Ik gadu Pūpolsvētdienā mēs vāzēs liekam pūpolzarus un ar tiem rotājam māju Lieldienās, jo, līdzīgi kā pavasara puķes, arī pūpolzari ir pavasara un to svētku vēstneši. Dabā redzot ap zariem izkārtotos mīkstos bumbulīšus, ai, kā savā dārzā arī gribas izaudzēt savu "pūpolkoku"! Izrādās, tāda "pūpolkoka" nemaz nav, bet vītolu ģints koki. Turpinājumā "Latvijas Valsts mežu" Kalsnavas arborētuma dendroloģes Lienes Opincānes stāstījums, kurus vītolus stādīt, lai izaudzētu savus pūpolzarus, un kā par tiem rūpēties.

Pūpols nav koks ar baltajiem un pūkainajiem bumbulīšiem, bet gan vītolu ģints kokaugu ziedkopa, kas mēdz būt ļoti dažādas. Skaistie, lielie, gludie, mīkstie un pūkainie pūpoli ir vīrišķo kokaugu ziedkopas. Vītolu ģints kokveidīgos pārstāvjus saucam par vītoliem, bet krūmveidīgos – par kārkliem. Kopumā vītolu ģints kokaugu izpēte ir samērā sarežģīta, jo tie savvaļā savā starpā viegli krustojas un nepārtraukti veidojas dažādi jauni starpsugu hibrīdi un pēc klasiskajām pazīmēm nav iespējams vairs noteikt, kas ir kas.

Cilvēkiem šķiet, ka "īstie" pūpoli aug uz krāsaina dzinuma, vēlams sarkana, un pats pūpols ir liels, balts un spīdīgs. Tādi pūpoli agri pavasarī ir smaillapu vītolam un smilšu vītolam. Ir vēl viena suga, kas zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas, – pūpolvītols (Salix caprea), Latgalē saukta arī par blīgznu. Tas gan nav no populārākajiem Pūpolsvētdienas pūpolzariem, jo dzinumi ir pelēkā krāsā.

Smaillapu vītols (Salix acutifolia) ir augsts krūms vai neliels līdz 6–8 metrus augsts koks, kuru, starp citu, izmanto arī kāpu, smilšainu upmalu un citu smiltāju nostiprināšanai visā Latvijas teritorijā. Smaillapu vītolam ir tievi, lokani jaunie dzinumi, bet, atšķirībā no smilšu vītola, tam ir šaurākas, smalkākas lapas.

Smilšu vītols (Salix daphnoides) nav vietējā suga, taču Latvijā plaši kultivēta. Labos apstākļos tas var būt 10–12 metrus augsts koks vai liels krūms, ko bieži stāda kāpās kā kāpu preterozijas aizsargstādījumu. Divu, trīs gadu dzinumi ir olīvzaļi vai tumšbrūni, ar zilganu apsarmi.

Savukārt pats skaistākais pūpolkoks ir Lieldienu vītola (Salix acutifolia x Salix daphnoides) šķirne 'Pasha', kas ir smilšu vītola (Salix daphnoides) un smaillapu vītola (Salix acutifolia) hibrīdas izcelsmes šķirne. Tai raksturīgi sarkanīgi brūni dzinumi ar zilganu apsarmi. Pumpuri ir lieli, zaļganbrūni, mataini. Tieši šī šķirne selekcionēta īpaši Lieldienām.

Vītoli aug lieli un kupli. Ja tiem ļauj augt brīvi, tie sasniedz 6–10 metru augstumu. Visai vītolu dzimtai raksturīgs ātrs augšanas temps un jārēķinās, ka parasti, kas ātri aug, ātri arī sabrūk, un tam nav ilgs mūžs.

Vītolus var viegli pavairot ar koksnainiem spraudeņiem vēlu rudenī vai pavasarī. Tad vajag izvēlēties zaru zīmuļa resnumā, kā arī garumā un spraust zemē. Nevajadzētu šo zaru pirms tam likt vāzē un audzēt saknītes ūdenī, jo tās tāpat pēc tam zemē salūzīs.

Vītoli ir gaismu mīloši un tiem nepatīk purvaina vieta ar augstu gruntsūdens līmeni, taču ūdenim vienmēr jābūt tuvumā un augsnei jābūt auglīgai, tāpēc tos var stādīt tuvu ūdenstilpnēm. Lai krūmi zarotos, pēc iestādīšanas vītolus vajag regulāri apgriezt. Ziedu spurdzes attīstās no sānpumpuriem uz iepriekšējā gada dzinumiem.

Tagad Latvijas valsts mežu Kalsnavas arborētumā var doties apskatīt vairāk nekā 50 dažādu vītolu sugu un šķirņu dažādību. Jāizceļ skaistā smalkirbuļu vītola šķirnes 'Melanostachys' melnie pūpoli un šķirnes 'Mt Aso' koši rozā pūpoli. Izteikti dekoratīva ir pūpolvītola šķirne 'Pendula', kas veido skaistu lietussargveidīgo vainagu. Zemāk skati bildes ar vītoliem un kārkliem, lai redzētu cik dažādi var būt pūpoli.

Smilšu vītols Salix acutifolia x daphnoides

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!