcietēm un sakņu dobēm. Ir gan skaisti, gan tiešām neslimo (tfu, tfu, tfu!). Turklāt domāju, ka esošās puķes tādējādi varu pasargāt no kādas jaunpienācēju kaites.

Dārza zelta fondā ir karaliskās lilijas, kas atceļojušas no vecmāmiņas māsas dārza pirms gadu desmitiem. Tātad ar stāstu un vēsturi. Uzskatīju, ka pārējās šķirnes varēšu atjaunot, ja kāda ies zudībā. Taču atklājās, ka nav nemaz tik vienkārši. Šķirne dzīvo, kamēr to kāds audzē. Kad tā panīkst, nevar vairs viegli atgūt. Piemēram, pēkšņi zaudēju izcili grezno šķirni 'Bella Epogue', kas ziedēja dārzā.

! Atziņa – ja ir kaut kas skaists, tas jāpavairo un jādāvina citiem. Arī tādēļ, lai var dabūt atpakaļ, ja pašam šķirne zudusi.

Starp citu, nebīstos eksperimentēt un dārzā stādu arī siltumnīcām paredzētas šķirnes. Dažas pielāgojas itin labi. Rudenī ne­skopojos ar lapu sauju un skujām. Jutīgākajiem brīnumiem (ne tikai lilijām) labi patīk, ja uzber lapas un uzliek tukšu plastmasas podu. Tas pasargā no lieka mitruma.

Grozu sapnis izsapņots

Foto: Shutterstock

Groziņi sīpolpuķu stādīšanai man šķita lieliska ideja – gan žurkas netiks klāt, gan šķirnes nesajuks. Sapirku lērumu zaļo plastmasas izstrādājumu. Taču prakse atšķiras no teorijas. Izrādās, grozā neko daudz ietilpināt nevar – tikai tādus pušķveida stādījumus. Bet tā vēl pusbēda, jo, kad trauks piepildīts ar augsni un sīpoliem, tas jādabū zemē. Un tad atklājas, ka starp augiem nav tik daudz brīvas vietas sīpolpuķu grozam. Turklāt, pat ja būtu, citu augu – krūmiņu, ziemciešu – saknes šādiem izrakumiem pretojas, bet bedre jārok liela un dziļa, lai būtu tradicionālais trīs sīpolu stādīšanas dziļums.

Kad sīpolpuķu grozi ar lielām mokām dabūti zemē, izrādījās, zem tiem ūdensžurkai patīk veidot mantu glabātavas vai migas. Turklāt sietiņš nekavēja, ja grauzējām stipri sakārojās kādu sīpolu, visvairāk – rozā vai balto tulpju. Daudzas šķirnes veido arī stolonus, un gudrinieces sīpolpuķes bērnus izšauj dziļumā, režģim cauri.

Mēģināju stādīt arī plastmasas taras kastēs, bet to ierakšana un izrakšana ir vēl trakāks darbs, turklāt plastmasa drūp. Arī dzeltējošās sīpolpuķes izņemt un nolikt cituviet īsti labi neizdevās.

Tagad kastītēs glabāju noraktās sīpolpuķes. Ieklāju avīzi, lai sīkākie sīpoliņi nebirst cauri, un lieku citu uz citas sausā vietā žāvēties.

Kā pieradināt sīpolpuķes

Foto: Shutterstock

Lielos plastmasas traukos (žurku droši un šķirnes nesajuks!) stādītas sīpolpuķes var pārziemot arī ārā, taču labāk novietot pagrabā un ārā iznest pavasarī. Pēc tam var apaudzēt ar nokarenām puķēm kā piramīdu. Izturīgos melnos toverus, ko lieto būvniecībā, izdevīgi pirkt, nogaidot atlaides.

Sīpolus ērti glabāt stādīšanai paredzētajās kastītēs. Avīze neļauj izbirt mazajiem sīpoliņiem un labi uzsūc lieko mitrumu. Gladiolu bumbuļsīpoliņiem tā saglabā vajadzīgo mikroklimatu. Suņu klātbūtnei praktiskas nozīmes nav, taču izvairīties no tās nevar.

Šādi tulpes audzē atraktīvie itāļi.

Lilijas vislabāk izskatās un veselīgāk aug, stādītas grupiņās starp citiem augiem (rozēm, hostām, čužām). Savu efektu tās parāda īstajā brīdī. Vecie kāti pēc noziedēšanas nebojā skatu.

Pavasarī bez tulpju skaistuma neiztikt. Vīstošās lapas un briestošos sīpolus līdz nākamajam gadam pasargā dekoratīvie raspodiņi. Sīpolpuķes parasti pārstādu tikai tad, kad tās kļūst sīkākas, zaudē efektu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!